Nauda kokos neaugs. Saruna ar Eiropas Parlamenta deputātu politoloģijas doktoru Ivaru Ijabu

Dzīves dārdzība ir tieši skārusi visus Latvijas iedzīvotājus – gan trūcīgākos, gan nu jau arī sabiedrības vidusslāni. Latvijas banka līdz 9 % palielinājusi arī inflācijas prognozi 2023. gadam. Kādi, tavuprāt, ir iespējamie risinājumi dzīves dārdzībai Latvijas un Eiropas līmenī?

Eiropa pēdējo četru gadu laikā iet cauri vienai krīzei pēc otras. Vispirms bija kovids, tad Krievijas agresija un karš Eiropā, enerģijas un pārtikas cenu kāpums un šogad Eiropā jau mēs runājam par dzīves dārdzības krīzi.

Paralēli tam notiek arī Rietumu ģeopolitiskā un ģeoekonomiskā sāncensība ar arvien nekaunīgāko Ķīnu. Ir strauji jāmazina atkarība no Ķīnas un vienlaikus strauji jākāpina ieguldījumi aizsardzībā un drošībā. Plus masīvie ieguldījumi klimata krīzes novēršanā jeb zaļās vienošanās pasākumi.

Tas viss kopā objektīvi samazina iedzīvotāju dzīves līmeni. Ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet Eiropā. Mēs to redzam arī Latvijas eksporta rādītājos – ja mūsu preču lielākajos tirgos ir recesija vai nulles izaugsme, krietni samazinās arī eksports.

Vienas burvju nūjiņas atbildē šai krīzei nav. Bet man ir svarīgi daži principi, kurus pārstāvu savā darbā Eiropā un Latvijā.

Atbalstīt mazāk aizsargātos līdzcilvēkus un ģimenes, nevis visus vienādi. Ir absurdi no vieniem un tiem pašiem cilvēkiem un uzņēmumiem ar vienu roku iekasēt vairāk nodokļu, lai tiem pašiem cilvēkiem ar otru roku dotu to pašu atpakaļ. Nevar izlikties būt progresīvi un rīkoties regresīvi. Ir jāiekasē no bankām un jāatbalsta mērķēti un mērķtiecīgi tie, kam patiešām ir visgrūtāk.

Atbalstīt uzņēmumus, kuri ražo un eksportē pat šajos grūtajos apstākļos, un it īpaši – vairot finansējuma iespējas jaunuzņēmumu zināšanietilpīgu tehnoģiju jomā, kuri var kļūt par mūsu skaipiem, nokiām un spotifajiem. Igaunijas startapos investori pagājušajā gadā ieguldīj 1,3 miljardus, Latvijā – 15 reižu mazāk!  

Ieguldīt savas enerģijas ražošanā un taupīšanā (vējš, saule, siltināšana). Katrs eiro, kuru nesamaksājam naftas un gāzes eksportētājiem, paliek un “griežas” mūsu tautsaimniecībā. Pašlaik EP Rūpniecības un enerģētikas komitejā mēs mainām Eiropas elektroenerģijas tirgus likumus, lai strauji paātrinātu atteikšanos no gāzes, aizsargātu cilvēkus no spējiem fosilā kurināmā cenu kāpumiem un tirgus manipulācijām un padarītu ES rūpniecību tīrāku un konkurētspējīgāku. Starp citu, ar Eiropas Parlamenta apstiprināto RepowerEU programmu Latvijai šiem mērķiem no ES tika piešķirti papildu 124 miljoni eiro.

Ar “labu vārdu un likuma burtu” palīdzību ietekmēt banku rīcību. Ierobežot banku nepelnīto virspeļņu, atbalstot ģimeņu mājokļu kreditēšanu, un ar veselīgu konkurenci veicināt finansējuma pieejamību uzņēmējiem. Svarīga ir Eiropas banku īsta konkurence reāli vienotā ES banku pakalpojumu tirgū. Pie šādas banku konkurences telpas izveidošanas es šogad strādāju kā EP atbildīgais ziņotājs par Eiropas Banku savienību.

Saprātīgi īstenot un koriģēt “zaļo kursu”. Piemēram, turpināt izmantot un attīstīt drošu kodolenerģiju, nevis ideoloģiskā pārliecībā slēgt kodolstacijas. Noteikt saprātīgus, politiski, ekonomiski un cilvēciski izpildāmus mērķus. Piemēram, ja visa sabiedrība augsto izmaksu dēļ vienkārši nespēj dažos gados pilnībā pāriet uz elektriskajiem auto, tad to darīt pakāpeniskāk, nevis ar neizpildāmām normām dot munīciju populistu partijām. Man un kolēģiem Renew Europe grupā šovasar izdevās atrast kompromisu starp dabas atjaunošanas vajadzību un lielo lauksaimnieku interesēm politiski tik nokaitētajā diskusijā par Dabas atjaunošanas regulu.

