Darba vēl daudz! Vai Milāna gatava 2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm? 

Jau no nākamā gada 6. februāra Milānā un Kortīnā gandrīz trīs nedēļu garumā gaidāmas ziemas olimpiskās spēles. Plānots, ka tajās piedalīsies ap trīs ar pusi tūkstošiem atlētu no 93 pasaules valstīm. Viena no tām būs Latvija, kas uz Itāliju mērķē vest lielāko delegāciju ziemas olimpisko spēļu vēsturē. 

Milānas un Kortīnas spēles ieies vēsturē ar to, ka būs teritorijas ziņā plašākās – sporta veidu norise gaidāma vairākos klasteros Kortīnā, Milānā, Bormio, Livinjo, Tesero un Anterselvā. Ja sporta fani vēlētos redzēt lielu daļu notikumu, nāktos daudz laika pavadīt transportā. Mazāk nekā 75 dienas līdz spēlēm organizatoriem joprojām ir daudz darba. 

Nepabeigtas būves 

Attiecībā uz norises vietu infrastruktūru organizatoriem lielākie izaicinājumi bijuši ap renes sportiem, tramplīnlēkšanu un Milānā notiekošajiem hokeju un ātrslidošanu. 

Ilgu laiku pat nebija skaidrība, vai Kortīnā slēgto renes sporta veidu trasi vispār atjaunos. Starptautiskā Olimpiskā komiteja tam iebilda, un vēlējās alternatīvas norises vietas, izskatot pat ASV Leikplesidas trasi. Beigās gan organizatoru komitejai izdevies līdz spēļu sākumam pārbūvēt trasi, kas gan izmaksājis dārgi – veselus 118 miljonus eiro. Pret veco Kortīnas renes sportu trasi tā ir par gandrīz 100 metriem garāka un par piecām virāžām bagātāka (16). 

Kopš marta trasi iemēģinājuši kamaniņu sportisti, bobslejisti un skeletonisti, bet novembra vidū pirmo Pasaules kausa posmu Kortīnā aizvadīja bobslejisti ar skeletonistiem, latviešiem uzrādot pieticīgus rezultātus. Par pašu trasi Latvijas renes sportisti izteikušies dažādi, taču, lai arī pati trase uz olimpisko spēļu sākumu būs gatava, tad nez vai to varēs attiecināt par infrastruktūru ap to. Vēl nesen kamaniņu braucēji, kuri aizvadīja treniņus Kortīnā, atklāja, ka ap to valda būvlaukums. Kristers Aparjods izteica bažas, vai nepilnu 100 dienu laikā visu plānoto izdosies pabeigt. Citi gan atminas 2006. gada Turīnas spēles, kad itāļu nesteidzīgais raksturs gan ļāva pabeigt nepieciešamos darbus līdz spēļu sākumam. 

Hokeja turnīram Milānā speciāli tiek būvēta jauna spēļu arēna – “Santagiulia”. To plāno ar 16 tūkstošu sēdvietu ietilpību, taču halles pabeigšana nenorit plānotajos tempos. Tas licis jau atcelt sākotnējo testa turnīru U-20 vecuma grupai šī gada decembrī, kā arī satraukties NHL (tās spēlētāji atgriezīsies olimpisko spēļu turnīrā pirmo reizi 12 gadu laikā) vadībai. Spēļu organizatori pauduši pārliecību, ka līdz šī gada beigām hokeja halle tiks pabeigta, bet tās testēšana norisināsies no 9. līdz 11. janvārim. “Esam pārliecināti, ka tā kļūs par skaistu arēnu, kurā varēsim janvāra sākumā aizvadīt pirmos pārbaudes turnīrus. Tie būs svarīgi, jo ledus arēnā vēl nekad nav izmēģināts.”

Savukārt izstāžu centrs “Fiera Milano” uzņems ātrslidošanas un arī hokeja spēles. Tā, piemēram, ātrslidošanai nepieciešamais laukums tika piegādāts šī gada augustā, taču to ierīkot izstāžu zālē sāka vien novembra pirmajās dienās. Hokeja sakarā jāmin, ka “Fiera” un “Santagiulia” atrodas patālu viena no otras, kas var sarežģīt pārvākšanās loģistiku hokeja komandām. 

Bez renes sporta veidiem Kortīnā risināsies arī kalnu slēpošana sievietēm, tramplīnlēkšana un kērlings. Pēdējais no tiem notiks leģendārā vietā – Kortīnas olimpiskajā stadionā, kas 1956. gada spēlēs uzņēma atklāšanas ceremoniju un kurā 1981. gadā uzņemtas Džeimsa Bonda filmas “For Your Eyes Only” epizodes. 1956. gadā Kortīnā arī notika tramplīnlēkšana, un zināms, ka sacensību norisei tramplīns būs gatavs, taču kopējā tā renovācija nebūs noslēgta līdz pat nākamā gada vasarai. Savukārt “Tofane” kalnu slēpošanas centrs ir ikgadēja pietura Pasaules kausa ietvaros, kamēr 2021. gadā šeit organizēja pasaules čempionātu. 

