Siliņas valdībai var būt īss mūžs, prognozē eksperts
Pastāv risks, ka Evikas Siliņas (JV) veidotā valdība nenodzīvos līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām pēc trim gadiem, paziņoja politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis. Viņaprāt, patlaban lielākais nezināmais šajā valdībā ir tas, kā partija "Progresīvie" spēs sastrādāties ar pārējiem kolēģiem, vienlaikus īstenojot savu politiku.
"Velns slēpjas tajā, kā viņi spēs sadarboties vienā koalīcijā un panākt, lai lēmumi tiek pieņemti un realizēti. Pagaidām par sastrādāšanās problēmām liecina gaužām nenoteiktais valdības deklarācijas projekts. Es ceru, ka tas vēl mainīsies, jo arī Krišjāņa Kariņa valdības veidošanās laikā šis dokuments arī vairākas reizes mainījās," izteicās eksperts.
Pēc viņa vārdiem, valdība ir tik stabila, cik daudz tai ir alternatīvu, piemēram, 13.Saeimā daudz alternatīvu nebija, līdz ar to valdība noturējās ilgi, lai gan tika aktīvi kritizēta. Jaunajai Siliņas valdībai lielākais risks varētu būt tajā, ka būs divi līdzšinējie koalīcijas partneri - "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība, kas "elpos pakausī" un būs gatavi jebkurā brīdī nomainīt tagadējos koalīcijas partnerus. Tas var padarīt valdību nestabilāku, vērtēja Rajevskis.
"Jaunā vienotība" (JV) var sadarboties ar saviem diviem jaunajiem koalīcijas partneriem - Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvajiem" - un var arī atgriezties pie iepriekšējiem diviem partneriem, kuriem, kādu laiku pavadot opozīcijā, var mazināties prasības, pieļāva eksperts.
"Tas dod manevru iespēju. Tas liek man domāt, ka, visdrīzāk, šai valdībai nebūtu jānodzīvo līdz nākamajām vēlēšanām. Būtu jāseko izmaiņām, kad ar diviem tagadējiem partneriem samilzīs tik lielas domstarpības, ka JV rastos interese atgriezties pie iepriekšējiem diviem partneriem," pieļāva eksperts.
Savukārt vērtējot ministru kandidātus jaunajā valdībā, Rajevskis izteicās, ka kopumā tie esot ar atbilstošu dzīves un politisko pieredzi.
Jau ziņots, ka no parlamenta jaunveidojamās valdošās koalīcijas sadalītajiem 16 amatiem valdībā un Saeimā puse jeb astoņi tiks topošās premjeres pārstāvētajai JV, pieci - ZZS, bet trīs - "Progresīvajiem". Saeimas spīkera amatam ZZS virzīs Saeimas deputātu, kādreizējo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri.
