Andris Bite par Latvijas demogrāfiju: "Varam piedzīvot pensiju sistēmas sabrukumu"

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijā piedzima 10 822 bērni, kas ir gandrīz par diviem tūkstošiem mazāk nekā šajā pašā laika posmā pirms gada un ir vismazākais jaundzimušo skaits pēdējo simts gadu laikā. Tik maz bērnu kā šogad nedzima ne Otrā pasaules kara laikā, ne okupācijas laikā, ne “trakajos deviņdesmitajos”. Līdz ar to Lielais jautājums: “Kāpēc Latvijā nedzimst bērni?”. To Jauns.lv vaicāja viedokļu līderim – Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentam, uzņēmējam Andrim Bitem.

Viņš teic, ka pašreizējā demogrāfijas situācija ir dažādu faktoru “mikslis”: “Pirmais tas ir Rietumu pasaulē, kurā dzīvojam, pēdējās desmitgadēs izveidojies dzīvesveids, kur reproduktīvi spējīgā paaudze labāk izvēlas savu komfortu, nekā radīt pēcnācējus, par kuriem ir jārūpējas. Un šis process rada tālākās konsekvences saskarē ar citām kultūrām un reliģijām.

Tas ir viens. Un otrs – jāņem vērā, ka tam pa virsu “uzklājas” kopējā nedrošība – ģeopolitiskā, drošības, ekonomiskā. Augstā inflācija rada bažas par to, kā ģimenes budžetā savilkt galus kopā. Kāda būs drošība, jo tepat blakus ir Krievija, kura visu laiku karo. Tādēļ cilvēki izvēlas neradīt pēcnācējus, līdz pat tādiem trakiem apgalvojumiem, ka pasaule jau tā iet bojā, tad kāpēc man to apgrūtināt vēl ar kādu cilvēku. Manuprāt, tā ir amorāli stulba doma”.

Uzņēmējs norāda, ka, paskatoties vēsturē, mēs redzam, ka Latvijā arī kara laikā dzima bērni, pie tam pietiekamā daudzumā. Arī viņa vecāki ir kara laikā dzimuši. Tolaik, iespējams, bija cita argumentācija – cilvēkā iekodētā vajadzība turpināt dzimtu. Tagad šī motivācija ir izzudusi, bet tas ir bīstami:

“Šobrīd Rietumu pasaulē daudzi tic un domā, ka viņus vecumdienās nodrošinās tas pensiju kapitāls jeb tie maksājumi, ko viņi sociālajos nodokļos ieskaitījuši budžetā, ka šī sistēma strādās nevainojami. Bet man ir tāda aizdoma, ka, ņemot vērā Eiropas novecošanos un strādājošo skaita samazināšanos, mēs vēl redzēsim situāciju, ka pierastā pensiju sistēma sabruks”.

Tā ir ilūzija, ka cilvēki domā, ka viņi pensijas gados saņems to naudu, ko iemaksājuši budžetā, ka tā nauda kaut kur glabājas, lai to viņiem izmaksātu pensijas vecumā. Bet tā nav. Būtībā šodienas pensionāriem izmaksā to naudu, ko nopelna un budžetā iemaksā šodienas strādājošie, saka Andris Bite: “Tieši tādā formā, tā nauda nekur neglabājas”.

Viņš teic, ka dažādi pabalsti un izmaksas it nebūt nebūtu tas, kas pirmām kārtām veicinātu cilvēku vēlmi radīt bērniņus. Tas, protams, var palīdzēt spiedīgā finanšu situācijā, bet galvenais tomēr ir pārliecība par nākotni, dzīvi, dzīvesvietu šajā valstī gan no drošības viedokļa, gan no ekonomiskās attīstības viedokļa, gan no stabilitātes, no pārliecības “es šeit palikšu, veidošu ģimeni, audzēšu, rūpēšos par kaut ko, iegūšu īpašumu un tamlīdzīgi”.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.