Latvijā katrs otrais ugunsgrēkos bojāgājušais ir seniors
Biežāk pieļautās kļūdas ir apkures ierīces durtiņu neaiztaisīšana, degtspējīgu priekšmetu turēšana apkures ierīces priekšā, sadzīves atkritumu dedzināšana apkures ierīcē, kas veicina sodrēju veidošanos, kā arī karstu pelnu ievietošana plastmasas spainī.
Latvijā katrs otrais ugunsgrēkos bojāgājušais ir seniors, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Viktorija Gribuste.
Apkopojot VUGD rīcībā esošo informāciju par ugunsgrēkos bojāgājušiem cilvēkiem, secināms, ka aizvadītajā gadā katrs otrais jeb 37 no 74 ugunsgrēkos bojāgājušajiem bija seniori vecumā virs 60 gadiem. Savukārt no ugunsgrēkos cietušajiem 257 cilvēkiem seniori bija 85 jeb katrs trešais. Šī gada pirmajos astoņos mēnešos 36% no ugunsgrēkos bojāgājušajiem un 28% no cietušajiem bija seniori.
Neliels finansiāls ieguldījums seniora mājokļa ugunsdrošības paaugstināšanā ir dūmu detektora uzstādīšana. VUGD apkopotā informācija liecina, ka tikai katrā trešajā mājoklī (2022.gadā - 34%), kurā izcēlies ugunsgrēks, ugunsdzēsēji glābēji dzirdēja skanam brīdinošo dūmu detektora signālu.
Lai novērstu ugunsgrēku traģiskās sekas, arī senioru mājokļos ir jāuzstāda dūmu detektors, kas ar skaļas skaņas palīdzību brīdinās par sadūmojumu mājoklī un dos vairāk laika cilvēkiem evakuēties no ēkas. Turklāt ugunsdzēsēji glābēji arī regulāri arī saņem informāciju no kaimiņiem par mājoklī skanošu dūmu detektoru, kas ļauj izglābt seniorus, kas saviem spēkiem vairs nevar izkļūt no mājokļa.
Ja dūmu detektors ir uzstādīts, tad vismaz divas reizes gadā ir jāveic tā darbspējas pārbaude, nospiežot testa pogu, kā arī ierīce jāattīra no putekļiem. Senioram ir jāizstāsta, ka situācijā, ja dūmu detektors iepīkstas, samazinoties intervālam starp pīkstieniem, nepieciešams nomainīt bateriju. Tieši līdzcilvēki var veikt dūmu detektora darbspējas pārbaudi un bateriju nomaiņu, jo nereti senioram ir grūti pašam to izdarīt.
Katru gadu ugunsdzēsēji glābēji dodas uz vidēji 500 sodrēju degšanas gadījumiem dūmvados. Ja seniors mājokļa apsildei izmanto cietā, šķidrā vai gāzes apkures ierīci, pārliecinieties, ka pirms apkures sezonas ir veikta dūmvada tīrīšana. Ja nepieciešams, palīdziet senioram sazināties ar skursteņslaucītāju vai citu atbilstoši kvalificētu speciālistu, kas veiks dūmvada un apkures ierīces tīrīšanu. Papildus nepieciešams pārrunāt drošas apkures lietošanas noteikumus.
Biežāk pieļautās kļūdas ir apkures ierīces durtiņu neaiztaisīšana, degtspējīgu priekšmetu turēšana apkures ierīces priekšā, sadzīves atkritumu dedzināšana apkures ierīcē, kas veicina sodrēju veidošanos, un karstu pelnu ievietošana plastmasas spainī. Piesardzība un pareiza apkures ierīču lietošana novērš ugunsgrēku izcelšanos.
Lielākajai daļai ugunsgrēku izcelšanās iemesli mājokļos saistīti ar neuzmanīgu rīcību ar uguni un bojātu vai neuzmanīgu to lietošanu. Rūpējoties par seniora mājokļa drošību, līdzcilvēkiem ir regulāri jāpārbauda seniora lietoto elektroierīču, kā arī kontaktligzdu stāvoklis - vai nav bojājumi ierīcē, elektrības vados utt. Ja plānots pēc ilgāka pārtraukuma atsākt kādas elektroierīces, piemēram, sildītāja, lietošanu, nepieciešams veikt tā vizuālo pārbaudi un attīrīt no putekļiem, kas uzkarstot var aizdegties.
Papildus, izvērtējot seniora ikdienas ieradumus, jāpārrunā atklātas liesmas lietošanas bīstamība un nepieciešamos piesardzības pasākumus - aizdegtu sveci un ieslēgtu plīti nedrīkst atstāt bez uzraudzības, savukārt cigaretes rūpīgi jānodzēš.
Pareiza rīcība palielina iespējas izglābties ugunsgrēkā - pamanot ugunsgrēka izcelšanos, ir nekavējoties jādodas prom no bīstamās vietas un jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112. Diemžēl nav retas situācijas, kad informācija par ugunsgrēku tiek saņemta no seniora dzīvesbiedra vai bērniem, kas neatrodas kopā ar senioru. Ja seniors vispirms nezvana uz 112, bet gan zvana tuviniekiem, tiek zaudēts laiks un palielinās ugunsgrēka postošās sekas, skaidro Gribuste.
