Cik patiesībā izmaksājusi "Latvijas Pasta" balle, un kas tur notika?
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens dienu pirms “Latvijas Pasta” balles dusmīgi paziņoja, ka pieprasījis dienesta pārbaudi. Laikā, kad pasts grib slēgt nodaļas un ziņo par finansiālām grūtībām, sarīkota balle par 166 980 eiro. Te rodas vēl viens jautājums – kas tad īsti piedāvāts ballētājiem, jo, spriežot pēc iztērētās naudas, galdiem vajadzētu lūzt no pārpilnības.
Ministrs piekrīt, ka pasākumi darbiniekiem ir vajadzīgi, bet izmaksām jābūt salāgotām ar uzņēmuma finansiālajām iespējām: “Šādas izšķērdības nav pieļaujamas – īpaši apstākļos, kad pasts bez izvērtējuma un konsultācijām grasījās slēgt nodaļas un atlaist darbiniekus.”
Svarīgi pateikt paldies darbiniekiem
“Latvijas Pasta” valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze-Čebotare noraida pārmetumus, jo arī šajos apstākļos svarīgi pateikt paldies darbiniekiem. Iepriekšējos gados labāko godināšana notikusi šaurākā lokā, bet vadība ņēmusi vērā darbinieku pērnā gada ierosinājumu sveikšanas ceremoniju organizēt visas komandas lokā.
Pasākums bijis ieplānots 2023. gada budžetā un ievietots Satiksmes ministrijas vienotajā Kapitālsabiedrību 2024. gada komunikācijas aktivitāšu plānā. Krauze-Čebotare uz balli pati personīgi uzaicinājusi arī Briškenu, bet starptautiska komandējuma dēļ ministrs nolēmis nepiedalīties.
Bez grādīgajiem un uguņošanas
Krauze-Čebotare LETA skaidrojusi, ka pasākuma tāme bija 145 000 eiro bez PVN (“Kas Jauns Avīzei” atsūtītajā izdevumu sarakstā ir mazāka summa, 138 000 eiro), viņasprāt, atbilstoši svinīgam pasākumam bez pārspīlējumiem. “Izmaksās nav ne uguņošanas, ne alkohols, ne citi tamlīdzīgi elementi. Tādējādi es noraidu jebkurus pārmetumus par šī pasākuma pārspīlēto dārdzību vai nelietderību,” saka Krauze-Čebotare.
Izbrīns tomēr rodas – tēriņi ap 196 eiro (ar PVN) uz dalībnieku, bet nebija pat glāzes šampanieša. Turklāt ikviens no darbiniekiem, kas pieteica dalību pasākumā, to atbalstīja ar līdzmaksājumu – desmit eiro.
Piedalījās 832 darbinieki, kopā ar viesiem – 850. Balle noritēja “ATTA centrā” Rīgā, Krasta ielā. Sazvanot pa tālruni, šeit informēja, ka, “brutāli rēķinot”, cena par vakaru vairākiem simtiem viesu varētu būt ap 30 000 eiro, ar PVN un ieskaitot ēšanu, protams, bez mūzikas un alkohola. Tiesa, pasta gadījumā bijuši arī citi izdevumi.
Ance Krauze un citi mūziķi
Piemēram, mūziķi un izklaidētāji izmaksājuši kopā 26 490 eiro bez PVN. Uzstājās Ance Krauze un Daumants Kalniņš ar īpašu muzikālo priekšnesumu un pavadošo grupu, “Mazais princis”, grupa “Bekars”, vakaru vadīja Valdis Melderis, bija četras radošās darbnīcas un trīs fotostūri.
Ēdināšana izmaksājusi 44 861,25 eiro bez PVN jeb 52,7 eiro uz vienu cilvēku, bija aukstā un siltā bufete, tēja, kafija, ūdens. Alkohola, kā jau uzsvēra “Latvijas Pasta” vadītāja, tāmē nebija, to, ja vēlējās, vajadzēja pirkt pašiem. Aivars Grīnbergs no Strenču pasta nodaļas “Facebook” atklājis, ka divi vīni maksājuši 36 eiro.
