Talsu novadā spriež par skolu skaita samazināšanu; ļoti maz skolēnu Kolkā, Virbos un citviet

Otrdien, 9.janvārī, Talsu novada domes Sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejā deputāti sāks diskusiju par skolu tīkla optimizēšanu, informē pašvaldības pārstāve Inita Fedko.

Skolu skaita optimizēšana gaidāma saistībā ar Ministru kabineta pieņemtajām prasībām, kas nosaka minimālo skolēnu skaitu klasēs, tostarp liedz organizēt apvienotās klases.

Lai valsts finansētu izglītības programmu pilnā apmērā, Talsu novada skolām minimālais skolēnu skaits ir no 30 līdz 45 bērniem 1. līdz 9.klašu posmā un 60 bērni 10.-12.klašu posmā atkarībā no izglītības iestādes. Talsu pilsētā vajadzīgais izglītojamo skaits 1.-3., 4.-6., 7.-9.klašu grupā katrā ir 60 bērni, bet 10.-12.klašu grupā - 120 bērni.

Pēc Fedko sniegtās informācijas, līdz šim situāciju Talsu novadā "mēģināts risināt", klases apvienojot, un daļu no nepieciešamā finansējuma izglītības procesa nodrošināšanai piešķirot no pašvaldības budžeta.

Talsu novada Izglītības nozares attīstības stratēģija 2023.-2028.gadam nosaka - ja trīs gadus pēc kārtas skolēnu skaits 7.-9.klašu posmā ir mazāks par 24 un kopējais skolēnu skaits, ieskaitot pirmsskolas grupu audzēkņus, ir mazāks par 80, tad ir jāizskata iespēja iestādi reorganizēt par sākumskolu. Savukārt, ja trīs gadus pēc kārtas izglītojamo skaits 4.-6.klašu posmā ir mazāks par 21 un kopējais skolu skaits, ieskaitot pirmsskolas grupu audzēkņus, ir mazāks par 70, tad jāizvērtē iespēja iestādi reorganizēt par sākumskolu, kas īsteno 1.-3.klašu izglītību. Stratēģijā paredzēts, ja trīs gadus pēc kārtas skolēnu skaits 1.-3. klašu posmā ir mazāks par 15 un kopējais, ieskaitot pirmsskolas grupas audzēkņus, skolēnu skaits ir mazāks par 50, tad izglītības iestāde varētu tikt reorganizēta vai apvienota ar tuvāk esošo vispārizglītojošo izglītības iestādi.

Valdība ir noteikusi - ja izglītības iestāde neizpilda kvantitatīvos kritērijus un tā nav noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-12. klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam skolēnu skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā. Savukārt trūkstošais finansējums pašvaldībai būs jāsedz no sava budžeta, līdztekus rūpējoties arī par katras izglītības iestādes tehnisko stāvokli, materiāltehnisko bāzi un komunālajiem izdevumiem.

Fedko atzīst, ka vairākas Talsu novada izglītības iestādes noteiktos kvantitatīvos kritērijus nespēj izpildīt, kas nozīmē, ka, saglabājot esošo kārtību, pašvaldībai par mācību procesa nodrošināšanu nāktos maksāt vairāk nekā līdz šim. Tāpat kļūst grūtāk piesaistīt kvalificētus mācībspēkus, nodrošināt augstu izglītības kvalitāti un radīt bērniem sociāli attīstošu vidi.

Piemēram, Kolkas sākumskolā pašlaik mācās desmit bērni. Veicot Kolkas sākumskolas skolēnu skaita analīzi un prognozes nākamajiem trīs gadiem, secināts, ka vidējais bērnu skaits vienā klasē no 1. līdz 6.klasei būs divi līdz trīs bērni. Tas savukārt nozīmē, ka valsts finansējums pedagogu atalgojumam izglītības programmu finansēšanai šajā skolā nepārsniegs 20% no nepieciešamā finansējuma apmēra, bet 80% nāksies piemaksāt pašvaldībai. Neveicot nekādas izmaiņas, pašvaldībai pedagogu atalgojumā nāktos ieguldīt 130 000 eiro, norāda pašvaldības pārstāve.

