Hosams Abu Meri ārstiem paziņo sēru vēsti. Traumatologs izsaka līdzjūtību kurzemniekiem
Kuldīgas laikraksta “Kurzemnieks” sludinājumu lapas sadaļā, kurā tiek publicēti nekrologi un sēru vēstis pēc veselības ministra Hosama Abu Meri vizītes Kuldīgas slimnīcā parādījusies apmaksāta, iespējams, viena no visdīvainākajām līdzjūtībām, kurā traumatologs-ortopēds Ervīns Gudēvičs izsaka līdzjūtību Kuldīgas, Saldus, Tukuma, Talsu un Ventspils novada iedzīvotājiem. Sēru vēsts publicēta sakarā ar veselības ministra Kuldīgas slimnīcā pausto par to, kas nākotnē sagaida slimnīcu pacientus.
Parasti sēru vēstis laikrakstos iesākas ar kādām sērīgām dzejas rindām, bet Ervīna Gudēviča, kurš Kuldīgas slimnīcā strādā kopš 2010. gada, publicētā līdzjūtība sākas ar Hosama Abu Meri teikto Kuldīgas slimnīcas apmeklējuma laikā 26. janvārī:
“Diemžēl nākotnē nebūs iespējams nodrošināt to, ka visās slimnīcās ir visi pakalpojumi vai speciālisti.”
Tālāk mediķis izsaka līdzjūtību “Kuldīgas novada iedzīvotājiem, kā arī Saldus, Tukuma, Talsu, Ventspils iedzīvotājiem”, tātad - to novadu cilvēkiem, kuri ārstējas Kuldīgas slimnīcā.
Kuldīgas slimnīcā pagājušās nedēļas pirmdienā bija ieradies veselības ministrs Hosams Abu Meri, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, veselības ministra padomniece komunikācijas jautājumos Ilona Oša, kā arī Nacionālā veselības dienesta Stacionāro pakalpojumu nodaļas vadītāja Laura Kronberga. Tikšanās laikā galvenokārt tika pārrunāti reģiona lokālās slimnīcas aktualitātes, kā arī finansiālie, personāla un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības izaicinājumi. Diskutējot par reģionu lokālo slimnīcu nākotnes iespējām Hosams Abu Meri vērsa uzmanību uz nepieciešamību pārdomāt, kā veidot, attīstīt noteiktas specializācijas.
“Es gribētu redzēt, ka veselības aprūpē tiek sabalansēta pakalpojumu pieejamība ar efektivitāti, neaizmirstot par kvalitāti. Diemžēl nākotnē nebūs iespējams nodrošināt to, ka visās slimnīcās ir visi pakalpojumi vai speciālisti. Tāpēc strādāsim pie slimnīcu sadarbības tīkla izveides, nāksim kopā ar slimnīcu vadību un speciālistiem, runāsim un centīsimies cilvēciski saprasties, par to, kas ir būtiskākais katrai slimnīcai reģionos“ uzsvēra ministrs.
Pēc tikšanās veselības ministrs labprāt iepazinās ar Kuldīgas slimnīcas stacionāro nodaļu darbu, uzklausīja pacientu pieredzi, tikās ar dežūrpersonālu, vēsta Kuldīgas slimnīca.
Oficiālās ziņas gan neliecina, ka veselības ministrs būtu pavēstījis, ko Kurzemes mediķiem un pacientiem nepatīkami. Kuldīgas slimnīcas mājaslapā pausts:
“Kuldīgas slimnīcas vadība pateicas veselības ministram Hosamam Abu Meri par iedziļināšanos Kuldīgas slimnīcas uzdevumos un vajadzībās, kā arī pozitīvi raugās uz Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta pārstāvju izpratni par nepieciešamību uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību reģionā.”
Savukārt pats ministrs savā “Facebook” profilā ierakstījis: “Kuldīgas slimnīcā strādā lieliski speciālisti! Viesojoties reģionālajās slimnīcās, jūtos gandarīts par tik pašaizliedzīgu profesionāļu darbu cilvēku labā. Kuldīgas slimnīcā iepazinos tuvāk ar slimnīcas darbību un pārrunāju:
* slimnīcas pakalpojumu portfeli; * plānoto papildu finansējumu slimnīcām; * slimnīcu tīkla un metodisko centru attīstību; * paliatīvās aprūpes pakalpojumu attīstību.
Reģionālo slimnīcu apmeklējums ir ļāvis man saskatīt, kur mūsu spēks, kur vājums. Produktīva diena šodien!”
Kuldīgas slimnīca ir lokālā neatliekamās palīdzības slimnīca, kuras pamatuzdevums ir novērst dzīvībai un veselībai bīstamās akūtās situācijas iekšķīgo slimību, ķirurģijas, traumu un ginekoloģisko slimību gadījumā, kā arī sniegt dzemdību palīdzību. Tai ir stratēģiski svarīga loma veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanai ne tikai Kuldīgas novada, bet arī lielai daļai Kurzemes iedzīvotāju. Slimnīca pastāvīgi cīnās ar naudas trūkumu un pērn strādājusi ar apmēram pusmiljons eiro zaudējumu, tādēļ tā taupa kur vien vara. Tā Kuldīgas slimnīca izstājusies no Latvijas Slimnīcu biedrības ne jau tādēļ, ka šī organizācija būtu nevajadzīga, bet gan tādēļ, ka kuldīdznieki nevarēja samaksāt ikgadējo biedru naudu – 2500 eiro.