Kalnu slēpošanā vīrieši sacentīsies vienā no pasaules grūtākajām trasēm – Stelvio. Tā tika izveidota 1982. gadā, uzņēmusi Pasaules kausa posmus un divus pasaules čempionātus. Itāļu veterāns Kristofs Inerhofers paudis, ka neatceroties grūtāku trasi olimpiskajās spēlēs pēdējo 30 gadu laikā. Tikmēr frīstaila slēpošana un snovbords norisināsies jaunuzbūvētā infrastruktūrā Livinjo, ko atklāja pagājušā gada decembrī. Tā kļuva par pirmo pabeigto jaunbūvi olimpisko spēļu sporta veidu vajadzībām. 

Tesero uzņems distanču slēpošanas sacensības, stadionam šī sporta veida vajadzībām atklājot 1990. gadā. Vienu gadu pēc tam tika organizēts pasaules čempionāts. Anterselvā, kas ikgadēji uzņem Pasaules kausa posmu biatlonā, notiks sacensības tieši biatlonistiem, bet Milānā “Forum di Milano” hokeja arēnā plānotas daiļslidošanas un šorttreka sacensības. Arēnu, kurā ir 12,5 tūkstošu sēdvietu, atklāja 1990. gadā, renovējot 2017. gadā, pēc kā tā uzņēma daiļslidošanas pasaules čempionātu 2018. gadā. 

Drošība un pārējā infrastruktūra 

Itālijas valdība tieši drošības mērus noteikusi par galveno prioritāti olimpisko spēļu laikā. Zināms, ka, lai mērķi īstenotu, tiks tērēti ievērojami līdzekļi – pat 1,7 miljardus eiro. 2019. gadā, kad spēļu rīkošanas tiesībām Itālija pieteicās, tā drošības izmaksas lēsa 415 miljonu eiro apmērā. 

Zināms, ka aptuveni 11 tūkstoši policisti un armijas personāla mobilizēti, lai strādātu olimpisko spēļu laikā un nodrošinātu tajās kārtību. Par drošību gaisā rūpēsies Itālijas Aizsardzības ministrija, kuras spēki gaisā būs 24/7 gatavībā. “Itālija ar savu iestāžu izcilību un spēcīgo starpinstitucionālo sadarbību ir gatava stāties pretī izaicinājumiem ar profesionalitāti, vīziju un spēcīgu komandas garu.”

Trausla ir arī citu reģionu infrastruktūra. Tā, piemēram, Alpos plānoti jauni pacēlāji, mākslīgā sniega ražošanas rezervuāri, nogāzes un ceļi. Tas viss radīs nozīmīgu spiedienu esošajai infrastruktūrai. Tāpat bažas ir par satiksmes problēmām, jo var rasties situācija, ka ne visi ceļi tiks pabeigti laikā. To pabeigšana pašlaik kavējas un tas var rezultēties ar milzīgiem sastrēgumiem vai satiksmes problēmām. Ņemot vērā, ka, lai nokļūtu no, piemēram, Milānas līdz Kortīnai, nepieciešamas vismaz četras stundas, tad satiksmes infrastruktūra ir ļoti nozīmīga, lai spēles noritētu veiksmīgi. 

Par spīti atsevišķām problēmām, šī gada janvārī veiktajā aptaujā 62% itāļi atzina, ka ir lepni par olimpisko spēļu norisi viņu valstī. 59% no respondentiem atzina, ka tie spēļu norisi saredz kā tautas vienojošu notikumu. 70% no respondentiem atzina, ka plāno ar augstu interesi sekot līdz spēļu norisei. 

Vai olimpisko spēļu tuvumu var pamanīt? 

Vismaz Milānā, kur plānotas hokeja, daiļslidošanas, šorttreka sacensības, kā arī atklāšanas ceremonija leģendārajā “San Siro” (pēdējos gados biežāk dēvēts Džuzepes Meacas vārdā) stadionā (to pēc tam nojauks rekonstrukcijai) vēl oktobra beigās nekas daudz par gaidāmajām ziemas spēlēm nelika manīt. Kā novēroja Jauns.lv, tad Milānas “Malpensa” lidostā atrodama izstāde par olimpisko spēļu vēsturi, bet atsevišķos populārākajos tūristu apskates objektos, kā, piemēram, pie Milānas katedrāles, atrodams olimpisko spēļu riņķu logo. Ar olimpisko spēļu logo aprīkoti arī Itālijā kursējošie starppilsētu vilcieni. 

Olimpisko spēļu budžets plānots 3,5 miljardu eiro vērtībā. Ar to palīdzību mēģināts īstenot veselus 98 projektus, taču, kā jau aprakstīts, ne visus līdz spēlēm izdosies pilnībā pabeigt. Kopumā olimpiskās spēles plānotas no 6. līdz 22. februārim, noslēguma ceremonijai noritot Veronā, vēsturiskajā tās amfiteātra tipa arēnā.