Šaha lielmeistare Dana Reizniece-Ozola par Latvijas armiju: "Nevajag paļauties provokācijām"
Runas par mūsu nespēju aizstāvēties un Latvijas armijas vājumu pēc šaha lielmeistares, arī zemessardzes Danas Reiznieces-Ozolas teiktā ir provokācija, kurai nevajadzētu pakļauties, jo tā mēs lejam ūdeni uz pretinieka dzirnavām. Viņa pārliecināta, ka ar mūsu armijas cilvēkiem viss ir kārtībā un, ja pienāks grūts brīdis, mums arī jāpaļaujas uz saviem NATO partneriem.
Mēs, Latvijā, lepojamies ar savu armiju un NATO sabiedroto klātbūtni. Savukārt no Lietuvas puses nesen izskanēja ziņa, ka Latvija ir vājākā armija visā aliansē. Tādēļ lielais jautājums – vai tik tiešām Latvija ir vājākais NATO posms? To Jauns.lv vaicāja viedokļu līderei – Starptautiskās šaha federācijas viceprezidentei, bijušajai politiķei Danai Reizniecei-Ozolai.
Viņa norāda, ka zemo Latvijas novērtējumu jau nav devusi Lietuva, bet gan viens atsevišķs atvaļināts militārists, tādēļ “nevajag paļauties jebkurai provokācijai”:
“Tādas ziņas, kurās mēs sākam sevi kritizēt un demonstrēt savu vājumu ir medus maize pretiniekam. Viena no militārās aizsardzības nozīmīgākajām daļām ir sabiedrības pārliecības veidošana, mums pašiem jābūt garā stipriem un jāspēj demonstrēt gan sev, gan pretiniekam, ka esam stipri. Un, ja, nedod Dievs, te kāds nāks, tad viņš dabūs tā, ka vairs negribēs atkārtot,” saka Dana Reizniece-Ozola, kura pati šogad sākusi dienēt Zemessardzē. Viņa ir pārliecināta, ka Zemessardzē viss ir kārtībā: “Instruktori mūs apmāca, nežēlojot ne savu enerģiju, ne spēku, viņu acis deg, viņus var tikai apbrīnot un cienīt”.
Tai pat laikā viņa teic, ka Latvija nekad nebūs militāra lielvalsts, jo mums kā mazai valstij tam nav resursu, bet tāpēc jau ir NATO; jāveido stratēģiskās partnerības un jāpaļaujas uz to, ka partneri mums grūtā brīdī palīdzēs gan ar savu tehniku un pieredzi, gan cilvēkiem un politisku atbalstu: “Skaidrs, ka iebrukums Latvijā nav tikai iebrukums Latvijā, bet gan NATO dalībvalstī”.
Un tas, ka tu sāc apšaubīt savas un savu brāļu spējas, “nav gudri”: “Ja tas vēl tiek darīts apzināti, tad tā ir provokācija un viennozīmīgi lej ūdeni pretinieka kāpostu laukā”. Risks šādām provokācijām ir diezgan liels, jo visas Baltijas valstis robežojas ar kaimiņu, kas izrāda agresiju un iekaro citu valsti. Mēs esam riska zona, saka Dana Reizniece-Ozola:
“Mums jārūpējas par savu spēju reaģēt. Un nedomāju, ka sapirkt smalku tehniku, ja tu neproti ar to rīkoties un nevari to uzturēt, ir gudri. Tas ir tāpat kā pērtiķim iedot granātu, nedod Dievs, vēl kaut ko sarežģītāku. Daudz prātīgāk ir ieguldīt cilvēkos, lai viņi būtu profesionāli un motivēti. Mums kopumā sabiedrībā jāstiprina nacionālpatriotisms. Mani ļoti šokēji kādas aptaujas dati pirms vairākiem gadiem, kuri liecināja, ka tikai 30% iedzīvotāju kara gadījumā būtu gatavi aizstāvēt savu valsti, pārējie Latviju pamestu, evakuētos...”
Kā Jurģis Liepnieks, Dana Reizniece-Ozola un Pēteris Šmidre vērtē Latvijas armiju, skatieties Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
