Izmisuši vecāki lūdz ārsta zīmi, lai bērnam nav jāguļ obligātā diendusa bērnudārzā

Ārste pastāstīja, ka pie viņas uz poliklīniku ik pa laikam nāk vecāki un saka: “Lūdzu, uzrakstiet mums zīmi, ka bērns var negulēt diendusu bērnudārzā!” Vecāki lūdz ārsta zīmi, lai bērnam dārziņā nespiež gulēt diendusu, kas viņam vairs nav nepieciešama un sagādā vairāk negatīvu emociju nekā labuma. 

Vienlaikus Celmiņa atzina, ka parasti lūgums pēc zīmes par diendusu bērnudārzā nav primārā lieta, ar ko pacienti vēršas pie viņas. “Miega problēmu ir ļoti daudz, tās ir dažādas, bet ir vairāki vecāki [kas lūguši zīmes bērnudārzam par diendusu].”

Lai tiktu pie miega speciālista, jāgaida garās rindās 

Šādu vecāku skaits katru gadu ir līdzīgs – nevarētu teikt, ka pēdējā laikā lūgumu skaits būtu ievērojami pieaudzis. 

Tiesa, pediatre pieļāva: ja miega speciālisti būtu pieejamāki, tad daudz vairāk vecāku varētu sūdzēties par obligāto diendusu bērnudārzos un lūgt ārsta zīmi. Patlaban, lai tiktu pie valsts apmaksāta miega speciālista, ir jāgaida garās rindās. 

Arī daži trīsgadnieki nevēlas gulēt diendusu 

Ārsta zīmi, lai bērnam dārziņā nespiež gulēt diendusu, lūdz dažāda vecuma bērnu vecāki. Viņu vidū ir arī trīsgadnieku pārstāvji. 

Novērots, ka lielākoties bērni labprāt guļ diendusu līdz 5-6 gadu vecumam. “Bet ir arī tādi bērni, kuri nevēlas gulēt diendusu jau trīs gadu vecumā. Viņi paši jūtas labi, un, esot mājās, neiet gulēt diendusu. Tad viņiem tā nav nepieciešama. 

Citādā pieredze Lielbritānijā 

Es kādu laiku dzīvoju kādā Lielbritānijas ģimenē, kur bija trīsgadīgs bērns. Mamma teica, ka viņu dārziņā neviens bērns neguļ diendusu. Tur bija tā: ja bērns guļ diendusu, tad vecākiem jāmaksā vairāk. Tādējādi bērni jau bērnudārza gaitu sākumā sāk negulēt diendusu.

Tas viņiem bija pilnīgi normāli. Saistībā ar diendusu mēdz būt kulturālas atšķirības.” Piemēram, ASV esot ļoti izteikts, ka pirmsskolas vecuma bērni vakarā dodas gulēt diezgan agri. 

Arī Latvijā ir dažādi ieteikumi, piemēram, bērniem jāiet gulēt jau pulksten 19

Celmiņa zināja stāstīt, ka arī Latvijā saistībā ar bērnudārznieku miega režīmu ir dažādas atšķirīgas rekomendācijas. Piemēram, atsevišķi miega konsultanti, kas nav ārsti, bet ir pabeiguši tikai kursus, kur pastāsta par miegu, vecākiem iesaka likt bērnus gulēt jau pulksten 19. 

“Ir tādi, kuriem tas palīdz, bet tikpat daudz ir to, kuriem tas nepalīdz. Piemēram, ASV tā ir normāla prakse.” Ārstes praksē bijis daudz gadījumu, kad vecāki liek bērnudārzniekus gulēt ap pulksten 21 vai pat 22. 

Vecākiem jāsaprot, ka pirmsskolas vecuma bērnu vajadzība pēc miega var ievērojami atšķirties. Piemēram, trīsgadniekiem vajadzētu gulēt vairāk nekā sešgadniekiem. 

Jārunā ar bērnudārzu un jāmeklē kompromiss 

Runājot par vecākajiem bērnudārzniekiem (5 gadus veciem bērniem), kuri vairs nevēlas gulēt diendusu dārziņos, ārste ieteica: “Šeit vienīgais risinājums ir saruna un kompromiss ar bērnudārzu. 

Es saprotu, ka bērnudārziem negribas katram bērnam pielāgoties – ja viens bērns negulēs diendusu, tad arī pārējie negribēs to darīt, tāpēc bērnudārziem būs grūti.” 

Ja bērns nevar aizmigt, viņam varētu ļaut klusiņām paspēlēties 

Taču vecākiem ir jārunā ar bērnudārza pārstāvjiem un jācenšas rast kompromiss. Piemēram, bērnam var teikt: “Tu tagad iekāp gultiņā un pagaidi, kamēr citi iemieg. Ja tev nenāk miegs, pēc tam tu vari izkāpt ārā gultas un klusiņām paspēlēties.”

“Ja būs tā, ka vienam bērnam ļauj sēdēt un spēlēties, bet citiem liek iet gulēt, tad būs trādirīdis un arī pārējie negribēs gulēt,” ārste teica un uzsvēra: vecākiem vajadzīga saruna ar bērnudārza pārstāvjiem un kopīga kompromisa meklēšana. 

Mēs nevaram piespiest iemigt, ja nenāk miegs!

Bet ko darīt tad, ja bērnudārza pārstāvji nepiekrīt tam, ka viens bērns varētu negulēt diendusu? “Tas ir ļoti slikti. Varbūt var mainīt bērnudārzu?” Pediatre akcentēja, ka cilvēku, tostarp bērnu, nevar piespiest aizmigt, ja viņam nenāk miegs. 

