Policija lems par tālāko rīcību saistībā ar iespējamu dokumentu viltošanu Zolitūdes traģēdijā
Valsts policija tuvākajā laikā izlems jautājumu par tālāko virzību kriminālprocesā, kurš ierosināts par iespējamu dokumentu viltošanu, kas saistīta ar 2013. gadā Zolitūdē sagruvušā lielveikala "Maxima" celtniecību, informēja Valsts policija.
Kriminālprocess sākts 2021. gada 5. janvārī par dokumentu, kas saistīti ar objekta "Tirdzniecības centrs un daudzdzīvokļu māja" Priedaines ielā 20 celtniecību iespējamu viltošanu.
Tikmēr prokuratūra pirmdien savā mājaslapā ievietotajā paziņojumā norādījusi, ka patlaban tiesā esošajā lietā esošajiem pierādījumiem apstiprinājies, ka būvkonstrukcijas daļas autors saskaņoja SIA "Vikom Industry" izstrādāto metāla konstrukciju detalizāciju, līdz ar ko uzņēmās pilnu atbildību par detalizācijas risinājumu kā sertificēts būvprojekta daļas vadītājs.
Par sabiedrībā izskanējušiem jautājumiem saistībā ar "Vikom Industry" amatpersonu atbildības vērtēšanu, prokuratūra norādījusi, ka atbilstoši Krimināllikumam pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarījusi Krimināllikumā paredzēto nodarījumu, kam ir visas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes. Gadījumā, ja iztrūkst kāda no noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, persona nav saucama pie kriminālatbildības.
Viena no obligātajām noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm ir subjekts. Krimināllikuma pantā par būvniecības noteikumu pārkāpšanu paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjekts ir ikviena fiziska un pieskaitāma, kriminālatbildības vecumu sasniegusi persona, kura ir saistīta ar būvniecības darbu veikšanu, tostarp arī persona, kura atbildīga par būvju celtniecības noteikumu pārkāpšanu.
Neskatoties uz to, ka sabrukušā lielveikala metāla konstrukciju detalizācijas izstrādi veica "Vikom Industry", par noziedzīgā nodarījuma subjektu konkrētajā gadījumā atzīstams būvkonstrukcijas daļas autors, kurš bija atbildīgs par ēkas būvkonstrukciju un to atsevišķu elementu stiprību un noturību.
Viņam kā būvkonstruktoram un būvkonstrukciju daļas autoruzraugam bija pienākums sekot līdzi esošajam projekta dokumentācijas apjomam un saturam. Gadījumā, ja detalizāciju neveic būvprojekta autors, detalizācijas veicējs SIA "Vikom Industry" to saskaņo ar būvprojekta autoru.
Jau vēstīts, ka pirmās instances tiesa sabrukušā veikala būvinženierim Ivaram Sergetam bija piespriedusi sešu gadu cietumsodu, bet apelācijas instances tiesa 24. janvārī viņam piesprieda par sešiem mēnešiem ilgāku brīvības atņemšanu. Tāpat tika nolemts no viņa piedzīt 5,5 miljonus eiro morālā kaitējuma kompensāciju, kā arī noteikt aizliegumu piecus gadus strādāt savā profesijā.
Arī pirmās instances tiesa iepriekš no Sergeta par labu cietušajiem piesprieda 5,5 miljonus eiro morālo kompensāciju.
Savukārt visus pārējos apsūdzētos tiesa attaisnoja.
Apelācijas instance pieņēma arī četrus blakuslēmumus.
Pirmkārt, tiesa norādīja Rīgas tiesu apgabala virsprokuroram uz trūkumiem prokuroru darbā kriminālprocesā. Tiesas skatījumā, nesamērīgi lielais pierādījumu apjoms kavēja lietas iztiesāšanu. Pierādījumu apjoms aizņēma 559 lappuses, no kurām lielākā daļa netika izmantotas lietas pierādīšanā, kā arī krimināllietas materiālos pievienotie dokumenti, tai skaitā svešvalodā, netika izmantoti pierādīšanas gaitā.
