Kā neiekulties parādos pēc mantojuma saņemšanas?

Mantojuma, gaidīta vai negaidīta, saņemšana nav vienkāršs process un var sevī slēpt arī pārsteigumus – piemēram, ir situācijas, kad, cerot uz jauniem ienākumiem, tieši otrādi – var kļūt par svešu parādu maksātāju.

Komplektā ar parādiem

Pēc Zvērinātu notāru padomes datiem, katru gadu Latvijā tiek uzsākts aptuveni 12 000 mantojuma lietu, un ir trīs veidi, kā var atstāt vai saņemt mantojumu. Var vienkārši ļaut, lai manta tiek sadalīta likumdošanā paredzētajā kārtībā, atstāt testamentu ar mantošanas personu un noteikumu aprakstu vai noslēgt mantojuma līgumu.

Daudzās valstīs notāri pēc savu klientu nāves, kuri viņiem ir uzticējuši testamenta izpildīšanu, paši meklē potenciālos mantiniekus. To diemžēl izmanto arī “Nigērijas prinči” un citi krāpnieki.

Latvijā mantošanas specifika atšķiras ar to, ka potenciālajiem mantiniekiem pēc tuvinieka nāves pašiem jāpiesakās pie notāra un rakstiski jāapstiprina vēlme iespējamo mantojumu saņemt. Tas jāizdara pie notāra, kurš konkrēti apkalpo teritoriju, kurā bija nelaiķa pēdējā deklarētā dzīvesvieta.

Tieši šajā brīdī tad arī ir zināms risks, ka cerētā mantojuma saņemšana var izvērsties pasākumā ar nepatīkamām sekām, jo, piekrītot saņemt mantojumu, automātiski tiek pārņemtas arī visas citas nelaiķa saistības, ieskaitot parādus.

Gluži kā kaķis maisā

Laiks, kurā var uz mantojumu pieteikties, arī nav visai garš, pēc Zvērinātu notāru padomes mājaslapā atrodamās informācijas, mantojuma lietu izskatīšanas vidējas termiņš ir nedaudz ilgāks par diviem mēnešiem. Vēlamais pieteikšanās termiņš būtu viens mēnesis, un tad arī mantojuma lieta tiek uzsākta.

Tikai pēc tam mantiniekiem būs iespēja uzzināt, kāds īsti ir mantojuma atstājēja patiesais mantiskais stāvoklis, jo tad uz šo mantojumu varēs pieteikties arī kreditori. Pirms lietas uzsākšanas mantiniekiem faktiski nav nekādu iespēju to noskaidrot, tāpēc situācijā, ja par sava radagabala dzīvi nav pietiekami sīkas informācijas, ir lielas iespējas saņemt kaķi maisā.

Kreditoru loks var būt pietiekami plašs – sākot no jebkāda veida aizņēmumiem, beidzot ar neapmaksātiem komunālajiem rēķiniem un sodiem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu. Tomēr viena iespēja izvairīties no šādiem negaidītiem parādiem ir – mantošana ar inventāra tiesībām.

Uz nepilngadīgajiem parādi neattiecas

Mantošana ar inventāra tiesībām, par kuras izmantošanu jāpaziņo notāram likumā noteiktajā divu mēnešu laikā, faktiski nozīmē, ka mantiniekam jebkādas saistības var piemērot tikai tajā līdzekļu un citu aktīvu apjomā, ko satur mantojums, un ar savu mantu viņam par mirušā parādiem nebūs jāatbild.

Ir gan divu kategoriju mantinieki, kuriem ar likumu automātiski tiek piemērots minētais mantojuma veids – tie ir nepilngadīgi bērni vai rīcībnespējīgas personas, kurām oficiāli iecelti aizbildņi, un viņi kreditoru priekšā būs atbildīgi tikai un vienīgi atstātās mantas ietvaros.

Jāpiesaista tiesu izpildītājs

Ja mantojumu izlemts kārtot inventāra saraksta kārtībā, mantotājam pašam ir jāvēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja, kurš, izmantojot visas valstī pieejamās datu bāzes, apkopos aizgājēja patieso mantisko stāvokli.

Diemžēl tiesu izpildītāju piesaistīšana bieži vien attur no šī mantojuma kārtošanas veida izvēles, jo atsevišķi šīs profesijas pārstāvji ir stipri pabojājuši tās reputāciju un cilvēkiem no viņiem ir pat bailes.

Tiesa gan, šajā situācijā īpaši nav ko baidīties, jo ar Ministru kabineta noteikumiem ir noteikta konkrēta takse, cik tiesu izpildītājs par šo pakalpojumu saņem, un tie ir 86 eiro.

Savukārt gadījumā, ja aizgājējam pašam bijuši kādi parādnieki, tad tiesu izpildītāju var pilnvarot līdzekļu atgūšanai – par to būs jāmaksā atsevišķi pēc noteiktajām taksēm.

Ministru kabineta 543. noteikumi paredz, ka, sastādot mantojuma inventāra sarakstu, tiesu izpildītājam ir pienākums noskaidrot visu aizgājējam piederošo publiskajos reģistros esošo kustamo un nekustamo mantu, kā arī visu veidu kredītiestādēs vai citos finanšu instrumentos esošos līdzekļus, kā arī citas vērtības, kas var atrasties, piemēram, banku individuālajos seifos vai uzticētas glabāšanai citās iestādēs – piemēram, muzejiem vai ieķīlātas lombardā.

Jānosaka mantas vērtība

Šajos pašos noteikumos paredzēts, ka mantojuma novērtēšanai var piesaistīt attiecīgo nozaru speciālistus vai sertificētus vērtētājus. Ja tas netiek izdarīts, nekustamo īpašumu vērtību nosaka pēc kadastra vērības, akcijas un citus finanšu instrumentus noceno pēc nominālvērtības, kāda tiem ir saraksta sastādīšanas brīdī.

Te jāpiezīmē, ka, izmantojot vērtētājus, mantotā īpašuma vērtība var būt novērtēta arī pēc tirgus cenas un tātad būt augstāka, un tas nozīmē, ka valstij maksājamais nodoklis arī būs lielāks. Izdevīgi mantotājam tas būs situācijā, ja, izmantojot īpašumu, nāksies norēķināties ar kreditoriem.

Juristi (īpaši gadījumos, ja mantojums ir gana iespaidīgs) tomēr iesaka piesaistīt iespējami vairāk dažādu speciālistu. Jo vairāk acu, jo mazāka iespēja, ka kādam negodīgam šā procesa dalībniekam būs iespējas jūs apkrāpt. 

Jāatzīmē arī, ka pagaidām šis mantojuma veids īpašu popularitāti vēl nav guvis, jo no pieminētajiem 12 000 vidēji gadā uzsākto mantojuma lietu to izmanto tikai 500 līdz 700 gadījumos.