Andris Ameriks: Zaļais kurss ir svarīgs, bet tas maksā dārgi
Nākamā gada jūnijā gaidāmās Eiroparlamenta vēlēšanas būs noteicošas tam, cik strauji Eiropa turpinās zaļā kursa virzību.
Nākamo parlamentu gaida smagas diskusijas
Eiropas Parlamenta deputāts Andris Ameriks atzīst, ka jau tuvākajā laikā Eiropas politiķus gaida karstas debates par to, cik strauji mēs dosimies zaļākas nākotnes virzienā: “Lielā mērā tas būs atkarīgs no nākamā Eiropas Parlamenta sastāva, ko mēs vēlēsim nākamā gada jūnijā. Jūlijā tas sāks strādāt, un tad būs redzams, cik aktuāls būs šis piedāvājums.” Politiķis uzsver, ka zaļais kurss skan ļoti labi, bet tas maksā lielu naudu, un tas nozīmē, ka nāksies pieņemt nopietnus lēmumus – gan zinātnes jomā, gan rūpniecības pārstrukturizācijā. Ameriks atzīst, ka rūpniecībā pilnībā būs jāmaina pieeja ražošanai, sākot no vissīkākajām detaļām, turklāt svarīgs aspekts būs loģistika – būs jāmaina piegādes ķēdes un jārisina, piemēram, atkarība no Ķīnas akumulatoriem, retajiem metāliem utt. “Ko mēs darīsim, ja Ķīna pēkšņi par kaut ko apvainosies un pārtrauks piegādes? Viss automobiļu ražošanas bizness, visa tā struktūra var apstāties – ir ļoti daudz risku,” prognozē eiroparlamentārietis.
Uzdevums – atjaunot līdzsvaru
Zaļais kurss ir politiska ideja, pret kuru principā nevienam nevar būt iebildumu, jo visi grib elpot tīru gaisu un dzert tīru ūdeni, tomēr, kā atzīmē Andris Ameriks: “Ir jāņem vērā, ka tie ir miljardos mērāmi izdevumi, un šobrīd, kad nopietni līdzekļi aiziet palīdzībai Ukrainai un trūcīgāko Eiropas valstu atbalsta mehānismiem, ir gaidāmas nopietnas debates par prioritātēm.” Deputāts pievērš uzmanību, ka klimata pārmaiņas, lai arī zinātnieki vēl strīdas par to izcelsmi, ir jūtamas ikvienam: “Arī mēs Latvijā jūtam, ka vasaras kļūst karstākas, rudeņi un ziemas siltākas. Vai tam par iemeslu ir tikai piesārņojums? Zinātnieki to vēl nav pilnībā pierādījuši, bet ir redzams, ka klimats mainās un Antarktīdā kūst ledus. Daži saka – mūsu dzīves laikā jau vēl neizkusīs un mūsu bērni, iespējams, arī vēl to nepaspēs redzēt, bet nevar ignorēt faktu, ka planētas vidējā temperatūra ir par pusotru grādu palielinājusies, un mūsu uzdevums ir atjaunot šo līdzsvaru.”
Lems turīgo valstu vēlētāji
Deputāts atzīst, ka politiķi nereti ir gatavi pieņemt lēmumus, kuriem nav reāla seguma: “Iedomājieties, tagad daudzi sāk sludināt, ka elektroauto jau ir pagātne un mums ir jāvirzās uz ūdeņraža dzinējiem. Eiropas Parlaments pat iepircis ūdeņraža automašīnas dienesta lietošanai. Paradokss ir tajā, ka šīs automašīnas nav kur uzpildīt. Strasbūrā nav nevienas uzpildes vietas. Pāris tādu ir Vācijā, bet faktiski auto ir, taču uzpildīt nevar.” Ameriks uzskata, ka ideja līdz 2030. gadam atteikties no iekšdedzes dzinējiem ir nereāla, bet ir svarīgi attīstīt alternatīvā transporta virzienu: “Liela nozīme būs ērtam ātrgaitas dzelzceļam, un šobrīd Eiropa ir gatava tērēt būtiskus līdzekļus starpvalstu savienojumiem. Šajā koncepcijā labi iederas arī Rail Baltic, ar kuru gan mums neklājas tik gludi, kā gribētos.”
Andris Ameriks uzskata, ka izšķiroša loma zaļā kursa attīstībai būs Eiropas Savienības donorvalstīm: “Eiropas Savienībā no 27 valstīm tikai 7 ir tās, kas budžetā iemaksā vairāk nekā saņem, tātad tieši no šo valstu vēlētājiem būs atkarīgas nākotnes prioritātes – kam tērēsim, kā tērēsim un cik daudz tērēsim. Jā, zaļais kurss ir labs un pareizs virziens, tomēr ne visi lēmumi šajā virzienā ir pareizi un tālredzīgi.”
