Darba devējs pieslēdzas darbinieka datora kamerai, jo grib kontrolēt viņa darbu
Bieži vien uzņēmēji ievieš darbinieku novērošanas rīkus, nedomājot par datu aizsardzību. Tā intervijā portālam Jauns.lv sacīja Datu valsts inspekcijas (DVI) direktore Jekaterina Macuka.
“Ja runājam par darbiniekiem un darba devējiem, tad es teiktu, ka viena tendence tagad ir tāda, ka darba devēji bieži vien ievieš darbā novērošanas rīkus, nedomājot par datu aizsardzību.
Daļa darba devēju vēlas filmēt darbiniekus
Piemēram, ievieš videonovērošanu kabinetos, darba telpās.
Kovida pandēmijas laikā vienu brīdi bija ļoti populāri, ka darba devēji lika darbiniekiem vērt vaļā datoru kameras un filmēja, ko darbinieki dara. Darba devēji pieslēdzās darbinieku kamerām.
Var izmantot arī citus pārbaudes veidus
Darba devēji vienmēr teica, ka tas ir tāpēc, lai sekotu līdzi darba rezultātiem un tam, ko dara darbinieki.
Bet viņi neizvērtēja, ka bija arī citi veidi, kā pārbaudīt darbinieku darba kvalitāti un rezultātus, nevis visu laiku viņus filmējot ar kameru.
Uzstāda kameras, lai novērstu korupciju
Bieži vien dzirdams: “Mēs uzstādām kameras, lai novērstu korupcijas riskus.”
Bet ir jautājums: vai tad, ja darbinieks zina, ka viņu filmē, viņš savā darba vietā tik atklāti pieņems kukuli vai kādu dāvanu? Ja darbinieki zina, ka ir kameras, viņi izies ārā pa durvīm.
Darbinieks ar saspringtu seju var skatīties arī izklaides lapās
Tas nerisina problēmu. Tas pats ir par darbinieku darba uzdevumu veikšanu.”
Darba devējs var pieslēgties darbinieka datora kamerai un redzēt, ka darbinieks skatās ekrānā. Bet jāsaprot, ka darbinieks datorā var skatīties gan izklaidējošas mājas lapas, gan rakstīt darbam nepieciešamos dokumentus un līgumus.
“Ir jautājums: vai tiešām tas, ka jūs redzat darbinieka saspringto vai ne tik saspringto seju, parāda, cik daudz un kvalitatīvi viņš strādā?” Macuka retoriski vaicāja.
Ja vēlas papildatvaļinājumu, ir jāiesniedz dati par bērnu
“Darba devējam ir jāatrod tiesiskais pamats, kāpēc viņi to dara. Viena situācija ir tad, kad darba devējs apstrādā darbinieku datus, lai izmaksātu algas, piešķirtu atvaļinājumus.
Ja darbinieks vēlas papildu atvaļinājumu par bērnu vai pabalstu saistībā ar kāda radinieka nāvi, protams, viņam ir jāiesniedz dati gan par bērnu, gan par radinieka nāvi, jo citādi darba devējs nespēj to izdarīt.
Jau darba līgumā iekļauj piekrišanu
Tajā pat laikā darba devējam ir jāskatās par papildu datiem, ko viņš ievāc no darbiniekiem. Bieži vien darba devēji jau līgumos iekļauj darbinieku piekrišanu.
Piemēram, ir darba līgums, kurā rakstīts: darbinieks piekrīt, ka darba devējs izmantos viņa bildi un CV, publicējot tos savā mājas lapā un lietojot mārketinga nolūkos,” DVI direktore raksturoja bieži sastopamas situācijas.
