AS gaida JV risinājumu Lemberga ietekmes novēršanai uz valdības lēmumiem

Runājot par iespējamu darbu koalīcijā ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), Tavars atzīmēja, ka pret Lembergu aizvien ir noteiktas sankcijas. "Tas ir nacionālās drošības jautājums, un AS gaida, kā šo problēmu - Aivars Lembergs - JV risinās," sacīja Tavars.

Viņš norādīja, ka JV ir uzklausījusi AS bažas un tās sapratusi.

Tavars sacīja, ka ir būtiski šo situāciju risināt, lai sankcijām pakļautajai personai nebūtu absolūti nekādas ietekmes valdības un Saeimas lēmumiem.

Vienlaikus Tavars norādīja, ka pašreiz abos piedāvātajos četru partiju koalīcijas modeļos ir arī AS. "Esam gatavi strādāt ar JV un Nacionālo apvienību (NA) un saprotam, ka, iespējams, ir nepieciešama koalīcijas paplašināšana, bet ir izaicinājums, kura vārds ir Aivars Lembergs," sacīja Tavars.

Viņš norādīja, ka tikšanās laikā ar JV pārstāvjiem saklausījis, ka Lemberga iespējamā ietekme nav pieņemama arī JV, kura kopā ar juristiem strādājot pie priekšlikumiem, lai ne tikai šķietami, bet arī reāli Lembergs nebūtu pie lēmumu pieņemšanas.

Kā ziņots, piektdien norisinās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča Ministru prezidenta amatam nominētās Siliņas oficiālās sarunas par jaunas valdības veidošanu.

"Jaunās vienotības" (JV) politiķe uz sarunām ir aicinājusi četru politisko spēku pārstāvjus, sakot, ka mēģinās vienoties par iespējami plašu koalīciju. Politiķi jau ir pauduši skepsi, vai par dabu vienā valdībā izdosies vienoties visām piecām sarunās iesaistītajām partijām, sekojoši ir aktuāls jautājums, kura vai kuras divas partijas paliks "aiz borta".

Kā aģentūru LETA informēja Siliņas pārstāve Ilze Čikule, sarunas plānotas Ministru kabineta bibliotēkas telpā. No rīta plkst.9 sarunas sāksies ar "Apvienoto sarakstu" (AS), plkst.10 - ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), plkst.12.30 - ar Nacionālo apvienību (NA), bet pirmo oficiālo sarunu raundu paredzēts noslēgt plkst.13.30, JV tiekoties ar "Progresīvajiem".

Pēdējās nedēļās partijām jau notikušas neformālas konsultācijas par koalīcijas veidošanu, taču konkrēts tās sastāvs vēl nav skaidrs.

Siliņa saskata iespējamību izveidot četru partiju valdību divās kombinācijās, vienā no kurām būtu pārstāvēti "Progresīvie", bet citā modelī - Nacionālā apvienība (NA).

Siliņa skaidroja, ka viens četru partiju modelis paredzētu, ka valdību veido "Jaunā vienotība" (JV), AS, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie". Savukārt otrs četru partiju modelis koalīcijā ietvertu JV, AS, ZZS un NA, sacīja premjera amata kandidāte.

JV politiķe reizē uzsvēra, ka noteikti ir iespējamas arī "citas variācijas", lai izveidotu stabilu valdību ar vismaz 51 balsi.

Kā ziņots, Valsts prezidents Rinkēvičs Ministru prezidenta amatam nominējis JV pieteikto premjera amata kandidāti, pašreizējo labklājības ministri Siliņu.

Lēmumu par Siliņas aicināšanu Rinkēvičs pieņēma pēc šonedēļ notikušajām sarunām ar visām Saeimas frakcijām. Siliņa bija vienīgā partiju oficiāli izvirzītā pretendente premjera amatam.

Rinkēvičs trešdien sacīja, ka "neesot naivs" par iespēju izveidot piecu partiju koalīciju, taču vairākas trīs vai četru partiju kombinācijas viņš gan saskatot.

Gandrīz nepastāv iespējas NA un "Progresīvajiem" vienoties par kopīgu darbu valdībā, līdz ar to topošajā koalīcijā varētu tikt iekļauta tikai vienai no šīm partijām.

Saskaņā ar Satversmes 56.pantu Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents. Atbilstoši Satversmes 59.pantam topošajam Ministru prezidentam un ministriem vēl nepieciešams saņemt Saeimas uzticību.

Siliņa ievēlēta 14.Saeimā no JV saraksta. Vidzemes vēlēšanu apgabalā viņa ieguva trešo labāko rezultātu no JV kandidātiem, saņemot 4509 plusus un 2154 svītrojumus.

Viņa dzimusi 1975. gadā, studējusi Latvijas Universitātē, iegūstot bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās.

Siliņa bijusi individuāli praktizējoša zvērināta advokāte.

Politikā viņa debitēja 2011. gadā, kad kandidēja uz 11.Saeimu no Zatlera Reformu partijas. Tā paša gada novembrī politiķe kļuva par iekšlietu ministra padomnieci juridiskajos jautājumos, bet 2013.gada janvārī - par Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentāro sekretāri.

Siliņa kandidēja arī 13.Saeimas vēlēšanās - jau JV sarakstā. 2019. gada februārī viņa atstāja IeM parlamentārās sekretāres amatu un kļuva par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentāro sekretāri.

Kopš 2022. gada decembra līdz ar Kariņa otrās valdības darba sākumu Siliņa ir labklājības ministre. Politiķe arī ir JV lielākās partijas "Vienotība" valdes locekle.

Kā ziņots, Kariņš 17. augustā Valsts prezidentam iesniedza dokumentu par valdības demisiju.

Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS - 16, bet "Progresīvajiem" - 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.

AS ir 15 parlamentārieši un NA - 13 deputātu vietas.

Partijai "Stabilitātei" ir desmit mandāti un "Latvija pirmajā vietā" - astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.