Sumina labākos
Nominācijām bija izvirzīts 951 pastnieks un pasta operators, par kuriem kopumā saņemts 5351 vērtējums anketu un interneta balsojumā. Par labāko pastnieku Latgalē atzīts Eduards Boka no Krāslavas, Kurzemē Normunds Indāns no Rojas, Vidzemē Dace Svilpe no Ērgļiem, Zemgalē Svetlana Vaznoviča no Ogres, Rīgā Ivars Kalniņš no piegādes punkta “Rīga 50”, “Origo”.
Labākā pasta nodaļas operatore klientu vērtējumā Latgalē ir Laima Vaivode Līvānos, Kurzemē Ramona Rēboka Talsos, Vidzemē Alla Borovaja Liepā, Zemgalē Baiba Veidliņa Jelgavā, galvaspilsētā Regīna Bukovska no Rīgas 55. pasta nodaļas Iļģuciemā.
Par degvielu samaksā pastnieks...
“Latvijas Pasts” pieder pilnībā valstij, uzņēmumā strādā apmēram 2300 darbinieku. Finansiālā situācija šobrīd ir ārkārtīgi smaga, intervijā Latvijas Radio atzinusi Krauze-Čebotare. Viņa paudusi: “Ja mēs šobrīd nerīkosimies un neveiksim dažādus efektivitātes pasākumus pasta saimnieciskās darbības uzlabošanai, tad diemžēl mēs tiešām pēc diviem vai trim gadiem attapsimies ļoti smagas situācijas priekšā.”
Samazinās ieņēmumi, piemēram, apstājusies tranzīta plūsma, ik gadu būtisks samazinājums ir vēstuļu sūtīšanai un preses abonēšanai, tajā pašā laikā pieaug spiediens palielināt darbiniekiem atalgojumu.
Krauze-Čebotare norādījusi, ka “Latvijas Pasts” nav valsts iestāde, bet ir valstij piederoša kompānija, tādējādi tai nav jānodrošina sociālās funkcijas, bet jāstrādā ar peļņu vai bez zaudējumiem. Vēl 2022. gadā uzņēmums strādāja ar 2,21 miljona eiro peļņu pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.
Ja ticēt Strenču pastnieka Grīnberga “Facebook” rakstītajam, “Latvijas Pasts” ietaupa arī uz darbinieku rēķina. Viņš atklāj, ka trīs gadus pasta maršrutā brauca ar savu MTB – kalnu divriteni. Tā apkope izmaksājusi 120 līdz 150 eiro, plus riepas ar radzēm 120 eiro. “Šoziem veselu mēnesi pa dziļajiem sniegiem un salu braucu ar savu “Mazdu”, bet LP degvielu man neapmaksā, ja nevar pabraukt ar to pasta velomonstru. Tā kā es pietiekami darbā esmu ieguldījis savas finanses, tad diži nepārdzīvoju par LP ballītes dārdzību,” atzīst pastnieks.
Cik kas maksāja
Izdevumi Latvijas Pasta ballei
* Telpu īre (uzbūves diena, pasākuma diena, nobūve) 9918 eiro
* Ēdināšana 850 personām, ieskaitot apkalpošanu 44 861,25 eiro
* Tehniskais nodrošinājums (apskaņošana, gaismošana, scenogrāfija, skatuves uzbūve, demontāža, personāls, video satura izstrāde, apbalvošanas ceremonijas audiovizuālā satura attēlošana, filmēšana, translācija, dekorācijas) 32 788 eiro
* Muzikālā un izklaides programma 26 490 eiro
* Menedžmenta izmaksas (pasākuma producēšana, licences), apsardze, asistenti, reģistrācijas personāls, maketēšana, video satura, koncepta izstrāde, uzkopšanas un garderobes personāls, atkritumu izvešana/šķirošana, druka 23 942,75 eiro
* Kopā 138 000 eiro, visas summas bez PVN
Kopā ar PVN 166 980 eiro, vidēji uz dalībnieku 196,4 eiro