Otrkārt, tiesa norādīja Rīgas apgabaltiesas virsprokuroram par nepieciešamību izlemt jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu saistībā ar iespējamu notikušo dokumentu viltošanu, izstrādājot metāla konstrukcijas, jo šādas ziņas tika iegūtas lietas iztiesāšanas gaitā. Līdzīgi jau pirmās instances tiesa savā spriedumā 2020. gada izskaņā pārmeta izmeklētājiem, ka konkrētajā kriminālprocesā valsts apsūdzības uzturētāji, veicot izmeklēšanas uzraudzību, nav nodrošinājuši kvalitatīvu izmeklēšanu attiecībā uz nepieciešamo pasākumu veikšanu visu iespējamo vainīgo personu noskaidrošanai, proti, vai SIA "Vikom industries" amatpersonu un darbinieku rīcībā nav konstatējamas noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmes. Šis uzņēmums bija tiešas sabrukušo metāla kopņu ražotājs.
Tāpat tiesa ar blakus lēmumu nosodīja advokātes Jevgēnijas Tverjanovičas-Bores rīcību, jo advokāte, apelācijas instances tiesā pārstāvot arī cietušo Anatoliju Bļinovu, tiesu debatēs lūdza piedzīt par labu Bļinovam kompensāciju 300 000 eiro apmēra, lai arī šis cietušais 2022. gada augustā jau bija miris.
Ceturtkārt, tiesa norādīja uz pārkāpumiem, taisot pirmās instances spriedumu. Apelācijas instance uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedumā nav atspoguļojusi un izvērtējusi visus tiesa iesniegtos pierādījumus. Galvenokārt neesot pienācīgi atspoguļotas liecības, kā arī atsevišķi pierādījumi.
Iepriekš prokuratūra lūdza apgabaltiesu apmierināt apelācijas protestu un atcelt pirmās instances spriedumu par apsūdzēto Andra Gulbja, Andra Kalinkas, Staņislava Kumpiņa, Mārtiņa Draudiņa, Marikas Treijas, Aijas Meļņikovas, Jāņa Baloža un Innas Šuvajevas atzīšanu par nevainīgiem.
2013. gada 21. novembrī, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Zolitūdē sabrucis lielveikals "Maxima"
Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādīja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Pirmās instances tiesā krimināllietā par vainīgu tika atzīts būvinženieris Sergets, kuram bez sešu gadu cietumsoda piespriests arī liegums piecus gadus strādāt savā profesijā.
Arhitektu Kalinku, būvuzraugu Draudiņu, veikala projekta būvekspertīzes veicēju Gulbi, uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītāju Kumpiņu, bijušo Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieku Jāni Balodi, bijušo Rīgas pilsētas būvvaldes Projektu izvērtēšanas nodaļas vadītāju Treiju, būvinspekcijas priekšnieka vietnieci Meļņikovu un SIA "Maxima Latvija" darbinieci Šuvajevu pirmās tiesas instance attaisnoja.
Izvērtējot prokuroru Kaspara Cakula, Jekaterinas Kušakovas un Agra Skradaiļa darbību pirmstiesas kriminālprocesā, lietas kvalitāti, nododot lietu tiesai, un darbu iztiesāšanas laikā, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa atzina, ka ir pamats vērst Ģenerālprokurora un virsprokurora uzmanību uz tiesas konstatētajām nepilnībām un likuma normu ignorēšanu, kas būtiski apgrūtināja lietas iztiesāšanu.
Tiesa, piemēram, secinājusi, ka prokurori krimināllietā iekļāvuši arī tādus materiālus, kas nav attiecināmi uz konkrēto noziegumu, un tādus, kas netiks izmantoti pierādīšanā.
Patlaban lieta atrodas Augstākajā tiesā.