“Iedomājieties, ja es jums tagad pateiktu: “Aizejiet pagulēt!” Ja pieaugušie ir pārstrādājušies, tad viņi labprāt pagulēs, bet mēs nevaram smadzenes piespiest iemigt, ja nenāk miegs! To vienkārši fiziski nevar! Tad kaut vai ārsts raksta zīmi, ja nekādi citādi ar bērnudārzu nevar sarunāt. 

Vecāki varētu piedāvāt zelta vidusceļu 

Esmu dzirdējusi labus piemērus par bērnudārziem, kuros bērniņiem ļauj klusiņām paspēlēties [kamēr citi guļ]. Svarīgs ir fakts, ka bērniņš sākumā apguļas gultā, lai lieki netracinātu citus audzēkņus. 

Varbūt tas varētu būt zelta vidusceļš, ko paši vecāki varētu uzsvērt. Ļoti iespējams, ka bērnudārza audzinātājai un vadītājai iepriekš bijusi negatīva pieredze: ja viens bērns neguļ, tad arī pārējie neguļ. 

Tāpēc vecāki varētu sarunāt, ka sākumā bērniņš apguļas gultā, bet pēc tam, ja nav aizmidzis, drīkst doties klusiņām spēlēties. Paši vecāki varētu proaktīvi vērsties ar šādu priekšlikumu [bērnudārzā].”

Svarīgi, lai neciestu pārējie bērni 

Nebūtu labi, ja vecāki mēģinātu pilnībā izjaukt bērnudārzā pastāvošo kārtību un viena bērna dēļ traucēt pārējo audzēkņu diendusu. Daudz vērtīgāk būtu, ja vecāki piedāvātu risinājumu, kas būtu piemērots viņu bērnam, bet arī netraucētu pārējo grupas biedru miegu. 

Tad situāciju varētu raksturot ar vārdiem: “Vilks paēdis, bet kaza dzīva.” 

Bez kompromisa neiztikt 

Vaicāta, vai jautājumu par diendusām bērnudārzos vajadzētu risināt valstiskā līmenī, lai katram vecākam, kura bērns vairs nevēlas gulēt diendusu bērnudārzā, nebūtu individuāli jārunā ar pirmsskolas izglītības iestādes pārstāvjiem, Celmiņa sacīja: “Kopumā šī, manuprāt, būtu uz veselo saprātu balstīta lieta.” 

Viņa akcentēja, ka diendusa bērniem ir jāpiedāvā, bet piespiest aizmigt nevar, tāpēc vecākiem šajā jautājumā jāmeklē kompromiss ar bērnudārzu. “Es liktu uzsvaru uz to, ka vecākiem ir jāiet uz bērnudārzu ar proaktīvu ieteikumu. 

Es ļoti labi saprotu bērnudārza audzinātājas un vadītājas, kāpēc viņām ir šāda nostāja, bet es aicinātu vecākus mēģināt risināt dialogu, lai vilks paēdis un kaza dzīva.”

Var izveidoties nelabs apburtais loks 

“Nevar spiest bērnu gulēt diendusu bērnudārzā. Ja cilvēka smadzenēm vairs nav nepieciešams miegs, tad viņš neaizmigs.” Ja bērnu pirmsskolas izglītības iestādē tomēr spiež aizmigt, viņš diendusas laiku pavada mocībās.  

Tāpat var gadīties arī tā, kā iepriekš stāstīja māmiņa, kura cīnās, lai viņas dēlu dārziņā nespiestu gulēt diendusu. Ja bērns kaut kad diendusas laikā tomēr ir aizmidzis un nedaudz pagulējis, tad viņš vakarā nevar aizmigt, jo jau ir izgulējies pa dienu. Vakarā viņš aiziet ļoti vēlu gulēt, no rīta pieceļas noguris un grib gulēt diendusu, jo naktī nav gulējis gana daudz. 

“Tas izvēršas par ļoti nelabu apburto loku. Kad ir brīvdienas vai pauze no dārziņa, tad bērniņš aiziet gulēt normālā laikā un vecāki redz, ka viņš negrib gulēt diendusu un jūtas ļoti labi. Tad tas ir jākomunicē ar dārziņu,” Celmiņa ieteica. 

Negrib iet gulēt, jo baidās nokavēt kaut ko interesantu 

Vienlaikus ārste piebilda, ka var gadīties situācijas, ka bērnam joprojām ir vajadzīga diendusa, bet viņš to nevēlas un pretojas gulēšanai dienas laikā, jo ir interesantas lietas, ko varētu darīt. “Viņam liekas: ja aizies gulēt, tad notiks kaut kas interesants vai arī kaut ko nokavēs.” 

“Nedrīkst sajaukt tādas lietas,” Celmiņa teica un atzina, ka par bērna vajadzību pēc diendusas var spiest pēc viņa uzvedības un pašsajūtas. Piemēram, ja pusdienlaikā bērns saka, ka negrib iet gulēt, bet vakarā ir ļoti niķīgs, neapmierināts un dusmīgs, tad ir skaidri redzams, ka viņam tomēr vajadzīga diendusa. 

Bērnam nepieciešama diendusa arī tad, ja viņš ātri aizmieg, kad mamma vai tētis paguļ blakus un viņš redz, ka nekas interesants nenotiek un nav pamata bažām, ka palaidīs kaut ko garām. 

Šeit varat izlasīt plašāku rakstu par kādas mammas cīņu saistībā ar dēla diendusu bērnudārzā.