LNSP: lielāks finansējums tiks piešķirts tiem sporta veidiem, kur vairāk sporto bērni un jaunieši

LNSP arī skatīja jautājumu par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā 2022.gada nogalē un 2023.gadā. Nākotnē tiek arī plānotas izmaiņas kārtībā, kādā tiek piešķirtas naudas balvas Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošam personālam un attiecīgajām sporta federācijām. Izmaiņas vēl nodos apspriešanai sporta organizācijām.

LNSP konceptuāli izskatīja futbola stadiona projektu un atzina to par valstiski un stratēģiski svarīgu, vienlaikus padome uzdeva IZM izstrādāt stadiona projekta turpmākas virzības plānu, iekļaujot sporta politikas pamatnostādņu 2022.-2027.gadam rīcības plānā. Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā nav sava augstākajām UEFA prasībām (4.kategorija) atbilstoša futbola stadiona. Latvijas futbola federācijā reģistrēto sportistu skaits pārsniedz 17 tūkstošus, ik gadus vairāk nekā 80 000 cilvēku piedalās ar futbolu saistītos pasākumos. Plānotais stadions būtu moderns un funkcionāls, atbilstošs starptautisku pasākumu norises prasībām, turklāt tajā tiktu ieguldītas ievērojamas investīcijas no LFF starptautiskajiem partneriem un investoriem. 

LNSP nolēma virzīt tālākai lēmuma pieņemšanai un izvērtēšanai visu astoņu sporta organizāciju iesniegtos finansējuma pieteikumus, lai Latvijā organizētu dažādas Eiropas un pasaules līmeņa sacensības. Šis lēmums negarantē valsts finansējumu, šo pasākumu atbalstīšanu vērtēs Ekonomikas ministrijas un citu institūciju eksperti. Saņemti pieteikumi finansējuma saņemšanai, lai 2024.gadā finansētu: Eiropas Midamatieru čempionātu golfā, Parīzes Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīru basketbolā, Pasaules čempionātu MXGP, CEV pludmales volejbola Nāciju kausa finālu – kontinentālo olimpisko kvalifikāciju, 2026. gada Olimpisko spēļu atlases turnīru hokejā, 10. Eiropas Nedzirdīgo orientēšanās čempionātu. 2025. gadā ir iespēja organizēt BMX Eiropas čempionātu 2025, Valmierā, savukārt 2026. gadā UEFA Eiropas čempionātu telpu futbolā.

Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā ir apstiprināti: ministru prezidente Evika Siliņa, aizsardzības ministrs Andris Sprūds, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, labklājības ministrs Uldis Augulis, veselības ministrs Hosams Abu Meri, vides un aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa, ekonomikas ministrs Viktors Valainis un izglītības un zinātnes ministres noteiktā par sportu atbildīgā augstākā valsts amatpersona - Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs. Padomes sastāvā iekļauti un apstiprināti vairāku biedrību pārstāvji: "Latvijas Olimpiskā komiteja" prezidents Jānis Buks, Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einārs Fogelis, Latvijas Sporta veterānu (senioru) savienības prezidents Ivans Klementjevs, Latvijas Tautas sporta asociācijas prezidents Andris Katkēvičs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors Juris Grants, Latvijas Augstskolu sporta savienības prezidente Agita Ābele, Latvijas veselības un fitnesa asociācijas valdes priekšsēdētājs Gints Kuzņecovs un Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes valdes priekšsēdētāja Diāna Zaļupe.

Latvijas Nacionālā sporta padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts sporta politikas izstrādē, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī lēmumu pieņemšanu ar sportu saistītajos jautājumos