Mediķu arodbiedrība: VM sagatavotā darbaspēka attīstības stratēģija ignorē jautājumu par darba samaksām

LVSADA norāda, ka stratēģijas galvenais trūkums, kas būtībā atņem tai spēju uzlabot valsts veselības aprūpes cilvēkresursus, ir darba samaksas lomas ignorēšana.

LVSADA jau 2023.gada jūlijā atgādināja VM, ka vairāki iepriekšējie mēģinājumi ar līdzīgu dokumentu palīdzību uzlabot veselības nozares valsts sektora cilvēkresursus ir bijuši nesekmīgi. Vienā gadījumā to esot atzinusi pati VM, citā, kas bija 2019.gadā, - Valsts kontrole.

LVSADA vērš uzmanību, ka VM ziņojumā par programmas "Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006. - 2015.gadam" īstenošanu konstatēts, ka izvirzītais mērķis nav sasniegts. Ziņojuma secinājumos norādīts, ka sekmīga veselības nozares cilvēkresursu plānošana iespējama vien tad, ja aprēķinos par darba samaksu tiek saglabātas ar Ministru kabineta 2005.gada rīkojumu "Par pamatnostādnēm Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē" noteiktās proporcijas starp ārsta, ārstniecības un pacientu aprūpes personas (māsa, vecmāte, ārsta palīgs) un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas (māsas palīgs) vidējo darba samaksu, un mēneša vidējo darba samaksu ārstam aprēķina ar koeficientu 2,5 pret vidējo darba samaksu valstī.

LVSADA norāda, ka pēdējais nosacījums joprojām netiek pildīts. 2024.gadā valsts garantētā mēneša vidējā darba samaksa ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem esot tikai 1,5 reizes lielāka par mēneša vidējo darba samaksu valstī. 2023.gada pirmajos trīs ceturkšņos tā bija 1512 eiro. Arodbiedrība jau iepriekš bija sacījusi, ka gadījumā, ja VM ignorēs minētos aspektus, stratēģijas veidošanai nebūs vajadzīgā rezultāta.

LVSADA secinājusi, ka VM ir pilnībā ignorējusi pierādījumos balstītos ieteikumus par cilvēkresursu stiprināšanu. Proti, stratēģijas sadaļā "Rīcības virzieni" konkurētspējīgas darba samaksas nodrošināšana veselības aprūpes nozares valsts sektora darbiniekiem nav iekļauta. Minētā iemesla dēļ LVSADA nevar atbalstīt VM sagatavotās stratēģijas tālāku virzību.

LETA jau rakstīja, ka VM izstrādā veselības darbaspēka attīstības stratēģiju līdz 2029.gadam, paredzot izvirzīt darbaspēka labbūtību veselības aprūpes darba tirgū kā prioritāti, teikts ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kas pieejams Tiesību aktu projektu publiskajā portālā.

Stratēģija nosaka turpmāko virzienu veselības aprūpes cilvēkresursu attīstībai veselības aprūpes sistēmā. Ministrija skaidro, ka tā ir kā ceļa karte rīcībām, kas ir vērstas uz kopīgo mērķi - drošāks, efektīvāks un labāks veselības aprūpes pakalpojums, ko sniedz apmierināts, augsti novērtēts un motivēts personāls.

Stratēģija paredz uzlabot darba devēju izpratni par darba vides lomu nodarbināto piesaistē un noturēšanā, veicināt personāla labbūtību atbalstošas vides veidošanu darba vietās, pārskatīt nodarbinātības un motivācijas nosacījums ārstniecības personām, veicinot motivēta un uz attīstību vērsta personāla piesaisti publiskajā veselības aprūpes sektorā. Tas attiecas uz ārstniecības iestāžu personāla motivācijas programmu ieviešanu, personāla aizvietošanas politiku un valsts apmaksāto motivācijas elementu paplašināšanu, piemēram, veselības apdrošināšanu, tālākizglītību.

Tāpat stratēģija paredz nodrošināt cilvēkresursu datu pieejamību vienotā informācijas platformā, uzlabot datu kvalitāti, veicināt datos balstītu veselības cilvēkresursu plānošanu veselības aprūpes cilvēkresursu attīstības politikas līmenī, radīt apstākļus efektīvai personāla plānošanai ārstniecības iestādēs, stiprināt administratīvo, metodisko, pētniecisko un zinātnisko kapacitāti cilvēkresursu plānošanā un attīstībā, kā arī veicināt kvalitatīva veselības pakalpojuma sniegšanu, paredzot atbilstošus cilvēkresursus un finanšu resursu.

Stratēģija paredz arī veidot mācību saturu saskaņā ar pieprasījumu darba tirgū, padarīt apmācību formātu elastīgāku, attīstīt jaunas zināšanas un prasmes veselības aprūpes sistēmas strādājošajiem, veidot koordinētu mehānismu izglītības procesa administrēšanai un pārraudzībai.