LTV: veselībai papildu iedalītie līdzekļi rindu problēmu pie ārstiem nerisinās

Daudzviet pie virknes speciālistu un uz izmeklējumiem uz valsts apmaksātu vizīti šogad vairs nav iespējams tikt, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Lai arī veselības aprūpes jomai budžetā maijā atrada papildu 140 miljonus eiro no pārējo ministriju kabatām, tomēr lēmumu pieņemšana ir prasījusi laiku un tikai tagad pirmie 57 miljoni sāk ieplūst veselības aprūpes iestādēs. Bet par atlikušās summas izlietošanu vēl nav pat lemts.

Tomēr jau tagad skaidrs – tas maz ietekmēs iespējas parādīties papildu vietām uz valsts apmaksātām vizītēm vēl šajā gadā.

“Bez četri mēneši nekur nevar tikt,” tā par iespējām tikt uz valsts apmaksātu vizīti pie ārsta secina kurzemniece Sarmīte (pēc viņas lūguma, īsto vārdu neminēsim). Veselības stāvokļa dēļ pērn palikusi bez darba. Šogad vajadzējis pieteikties vairākiem izmeklējumiem un speciālistiem, tai skaitā pie gastroenterologa un endoskopijai. Bet gaidīšana izstiepusies pat pusgada garumā. Sākotnēji pieteikusies arī privātā klīnikā, bet, uzzinot, ka par endoskopijas izmeklējumu jāmaksā 170 eiro, meklējusi iespēju tikt uz valsts apmaksātu vizīti. Jūnija sākumā varējusi pieteikties vien uz oktobri, bet maksājot 14 eiro. “Tā ir milzīga starpība,” atzīst paciente.

Raidījums “de facto” augusta vidū apzvanīja vairākus desmitus iestāžu visos Latvijas reģionos, lai pieteiktu četrus dažādus pierakstus par valsts finansējumu – pie endokrinologa un neirologa, ultrasonogrāfiju vēderam un holtera monitorēšanu. Rezultātā, piemēram, pie endokrinologa – ja Latgalē vēl deva cerību tikt uz vizīti līdz novembrim, tad citur valsts apmaksāts pakalpojums līdz gada beigām tikpat kā nebija pieejams.

Fragments no zvana uz Stradiņa slimnīcu: 

“Stradiņu slimnīca, lūdzu!
- Es gribētu pierakstīties pie endokrinologa 
Tūlīt teikšu, uzgaidiet. Par maksu 13.oktobris ir ātrākais šobrīd.
 - Un kā ir ar valsts apmaksātām vietām? 
Šajā gadā pilns pieraksts jau. 
- Jau viss ir pilns, aha. Un kā jums ir, varbūt, gaidīšanas rindās jūs ieliekat cilvēkus? 
Nē, mums nav gaidīšanas rindas pie ārstiem, speciālistiem.
- Un kā būtu ar ultrasonogrāfiju?
Uz ultrasonogrāfijā šobrīd gan uz valsts, gan maksas vietiņas ir pilnas līdz gada beigām.
- Arī viss ir pilns?
Jā.”

Stradiņa slimnīcā līdz gada beigām ar valsts finansējumu nav pieejams neviens no četriem prasītajiem pakalpojumiem. Pie sonogrāfijas nevar tikt arī, ja maksā pats.

Turklāt, pretēji Nacionālā dienesta aicinājumam pacientus likt gaidīšanas rindās, kamēr nav pieejami konkrēti pieraksta laiki un pacientiem lai nav jāzvana neskaitāmas reizes, slimnīcas reģistratūrā atbild, ka tādu neveido.

Arī uz citām vizītēm visos Latvijas reģionos jārēķinās ar gaidīšanu no viena mēneša līdz pat diviem gadiem.

Pavasarī jau bija skaidrs, ka veidojas netipisks augsts pieprasījums pēc vizītēm ar valsts finansējumu - pat par 10, 15 un pat 20 procentiem lielāks nekā parasti. 

Informācijā, ko Nacionālais veselības dienests bija apkopojis pavasarī, pieprasot papildu naudu, bija redzams, ka tobrīd pie gastroenterologa gaidīšanas laiks ir 124 dienas, tikpat ilgi uz rehabilitācijas pakalpojumu, un tikai mazliet mazāk – pie endokrinologa un uz sonogrāfiju. Šobrīd rindas ir vēl garākas.

“Ziniet, es skatos arī uz mūsu rindām, skatos pieprasījumu, un es kā vadītāja uzskatu, ka rehabilitācija un diagnostika - tas ir viens no tā, kur nevajadzētu gaidīt mēnešiem ilgi,” saka “Veselības centru apvienības” valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa. 

