Kritikas vilnis liek atsevišķiem politiķiem piesardzīgāk komentēt iespējamo amatu sadalījumu topošajā valdībā
Kritikas vilnis par dažiem neoficiāli ministru amatiem izskanējušajiem kandidātiem licis atsevišķiem politiķiem piesardzīgāk komentēt iespējamo amatu sadalījumu topošajā valdībā.
Tagad atsevišķi politiķi labprātāk sagaida oficiālu piedāvājumu amatiem, lai to komentētu.
Šādu rīcību izpelnījās pēdējās dienās par dažiem politiķiem, kas tikuši minēti kā iespējamie ministru amata kandidāti, izvērtušais kritikas vilnis.
Viens no šādiem gadījumiem bija Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputāta Gunāra Kūtra iespējamā kandidatūra kultūras ministra amatam, pēc kā vairāki attiecīgās nozares pārstāvji izteica "noraidījumu", prasot cita pretendenta izraudzīšanos.
Tikmēr brīdī, kad tika pieļauta "Progresīvo" deputāta Andra Sprūda kandidatūra aizsardzības ministra amatam, izskanēja pārmetumi par viņa kā politologa pagātnes izteikumiem saistībā ar Krieviju un Ukrainu.
Līdz ar ažiotāžu par kultūras ministra amata likteni kuluāros izskan iespēja, ka šo amatu varētu ieņemt jebkura no trīs partijām.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, piemēram, šo posteni varētu ieņemt arī "Jaunās vienotības" (JV) pārstāvis, un ZZS pretī saņemtu klimata un enerģētikas ministra amatu.
Tikmēr gadījumā, ja KM nonāktu "Progresīvo" atbildībā, nav zināms, vai un kā tas atsauktos uz kopējo amatu "grozu", kas būtu partijas atbildībā.
Ja ZZS tiktu piedāvāts ekonomikas ministra amats, tam cita starpā varētu apsvērt Saeimas deputāta Kaspara Meļņa (ZZS) kandidatūru. Par viņa iespējamo kandidatūru iepriekš ziņoja LTV "Panorāma".
Paralēli tiek norādīts, ka līdz ar Melni uz ar saimnieciskiem jautājumiem saistītam amatam atbilstošs kandidāts ZZS rindās esot arī parlamentārietis Harijs Rokpelnis.
Labklājības ministra amatam pie iespējas tiktu virzīts Uldis Augulis (ZZS), kurš savulaik strādājis arī šajā valdības amatā.
Neoficiāli tiek pieļauts, ka, ja JV iekšlietu ministra kandidāts varētu būt kādreizējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV), ja politiķis pats tam piekritīs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam no JV puses varētu tikt virzīta Inga Bērziņa (JV).
Kā ziņots, jau iepriekš gan publiskajā telpā, gan kuluāros iezīmējušies vairāki iespējamie kandidāti uz Saeimas priekšsēdētāja un ministru amatiem līdz ar valdošās koalīcijas potenciālo nomaiņu.
Saeimas priekšsēdētāja amatam no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rindām cita starpā izskanēja arī ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Viktora Valaiņa kandidatūra.
Tajā pašā laikā arī netika izslēgta arī iespēja Valainim ieņemt amatu valdībā. No izšķiršanās šajā jautājumā varētu būt atkarīgs, cik aktuāla būtu iespēja parlamenta augstākajam amatam apsvērt arī deputātu, kādreizējo partijas "No sirds Latvijai" vienu no līderiem un Satversmes tiesas bijušo priekšsēdētāju Kūtri.
Joprojām tiek minēts, ka parlamenta deputāts, Saeimas sekretārs parlamenta Prezidijā Armands Krauze (ZZS) varētu tikt virzīts zemkopības ministra amatam.
Aizvien drošāk iezīmējās, ka ārlietu ministra amatu ieņemtu pašreizējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Līdz ar to Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds (P) varētu ieņemt aizsardzības ministra amatu, kuru šim krēslam "Progresīvie" pieteica vēl pirms 14.Saeimas vēlēšanām.
Tāpat kā iespējams kandidāts no "Progresīvajiem" uz veselības ministra amatu tika minēts, bijušais Nacionālā veselības dienesta direktors Edgars Labsvīrs. "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" atgādināja, ka Labsvīrs bijis partijas savulaik piedāvātais "ēnu kabineta" veselības ministra amata kandidāts.
Kā trešais amats "Progresīvajiem" varētu būt satiksmes ministra postenis, uz kuru varētu virzīt Briškenu, kuram ir pieredze satiksmes jomā, tajā skaitā savulaik saistībā ar "Rail Baltica" projekta virzību.
Tomēr drošāk gan par kandidātu, gan amatu sadalījumu varētu runāt, sarunām ritot uz priekšu.
Attiecībā uz JV aizejošās valdības ministriem tiek norādīts, ka lielas izmaiņas nav gaidāmas, līdz ar to lielākā daļa, kuriem nemainās amats, varētu turpināt iesākto.
Kā ziņots, JV, ZZS un "Progresīvo" veidotā topošā koalīcija Siliņas vadībā pagājušajā nedēļā strādāja pie jaunās valdības deklarācijas, koalīcijas līguma un pielikuma par neatliekamajiem darbiem, kas paveicami līdz decembrim un janvārim. Šajos jautājumos pusēm lielu domstarpību neesot.
Savukārt runājot par atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā un politiķiem, kas tiks nominēti ministru amatiem, partijas apgalvo, ka gala vienošanās vēl neesot, tomēr varas kuluāros jau izskan konkrēti jaunās valdības modeļi un ministru portfeļu sadalījums, kas gan dažādās neoficiālajās versijās kaut kādā mērā atšķiras.
Topošajai koalīcijai ir 52 deputātu balsis, turklāt valdības apstiprināšanu papildus apņēmies atbalstīt arī neatkarīgais deputāts, "Gods kalpot Rīgai" valdes priekšsēdētājs Oļegs Burovs, kura pārstāvētā partija ir vienojusies par sadarbību ar ZZS.