Vai žurkas Rīgā ir problēma? Rīgas dome komentē soctīklu video par centrā klaiņojošām žurkām
Reaģējot uz iedzīvotāju ievietotajiem video, kuros redzamas žurkas Rīgas centrā, Rīgas dome norāda, ka žurkas ir migrējošie dzīvnieki un dodas turp, kur iespējams atrast pārtiku.
"Žurkas ir dzīvnieki, kas migrē pārtikas meklējumos. Pilsētā ierasti ir siltāks, daudz iespēju noslēpties un izveidot mitekļus, tāpat var atrast daudz barības gan pagrabos, gan atkritumu konteineros," norāda Rīgas domē.
Pašvaldībā neizslēdz arī cilvēku pirkstu žurku populācijas pavairošanā: "Turklāt daudzi cilvēki baro dažādus dzīvniekus un putnus, nerēķinoties, ka neapēsto barību atnāks apēst žurkas, tādējādi grauzēju populāciju ietekmē arī cilvēku paradumi."
Nofilmētajā video bija redzams, kā Rīgas centrā, netālu no Centrālās stacijas un t.c. "Origo" enerģiski skraida žurku bars. Grauzēju grupiņas interese bija pievērsta tuvumā esošajai izdemolētajai miskastei, kuras saturs izmētāts blakus.
"Šie grauzēji ir ļoti gudri un prasmīgi pielāgojas apstākļiem. Žurkas ir bailīgi dzīvnieki un atklātībā iznāk tikai tad, ja pietrūkst barības vai arī tās tiek izdzītas vai izbiedētas, piemēram, būvdarbu laikā. Tāpēc arī žurkas ir diezgan grūti iznīdēt, jo tās ļoti piesardzīgi izturas pret atrasto barību un jaunu veidu uzkodām, proti, ēsmām. Piemēram, žurkas nekad neapēd visu ēsmu uzreiz, sākumā tās cienastam tuvojas lēnām, pasmaržo un tikai mazliet pagaršo. Ja jūt, ka viss nav gluži tā, kā vajag, žurka neparko neatgriezīsies pie mielasta. Grauzēju pētnieki pat secinājuši, ka žurku mātītes apmāca savus mazuļus izvērtēt pārtiku pēc daudziem kritērijiem, lai nesaindētos un neuzķertos uz veikli izliktas ēsmas," norāda Rīgas dome.
Pašvaldībā norāda, ka, ja žurkas pamanītas daudzdzīvokļu namā vai tā apkārtnē, jāvēršas pie namu apsaimniekotāja, kura pienākums ir reizi ceturksnī veikt deratizāciju. Svarīgi, ka atkritumu konteineri atrodas ārpus mājas, ir slēgti un to apkārtne ir sakopta. Ja uz sūdzībām netiek reaģēts, jāvēršas Veselības inspekcijā, kas veiks pārbaudi. Inspektori pārliecinās, ka ēkā tiešām ieviesušies indējami kaimiņi, un uzdod ēkas apsaimniekotājam vai īpašniekam divu nedēļu laikā veikt dezinfekcijas, dezinsekcijas vai deratizācijas pasākumus un par pasākumi izpildi informēt Veselības inspekciju.
Savukārt pārtikas uzņēmumus, ēdināšanas iestādes un veikalus uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests. Uzņēmumiem jāievēro speciālas prasības gan par pārtikas, gan atkritumu glabāšanu, arī regulāriem deratizācijas pasākumiem.
Kaut arī ik pa brīdim tiek konstatēti gadījumi, kad žurkas parādās atklātībā, nevarētu teikt, ka žurku skaits Rīgā būtu ievērojami pieaudzis, norāda Rīgas domē. Labākie līdzekļi cīņai pret žurkām ir pārtikas bāzes samazināšana (slēgti atkritumu konteineri, neizmētāt ēdienu u.c.), ierobežotas iespējas pārvietoties (slēgtas komunikāciju sistēmas) un deratizācija īpašumos.
Epidemioloģiskās drošības likums nosaka: (27.pants. Dezinfekcija, dezinsekcija, deratizācija)
(1) Teritorijas un objektu uzturēšana un sakopšana, nodrošinot kaitīgo posmkāju un grauzēju iznīcināšanu un nepieļaujot to ieviešanos, ir teritorijas vai objekta īpašnieka vai viņa pilnvarotas personas (ja tāda ir) pienākums.
