"Boņuka" balvu par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūrā saņems Maruta Latkovska

Maruta Latkovska ir dzimusi 1954.gada 3.martā Viļānos kalpotāju Venerandas un Pētera Stafecku ģimenē. Maruta atzīst, ka gaišākais ceļš viņas dzīvē ir bijis no Viļāniem uz Ūgreniekiem pie saviem vecvecākiem. Tas devis izturību un spēku arī visai turpmākajai dzīvei. Pateicoties Marutas dziļajai saiknei ar vecmāmuļu, veidojusies arī viņas attieksme pret Latgali un latgalisko kā sevišķām, neatkārtojamām vērtībām. Pēc Viļānu vidusskolas beigšanas, Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļas absolvēšanas un darba žurnāla "Padomju Latvijas Sieviete" lauksaimniecības nodaļā Maruta atgriezās Viļānos, kur kādu laiku strādāja siltumnīcā par agronomi, bet vēlāk arī tipogrāfijā par korektori.

1988.gadā Marutu uzrunāja priesteris Andrejs Aglonietis, lūdzot piedalīties žurnāla "Katōļu Dzeive", kurš iznāca pirmās Latvijas brīvvalsts laikā no 1926. līdz 1940.gadam, atjaunošanā. Žurnāla pirmais, atjaunotais numurs iznāca 1989.gada pavasarī - tieši pirms Lieldienām. Turpmāk žurnāla "Katōļu Dzeive" paspārnē izdotas arī vairākas grāmatas latgaliski. Visus ilgos gadus žurnāls "Katōļu Dzeive" spējis saglabāt arī latgaliski rakstīto vārdu. Žurnāla lapaspusēs publicēts daudz literāru un publicistikas darbu, kuru vidū Veronikas Tenčas-Goldmanes autobiogrāfiskie stāsti, Valentīnas Celeitānes lauku dzīves tēlojumi, kā arī Ilzes Spergas stāsti, kuri nu ir izdoti grāmatā "Dzeiveiba".

Latgalē labi pazīstami arī Latkovskas veidotie radio raidījumi "Volūdys vaicuojums", kuros viņa atklāj valodas nianses un mazzināmo. Jau studiju laikos, apmeklējot Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļu un apgūstot materiālus par Latgales preses vēsturi, Marutai radās interese par Latgales vēsturi un latgaliešu valodu. Viņa uzskata, ka "dzimtā valoda (arī viņas - latgaliešu) ir katra cilvēka vienīgā identitāte, vienīgās viņa mājas". Zināšanas par latgaliešu valodu viņas paaudzei tika glabātas aiz trejdeviņām atslēgām, tāpēc ir saprotama Marutas sāpe, ka šodien, kad valodai ir savas tiesības, tās jautājumi uz priekšu kust visai lēni.

Žurnālam "Katōļu Dzeive" Maruta veltījusi 26 savas dzīves gadus, taču šogad nolemts izbeigt tā izdošanu, rakstīšanu latgaliski pavisam nepametot, bet arī vairs necīnoties par žurnāla pastāvēšanu, jo, lai arī allaž klāt ir bijis "Dieva brīnums", laika gaitā mainījušās sabiedrības prioritātes un intereses. Maruta tic, ka nākotne ir jaunās paaudzes rokās - nekas nezudīs, bet pastāvēs citādās formās.

Balvu "Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā" Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks" svinīgajā ceremonijā Marutai pasniegs režisors, Boņuka "krusttēvs" Jānis Streičs.

Svinīgā latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks" pasniegšanas ceremonija 16 nominācijās notiks 22.februārī plkst.16 Latgales vēstniecības "Gors" Lielajā zālē. Ceremonijas pirmajā daļā tiks izrādīts uzvedums "Francis", kas veltīts ievērojamajam valstsvīram Francim Trasunam, bet pasākuma otrajā daļā tiks godināti notikumi, cilvēki, aktivitātes, kas latgaliešu kultūrā bijuši nozīmīgi 2014.gadā.

"Boņuks" ir vienīgā balva, kas īpaši izceļ un godina sasniegumus latgaliešu kultūras dzīvē. Tās mērķis ir veicināt latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību, kā arī apkopot un godināt spilgtākos un nozīmīgākos sasniegumus latgaliešu kultūrā iepriekšējā gada griezumā. Šogad tika saņemtas 180 pieteikuma anketas, kopējam balvas pretendentu skaitam sasniedzot 130 cilvēkus, notikumus un aktivitātes.