Dana Reizniece-Ozola par mazo skolu slēgšanu: "Skolotājam nav jābūt kā Figaro!"
"Tas, ka skolotājam ir jābūt tā kā Figaro, skraidot pa vairākām skolām, lai nopelnītu algu, nav normāli. Skolotājs ir noguris, nevar kvalitatīvi sagatavoties nodarbībām, un neviens no tā nav ieguvējs," saka šaha lielmeistare, bijusī politiķe Dana Reizniece-Ozola, vērtējot situāciju mūsu izglītības sistēmā.
Jau gadu gadiem nepārtraukti tiek runāts par skolu reformas nepieciešamību. Kā viens no reformas nepieciešamības stūrakmeņiem tiek minēts, lai bērni saņemtu kvalitatīvāku izglītību, bet skolotāji lielākas algas. Tādēļ ir jāslēdz pamatskolas un vidusskolas, kurās ir maz bērnu. Šādai pieejai ir arī gana daudz pretinieku. Tādēļ lielais jautājums: “Vai jāslēdz mazās skolas?”. To Jauns.lv uzdeva viedokļu līderim – Starptautiskās šaha federācijas viceprezidentei, bijušajai politiķei Danai Reizniecei-Ozolai.
Viņa saka: “15 gadu laikā Latvijā skolu skaits jau ir samazinājies vairāk nekā par trešdaļu. Vai izglītības kvalitāte no tā ir pieaugusi? Nebūt, nē. Nevar likt vienlīdzības zīmi starp skolu skaitu un izglītības kvalitāti”.
Tas, ka jābūt labām skolām un labākai izglītības sistēmai, visiem ir skaidrs un visi to grib. Un uz to ir jātiecas, bet kā vienīgais risinājums tā sasniegšanai nevar būt tikai aritmētiska skolu skaita noteikšana.
“Latvija ir unikāla tai ziņā, ka esam maza valsts. Tas daudz kur traucē, bet patiesībā tam ir arī milzu priekšrocība. Tu katru reformu vari īstenot ļoti konkrēti, ne tikai sēžot Smilšu vai Jēkaba ielas kabinetā, zīmējot tabulas un rēķinot, cik Latvijai uz iedzīvotāju skaita vajadzētu skolas. Tu kā izglītības ministrs patiesībā vari aizbraukt līdz katrai skolai; redzēt, kā tā skola izturas pret saviem bērniem, redzēt, kādi ir bērni un pedagogi, cik viņi ir apmierināti, kādas ir sekmes un rezultāti, kā viņi nokļūst līdz skolai, kā viņi tur ēd, kas arī nav mazsvarīgi. Un tad pieņemt lēmumu, vai tā skola ir vai nav vajadzīga, vai tai vajadzīga kāda piešprice vai palīdzīgs plecs, lai tā kļūtu laba.
Tas, man šķiet, ir tas, kas jādara. Un to nav tik grūti izdarīt – kāp mašīnā un brauc, runā ar cilvēkiem, tad sapratīsi,” saka Dana Reizniece-Ozola.
Kopumā tie principi, ko Izglītības un zinātnes ministrija piedāvājusi skolu reformas jomā ir prātīgi kritēriji, uzskata šaha lielmeistare. Pirmām kārtām, skolai jābūt 40 minūšu sasniedzamības robežās. Otrām kārtām, ir noteikts skolēnu skaits (bet tam nav jābūt noteicošajam argumentam). Trešām kārtām, lielākajai daļai skolotāju pastāvīgi jāstrādā konkrētajā skolā.
Ko Jurģis Liepnieks, Dana Reizniece-Ozola un Pēteris Šmidre saka par mazo skolu slēgšanu, skatieties Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
