Politiski represēto skaits Latvijā strauji sarūk. Cik viņu ir?
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, kad pieminam traģisko 1941. gada 14. jūniju, kad no Latvijas uz Sibīriju un Kazahstānu izsūtīja vairāk nekā 15 400 cilvēku, Jauns.lv skaidro, cik personām Latvijā ir piešķirts politiski represētās personas statuss un cik no viņiem piedzīvojuši deportācijas?
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā politiski represētas personas statusu, balstoties uz likumu “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu” piešķīra desmitiem tūkstošu represēto un viņu bērnu.
Ja pagājušā gadsimta beigās šāds statuss bija 30–40 tūkstošiem, tad 2011. gadā vien 18 566 bija atzīti par cietušajiem komunistiskā vai nacistiskā režīma apstākļos. 2024. gadā Latvijas Politiski represēto apvienības ziņoja, ka Latvijā ir 8 870 politiski represētās personas, no kurām 8 278 bija komunistiskā režīma represētie, bet 592 - nacistiskā režīma represētie.
Tagad viņu skaits ir vēl ievērojamāk sarucis. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Jauns.lv pavēstīja, ka šī gada pavasarī bija 7725 personām bija politiski represētā statuss. Pārsvarā tie ir cilvēki gados, kas uz Sibīriju izsūtīti vēl būdami mazi bērni, vai arī tur jau dzimuši represētajiem vecākiem 1941. gada 14. jūnija vai 1949. gada 25. marta deportācijās.
Par to, ka politisko represēto skaits sarūk, liecina arī Rīgas domes informācija. Ja pērn pirms 14. jūnija politiskā represētā pabalstu saņēma 1823 cilvēki, tad šogad to saņēma 1706 rīdzinieki.
