Tuvākajos gados būtiski palielinās NBS skaitlisko sastāvu

Šim tematam šonedēļ pievērsās raidījums “de facto”, stāstot arī par plāniem nostiprināt Latvijas robežu militārām vajadzībām un ievērojamu NBS skaitliskā sastāva palielināšanu.

Pagaidām nav drošu atbilžu, vai “Hamas” slaktiņu izplānoja un sarīkoja vienatnē. Organizācijas galvenais apgādnieks gadiem bijusi Irāna, taču ASV izlūkošanas ziņas liecina, ka pat Irānas līderiem iebrukums Izraēlā bijis pārsteigums. Nav arī skaidras atbildes, kādu lomu spēlējusi Krievija, kura uztur diplomātiskas attiecības ar “Hamas” teroristiem.

“Nešaubīgi tas viss darbojas Krievijas interesēs. Un jo vairāk var uzkurināt šo karu (..), jo vairāk tas novērsīs uzmanību no Ukrainas un jo bīstamāk tas ir Ukrainai un visai NATO austrumu frontei,” saka bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš.

Par to, kā konflikts Izraēlā ietekmēs kara gaitu Ukrainā, spriež gan eksperti, gan lēmumu pieņēmēji. Šonedēļ Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāti uzklausīja specdienestu redzējumu.

Komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV) pauž, ka tiešais apdraudējums Latvijai no kara Izraēlā “ir ļoti zems”, bet tas ir svarīgs Krievijas lomas un kara Ukrainā dēļ. “Tas, kas parādās analītiķu ziņojums, Krievijas interesēs ir, protams, saspīlēta starptautiskā situācija un uzmanības novirzīšana no kara Ukrainā,” saka Latkovskis.

Vēl pirms pēdējiem teroraktiem Izraēlā partiju strīdi ASV kongresā par valsts budžetu nobremzēja arī miljardiem vērtu palīdzības programmu Ukrainai. Ja tagad par nepieciešamību atbalstīt Izraēlu ASV parlamentā ir liela vienprātība, tad, piemēram, ir manāma skepse par idejām sasaistīt Izraēlas un Ukrainas palīdzības kopā.

“Viena daļa no republikāņu partijas nevēlas saprast, ka atbalsts Izraēlai un atbalsts Ukrainai pamatā ir viens un tas pats – pret šo asi, kas veidojas caur Krieviju-Irānu, uz Hezbolla, uz “Hamas”. To atbalsta Ziemeļkoreja, un Ķīna vienkārši noskatās no malas, varbūt drusciņ palīdz neredzami. Bet ar to visu ir jārēķinās, kā ar vienu kopēju apdraudējumu,” uzskata Kažociņš.

Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), kurš šonedēļ apmeklēja gan NATO sanāksmi Briselē, gan tā saukto Ramšteinas grupu Ukrainas atbalstam, ir atgriezies ar pārliecību, ka visa veida palīdzība Ukrainai nemazināsies, arī ne ASV iekšpolitikas dēļ.

“Jā, priekšvēlēšanu kampaņas laikā dažādas detaļas, dažādi akcenti, dažādi izteikumi var parādīties, bet ja mēs skatāmies darbos, tad darbi līdz šim bijuši tādi, ka ASV spēlējuši ļoti nozīmīgu lomu. Un vēl visi šie Ramšteinas formāti - tie jau faktiski ir ASV vadīti,” atzīmē ministrs.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā NATO valstis sapratušas, cik svarīgi ir sargāt teritoriju, jau sākot ar robežu. Oktobra sākumā Saeima apstiprināja Valsts aizsardzības koncepciju, kas cita starpā paredz palielināt armijas skaitlisko sastāvu līdz 61 tūkstotim karavīru, no kuriem puse būtu dienestā miera laikā un puse - rezervē.

Tas ir ļoti būtisks palielinājums. Kā raidījumam sacīja Sprūds, pašlaik, summējot profesionāļus, zemessargus, Valsts aizsardzības dienestā iesauktos un rezervistus, armijas sastāvs pārsniegtu 20 tūkstošus. Lai sasniegtu plānoto 61 tūkstoti karavīru, palielinājums būtu vajadzīgs visās kategorijās.

“Ļoti liels akcents tiešām ir likts uz Valsts aizsardzības dienestu. Ja šobrīd mēs runājam par 300, kas brīvprātīgi pievienojās, tad nākošajā gadā mēs runājam par 600. Tie būs gan brīvprātīgie, gan iespēja, ka būs tie, kas tiks iesaukti. Tad uz 2027., 2028. gadu mēs jau runājam par četriem tūkstošiem,” stāsta ministrs.

Paralēli Latvijas austrumu robežas žoga un novērošanas sistēmu izbūvei sākts darbs arī pie tā, lai stiprinātu robežu no militārā viedokļa. Iepriekšējā aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) septembra sākumā atklāja, ka tiek apzināta dažādu betona un metāla konstrukciju, kā arī prettanku mīnu nepieciešamība.

Vairāki avoti “de facto” apliecināja, ka mīnas robežas tuvumā neatrastos nepārtraukti, bet tiktu izvietotas atbilstoši plānam, ja tuvotos X stunda.

Runājot par robežas militāru nostiprināšanu, Sprūds nevēlas priekškaru pārāk daudz pavērt: “Ir īstermiņa un ilgtermiņa plāni, kas ir jādara, lai mēs robežu stiprinātu ne tikai attiecībā uz nelegālās migrācijas novēršanu, bet arī, lai mēs tiešām Latvijas teritoriju kā gan ES, gan NATO ārējo robežu būtu gatavi aizstāvēt no pirmā centimetra.”

Kā atzīmē raidījums, plāniem vēl jāiztur pārbaudījums ar realitāti. Piemēram, žoga izbūve uz austrumu robežas līdz šim bijusi ļoti lēna.