Līdzīga situācija ir arī Virbu sākumskolā. Tajā patlaban izglītības programmas no 1. līdz 3.klasei apgūst 13 skolēni, bet pēc valdības ziņojuma nosacījumiem pieļaujami būtu no 22 līdz 30 skolēniem. Pašreizējie aprēķini turpmākajiem trīs gadiem liecina, ka skolēnu skaits šajā klašu grupā varētu būt no 10 līdz 18 bērniem. Valsts finansējums pedagogu atalgojumam izglītības programmu finansēšanai šajā izglītības iestādē būs no 33% līdz 55% no nepieciešamā finansējuma apmēra, pārējo, aptuveni 85 000 eiro, uzliekot uz pašvaldības budžeta pleciem.

Arī Pūņu pamatskola turpmākajos gados nesasniegs noteikto minimālo skolēnu skaita slieksni. Ņemot vērā dzimstības un Valdgales pagasta teritorijā dzīvojošo bērnu skaitu, skolēnu skaits 1.-3.klašu grupā būs no 18 līdz 21 bērnam, 4.-6.klašu grupā - no 18 līdz 20 bērniem, bet 7.-9.klašu grupā - no 14 līdz 16 skolēniem. Katrā no šīm klašu grupām, lai saņemtu valsts finansējumu pilnā apmērā, nepieciešami minimālais 22 līdz 30 bērniem.

Savukārt minimālais skolēnu skaits, kas noteikts valdības informatīvajā ziņojumā, kādam jābūt 10.-12.klašu grupā Mērsraga un Valdemārpils vidusskolā, ir no 54 līdz 60 izglītojamajiem. Trīs gadu tendences izpēte liecina, ka šajā posmā Mērsraga vidusskolā būs ap 30 skolēniem, bet Valdemārpilī - ap 40. Ja tiek saglabāts esošais vidusskolu modelis, tad pašvaldībai būs jāuzņemas pilnībā segt 10.-12.klašu grupai vajadzīgo finansējumu pedagogu atalgojumam.

Arī Dundagas un Rojas vidusskolas, kurās 10-12.klašu posmā nākamajos gados plānoti nedaudz mazāk par 40 bērniem, neizpilda nepieciešamo kvantitatīvo skolēnu skaita kritēriju 10.-12.klašu posmā, tomēr pašlaik tās Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atzinusi pieejamības dēļ saglabājamas vidusskolas posma skolas. Līdz ar to pašlaik šīs skolas netiks reorganizētas un IZM apņēmusies segt 10.-12.klašu posmā pedagogu apmaksu izglītības procesa īstenošanai pilnā apmērā.

Izglītības pārvaldes sagatavotais skolu tīkla izmaiņu piedāvājums paredz no šā gada 1.augusta likvidēt Kolkas sākumskolu, saglabājot pirmsskolas izglītības programmu īstenošanas vietu Kolkā un nododot šī uzdevuma veikšanu Dundagas pirmsskolas izglītības iestādei "Kurzemīte". No šā gada 1.augusta plānots reorganizēt Pūņu pamatskolu par Pūņu sākumskolu, kas īsteno pamatizglītības pirmā posma programmu no 1. līdz 3.klasei, savukārt Virbu sākumskolu plānots reorganizēt par Virbu pirmsskolas izglītības iestādi "Zīļuks". No 2026.gada 1.septembra iecerēts reorganizēt Mērsraga vidusskolu par Mērsraga pamatskolu un Valdemārpils vidusskolu par Valdemārpils pamatskolu.

Izmaiņas nepieciešamas arī Lībagu sākumskolā. Līdz šim šajā iestādē izglītības process tiek nodrošināts bērniem no 1. līdz 4.klasei, taču no šī gada 1.septembra skolā plānotas mācības 1.-3.klašu skolēniem.

Fedko informē, ka gaidāmās izmaiņas jau pagājušā gada nogalē ir apspriestas arī ar attiecīgo izglītības iestāžu vadību, informējot par gaidāmo finansējuma apmēru no valsts un par izmaksu kopsummu, kas gultos uz pašvaldības pleciem, ja skolu tīkls netiktu sakārtots.