Samazināt birokrātijas, regulējumu, noteikumu un atskaišu slogu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Mūsu liberāli centriskās grupas Renew Europe uzstājībai ir rezultāti – Komisija septembrī pieņēma MVU paredzētu atvieglojumu paketi, ar kuru mainīs maksājumu kavējumu likumus par labu MVU, vienkāršos nodokļus MVU labā un atvieglos MVU piekļuvi finansējumam un darbaspēkam.

Piemēram, no 2025. gada ES būs jauni PVN noteikumi, kas  mazos uzņēmumus atbrīvos no PVN nomaksas ne tikai savā, bet arī jebkurā citā ES dalībvalstī. Vienkāršosim arī tiešo nodokļu maksāšanu uzņēmumiem, kuri darbojas vairākās valstīs, un pieprasīsim Eiropas Komisijai par 25 % samazināt tās pieprasīto atskaišu sniegšanas apjomu.

Nauda kokos neaugs. Valsts varēs vairāk atbalstīt savus iedzīvotājus tikai tad, ja tās uzņēmēji mācēs, varēs un spēs nopelnīt vairāk un attiecīgi – palielināt nodokļu ieņēmumus.

Pēdējā gada laikā mēs daudz dzirdam par to, ka mākslīgā intelekta (AI) revolūcija strauji palielinās darba ražīgumu, aizstās daudzu cilvēku darbu, radīs milzu bagātību. Nu gandrīz vai tā, ka nauda augs kokos. Vai atbilde uz jautājumu par lielākiem ienākumiem arī Latvijā un Eiropā būs mākslīgais intelekts?

Mākslīgais intelekts, protams, ir kļuvis par ļoti aizraujošu lietu. Visi nopietni uzņēmumi jau cenšas to lietot un attīstīt. Tā ietekme uz darba ražīgumu ar katru dienu pieaug. It īpaši biroju, “balto apkaklīšu” profesijās – no grāmatvežiem līdz skrīveriem. Bet meistari, kuri strādā ar rokām un galvu, pilnīgi noteikti var nebaidīties no bezdarba. Biroju cilvēki savukārt arvien skaidrāk sapratīs, ka ne jau AI aizstās visus viņus, bet gan tie darbinieki, kas izmanto AI, aizstās tos, kas to nelieto.

Kas attiecas uz bagātību un ekonomisko attīstību – valstis, ekonomikas un sabiedrības, kuras plaši ieviesīs AI risinājumus, vēl tālāk aizsteigsies priekšā tām, kuras to nedara. Šai ziņā AI ir liela iespēja Latvijai – izdarīt lēcienu, lai noķertu Igauniju, Lietuvu un Poliju. Un vienlaikus tas rada risku bezcerīgi atpalikt vēl tālāk, ja mēs šo iespēju neizmantosim.

Ar katru dienu atklājas arvien jaunas AI iespējas, un ir tiešām grūti prognozēt, cik tieši vērienīga un ātra būs tā ietekme.

Goldman Sachs prognozē, ka radošais mākslīgais intelekts varētu palielināt pasaules IKP par 7 %. PwC lēš, ka līdz 2030. gadam mākslīgais intelekts varētu to palielināt pat par 14 %. Protams, ir bažas, ka mākslīgā intelekta un automatizācijas pieaugums izraisīs strauju darbavietu pārveidi un aizstāšanu, uz ko daudzi cilvēki un sabiedrības kopumā nebūs gatavas. Tāpēc, iespējams, šī tehnoloģija būs pat mazliet jāierobežo, jāpiebremzē un jāregulē, lai sabiedrības spētu tai pielāgoties.

Tikmēr vienīgā drošā atbilde uz šo ir mācīties ieviest un izmantot AI rīkus savā dzīvē, darbā un mācībās. Tieši ar šādu mērķi es kopā ar partneriem Latvijas augstskolās šomēnes sarīkojām konferenci un praktiskus darbseminārus augstākās izglītības līderiem, uzņēmējiem un AI nozares lietpratējiem. Kā ieviest AI augstākajā izglītībā, zinātnē un pārvaldē? Ja jums ir interese par to, laipni lūgti apskatīt konferences materiālus manā mājaslapā ijabs.eu.