Pieprasījuma pieaugumu pēc valsts apmaksāta pakalpojuma skaidro gan ar to, kovida ierobežojumu laikā ārsti nav apmeklēti, gan to, ka maksas pakalpojumus grūtāk atļauties, gan citiem iemesliem.

Veselības dienestā saka, ka iestādes vienmēr veidojušas tā saucamās pārstrādes gada sākumā, kad pieņem vairāk pacientu, nekā atvēlēts finansējums. Tas vēlāk izlīdzinās ar mēnešiem, kad pieprasījums ir zemāks, vai tiek kompensēts, pārvirzot naudu arī no iestādēm, kur nav tik liela pieprasījuma. Tomēr šoreiz izrādījies citādi. 

“Pieļauju, ka ārstniecības iestādes arī šo te pacientus uzņēma ar domu, ka varbūt tām tas vasarā izlīdzināsies, jo arī parasti, vērtējot šo dinamiku pakalpojumos, arī pirms šīs pandēmijas bija tā, kad bija šie sezonālie pakalpojumi, kas ir rudens ziemas mēnešos, mēs redzam, teiksim, tādu pīķi, savukārt vasaras mēnešos tam vajadzētu izlīdzināties. Savukārt šogad ir tāda interesanta situācija, ka tas viss ir ar augošu dinamiku,” saka NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja Baiba Bērziņa.

Lai arī Nacionālais Veselības dienests papildu naudu lūdza jau pavasarī, politiķi līdz lēmumam tika vien vasaras vidū. Pagaidām no 140 miljoniem eiro, kas tika atrasti papildus veselības nozarei, sadalīti ir vien 57 miljoni. Un ambulatorajiem pakalpojumiem atvēlētie 16 miljoni šonedēļ sāk nonākt līdz ārstniecības iestādēm.

“Atsevišķās pozīcijās mēs, protams, pārskatīsim, mēs darīsim visu iespējamo, lai palielinātu [pakalpojumu]. Bet, lai saprastu šos skaitļus - mēs gadā veicam ambulatoros pakalpojumus par aptuveni 33 miljoniem eiro. Šobrīd mēs runājam ar Nacionālo veselības dienestu par pusmiljonu eiro, tas ir viens aptuveni 1,5% papildus nauda -  tas raksturo tos mērogus, par kuru mēs varam runāt par papildus līdzekļiem,” saka P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.

Tas gan nenozīmē, ka pēkšņi rindas kļūs īsākas. Piešķirto naudu izlietos, lai samaksātu par jau papildus pieņemtajiem pacientiem. 

“To, ko mums tagad piešķirs, tas ir tas, par ko mēs šobrīd runājam - tad jau tā nauda ir izlietota, tās pozīcijas ir izlietotas, izmeklējumi ir izlietoti, pacienti ir bijuši – tā vienkārši ir samaksa par paveikto darbu, jo mēs esam samaksājuši gan ārstiem, gan piegādātājiem, gan visi esam apmaksājuši,” skaidro VCA vadītāja Lapiņa.
 
Taču faktiski neviens īsti nezina, cik cilvēkiem vispār ir nepieciešams tas vai cits speciālista pakalpojums vai izmeklējums – kāds ir pieprasījums. Vai tie, kuri nosūtīti, ir pieteikušies, vai viens un tas pats cilvēks nestāv vairākās rindās, un vai kāds nav aizņēmis rindu, bet faktiski uz pieraksta laiku neierodas, liedzot iespēju kādam citam. Uzskaitīto plāno novērst, veidojot jaunus digitālos risinājumus. “Principā dienests sadarbībā ar nozares visiem šiem iesaistītajām pusēm izskata iespēju un strādā pie tā, lai veidotu vienu šo te rindu. Respektīvi, saņemot šo nosūtījumu, pacients arī tad var pierakstīties ar vienu nosūtījumu vienā ārstniecības iestādē,” saka Baiba Bērziņa. 

No veselības nozarei atrastajiem 140 miljoniem eiro vēl aizvien nav pieņemts lēmums, kā tiks sadalīti atlikušie 83. Kad šī nauda aizies līdz iestādēm, kāds būs tās sadalījums, to veselības ministre Līga Meņģelsone uzreiz nevar pateikt, bet sola, ka pacienti vēl šogad šo naudas piešķīrumu sajutīs. 

Tikmēr ārstniecības iestādes aicina neatlikt lēmuma pieņemšanu līdz  pēdējam brīdim, lai naudu varētu izlietot racionāli. Tomēr prognozējams, ka par šogad saņemto papildu naudu ārstniecības iestādes jaunas pieraksta vietas neatvērs, bet segs jau notikušās vai saplānotās vizītes, kuru apjoms šogad audzis par 10 un vairāk procentiem, bet tas aizvien nenosedz pieprasījumu.