Rīgā anulēs 139 azartspēļu atļaujas

Kopā plānots anulēt astoņiem uzņēmumiem izsniegtās 139 atļaujas azartspēlēm, kas tiek piedāvātas vairāk nekā 80 spēļu zālēs.

Kā skaidro pašvaldība, lai slēgtu spēļu zāles pārējā pilsētas teritorijā, Rīgas pašvaldība šādu iespēju paredzēja 2021.gadā pieņemtajā jaunajā teritorijas plānojumā. Plānojuma spēkā stāšanos uz laiku apturēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tādējādi kavējot azartspēļu vietu slēgšanu. Taču šis ministrijas lēmums vēlāk tika atcelts un tagad Rīgas pašvaldībā tiek lemts par atļauju anulēšanu azartspēļu vietām arī ārpus pilsētas centra.

Pašvaldībā norāda, ka tādējādi sabiedrība tiks aizsargāta no azartspēļu nelabvēlīgās ietekmes.

Kā domes sēdē teica Mārtiņš Kossovičs ("Progresīvie"), šo lēmumu atbalstīs arī viņa vadītā frakcija, lai gan tā ir opozīcijā. Kossovičs aicināja pēc sēdes izvērtēt, kāds šajā jautājumā ir bijis koalīcijā ietilpstošo deputātu balsojums un vai koalīcijas deputātiem pietika drosmes.

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks trešdienas vakarā izplatītajā paziņojumā medijiem norāda, ka, acīmredzot, nav vērtēts, kādas tiesiskās sekas balsojums var radīt. 

Politiski jautājumi ir jānodala no tādiem, kas izlemjami administratīvā procesa ietvaros, taču visiem lēmumiem ir jābūt tiesiskiem. Šodien Rīgas domes deputātu vairākums ir apzināti ignorējis likuma normas, jaunāko judikatūru un apsvērumus, kuru dēļ likumdevējs ir izšķīries par labu atļaujai organizēt azartspēles Latvijā, norāda Vērzemnieks.

"Diemžēl neviens Rīgas domes politiķis vai ierēdnis līdz šim nav spējis paskaidrot, tieši kādā veidā azartspēļu organizatori, kuriem valsts ir izsniegusi licenci ar tiesībām organizēt azartspēles visā Latvijas Republikā, var savas tiesības īstenot Rīgas pilsētā. Ir pārkāptas komersantu tiesības uz īpašumu, tiesiskās paļāvības princips, kā arī ārvalstu investoru tiesības," turpina Vērzemnieks.

Kā preses konferencē pieļāva Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola ("Kods Rīgai"), sagaidāmas tiesvedības ar azartspēļu rīkotājiem par šo atļauju anulēšanu. 

Viņa arī pieļāva, ka pašvaldība juristus šīm tiesvedībām varētu piesaistīt ārpakalpojumā, ja pašvaldības juristu kapacitāte izrādīsies nepietiekama, jo viņiem ir jāveic arī ikdienas darba pienākumi.

Likums paredz, ka pēc lēmuma stāšanās spēkā šīs azartspēļu vietas - kazino, spēļu zāles, bingo zāles, totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietas - jāslēdz piecu gadu laikā. Atļauju anulēšana var tikt atcelta tikai pašvaldībai nelabvēlīgas tiesvedības rezultātā, ja tāda notiks. 

Līdz šim Rīgas dome šādas tiesvedības visās instancēs ir uzvarējusi.

Pašvaldība norāda, ka Rīgas dome pirms pieciem gadiem nolēma galvaspilsētā likvidēt 42 spēļu zāles, kas atrodas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, kā arī jauktas apbūves teritorijā. 

Izņēmums tika paredzēts četru un piecu zvaigžņu viesnīcām. Spēļu zāļu komersanti vērsās tiesā pret pašvaldību. Satversmes tiesa gan vēlāk atzina par pamatlikumam atbilstošus domes ierobežojumus ierīkot spēļu zāles Rīgas vēsturiskajā centrā.