"Jānosaka minimālā alga skolotājiem - 2000 eiro" BVEF dekāns Bērziņš par to, kā nepieļaut Rēzeknes scenāriju ar pedagogu algām
Savu viedokli par Rēzeknes pašvaldības attieksmi un lēmumiem par pedagogu algām paudis arī Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) dekāns, profesors Gundars Bērziņš.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau lūgusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) reaģēt uz radušos situāciju Rēzeknē, kur pašvaldības apstiprinātā kārtība mērķdotācijas sadalei pedagogu atalgojumam ir pretrunā ar valdības noteikto.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā trešdien deputāti sprieda par esošo situāciju ar pedagogu atalgojumu Rēzeknē.
Tūkstošiem skolotāju dodas protesta gājienā
Vairāki tūkstoši izglītības darbinieku šodien devušies gājienā, pieprasot cieņpilnu attieksmi un solījumu pildīšanu.
IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga (JV) apliecināja, ka pašvaldībai vairākkārt skaidrots par slodzes sabalansēšanas principa piemērošanu atbilstoši MK noteikumiem.
IZM arī vērsusies Valsts kontrolē ar iesniegumu par mērķdotācijas sadales kārtības izvērtēšanu pašvaldībās, tostarp Rēzeknē. Taču pašvaldību saistošos noteikumus var apturēt tikai VARAM.
Vienlaikus komisijas deputāti pārmeta nepietiekamo rīcību situācijas atrisināšanā, uzsverot, ka pašvaldības izdotie iekšējie noteikumi ir "acīmredzams likuma pārkāpums".
BVEF dekāns Bērziņš par notiekošo Rēzeknē un situāciju ar skolotāju algām kopumā komentēja lakoniski, taču tieši:
"Ir divas lietas, kuras jāsaprot. Pedagogu atalgojuma jautājums šobrīd ir valdības prioritāte. Skolotāju profesija būtībā jau ir nācijas izdzīvošanas jautājums. Ir nepieciešams likumā vai Ministru kabineta noteikumos paredzēt minimālo darba samaksu pedagogam - 2000 eiro apmērā, kas šobrīd ir mērķis, ceļot skolotāju atalgojumus. Šādā situācijā pašvaldībai nebūtu iespēju maksāt mazāk. Es uzskatu, ka šīs ir divas būtiskās lietas, kuras jāsaprot un, manuprāt, tas ir jākomunicē tieši tik vienkārši," telefonsarunā ar Jauns.lv pauda Bērziņš.
"Mēs tikai spēlējam futbolu - mēs brīdinām vienus, brīdinām otrus. Bet skolotāji nesaņem to atalgojumu, kas viņiem Ministru kabineta noteikumos noteikts, un mēs uz to bezrūpīgi noskatāmies," tā par notiekošo savu neapmierinātību komisijā pauda Česlavs Batņa (AS).
Deputāti vienojās komisijas vārdā nosūtīt vēstuli Ministru kabinetam, lūdzot steidzami rast risinājumu esošai situācijai pašvaldībā.
Uz tuvākajām sēdēm deputāti arī gaidīs no atbildīgajām ministrijām ziņojumu par to, cik tālu sokas ar situācijas atrisinājumu.
Iepriekš jau vēstīts, ka Rēzeknes pašvaldības apstiprinātā kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju un pašvaldības dotāciju Rēzeknes pašvaldības izglītības iestādēm pedagogu darba samaksai, ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem par pedagogu darba samaksu.
Saskaņā ar MK noteikumiem vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem darba slodze ir 36 stundas nedēļā, tajā skaitā līdz 65% darba slodze nedēļā mācību stundu vadīšanai, bet citiem pienākumiem ne mazāk kā 35% no kopējās darba slodzes nedēļā.
Respektīvi no 36 stundu nedēļas slodzes līdz 23,4 stundām jāatvēl kontaktstundām un 12,6 stundas citiem pienākumiem.
Taču Rēzeknes pašvaldības kārtībā iekļauti nekorekti aprēķini, rēķinot proporciju nevis nedēļas, bet gada ietvarā, tāpēc pedagogiem, atkarībā no mācību priekšmetiem, kurus viņi māca, no 36 darba stundām nedēļā 25-28 tiek noteiktas mācību stundām, secinājusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). MK noteikumi pieļauj, ka mācību stundu proporcija var tikt palielināta, bet tikai izglītības iestādes vadītājam un pedagogam vienojoties, nevis nosakot to pašvaldības iekšējos noteikumos, uzsvēra pedagogu arodbiedrība.
Informācija par šādu pašvaldības normatīvo aktu interpretāciju un piemērošanu arodbiedrības rīcībā nonāca augustā.
LIZDA sniedza skaidrojumu pašvaldībai par MK noteikumos noteikto slodžu sadalījumu, uz ko Rēzeknes pašvaldība atbildēja, ka pēc vairākkārtējām konsultācijām ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) tā guvusi apstiprinājumu tam, ka izveidotais projekts pedagogu slodžu sabalansēšanai pašvaldībā ir korekts un atbilst MK noteikumiem Nr.445.
Neskatoties uz to, ka pēc LIZDA lūguma IZM sniedza atkārtotu skaidrojumu pašvaldībai, lai nodrošinātu slodzes sabalansēšanas principa piemērošanu atbilstoši MK noteikumiem, Rēzeknes pašvaldības dome 5.oktobrī apstiprināja pašvaldības kārtību, kas ir pretrunā MK noteikumos noteiktajam.
LIZDA vērsusies IZM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un Valsts darba inspekcijā, lūdzot rast iespēju iesaistīties situācijas risināšanā, lai nodrošinātu MK noteikumu Nr.445 ievērošanu un nodarbinātības apstākļu nepasliktināšanu attiecībā uz Rēzeknes pašvaldības pedagogiem.
