Mammu nepatīkami pārsteidz bērnudārza audzinātājas teiktais par obligāto diendusu
Ne visiem 5, 6 un 7 gadus veciem bērndārzniekiem vajadzīga diendusa! Annijas dēlam ir 6,5 gadi, un mamma ir pārliecinājusies, ka 2 stundu ilgā diendusa traucē bērna normālo dienas ritmu, pasliktina nakts miegu un negatīvi ietekmē viņa fizisko un emocionālo pašsajūtu. Turklāt neciešamās diendusas dēļ puika pat nevēlas vispār iet uz bērnudārzu.
“Manuprāt, problēma ir tāda, ka bērniem, kuri ir 5-6 gadu vecumā un kuri joprojām iet dārziņā, tur ir jāguļ obligātās diendusas.
Grūti izturams riņķa dancis
Tās rezultējas ar to, ka bērniem vakaros ir grūtāk iemigt, ja viņi aizmieg diendusā. Ja viņiem ir grūtāk vakarā iemigt, tad viņi aizmieg vēlāk, tādējādi tiek traucēts viņu dabiskais, vēlamais nakts miegs. Līdz ar to viņi naktīs neguļ pietiekamu stundu skaitu, kas viņiem būtu vajadzīgs.
Rodas riņķa dancis. Bērns nav izgulējies, viņš pamostas kašķīgs, nepamierināts, jo nakts laikā nav pietiekami atpūties.”
Pēc 2 stundu knosīšanās bērns jūtas nokaitināts
“Otrs variants, kas mums ir vēl biežāks, ir tāds: bērns ir nokaitināts pa 2 stundām [kas bērnudārzā obligāti jāpavada gultiņā]. Nav vienkārši gulēt ar acīm vaļā vai ciet, ja nenāk miegs.
Atceros, ka, konsultējoties par savu veselību ar ārstiem, viņi teica: “Ja nenāk miegs, tad nevajag sevi turēt gultā. Vajag aiziet kaut ko padarīt un tad atkal līst gultā.”
Vēl gads jāpavada bērnudārzā
Annijas dēls apmeklē pašvaldības bērnudārza grupiņu, kurā mācās jaukta vecuma bērni. “Ir bērni, kuri ir nedaudz jaunāki: 4-5 gadi, kā arī ir 5, 6 un 7 gadus veci bērni.”
Viņas bērns ir aptuveni 6,5 gadus vecs, un paredzēts, ka zēns uz skolu dosies 2024.gada rudenī. Tādējādi viņam vēl viens gads jāpavada bērnudārzā, savukārt pretestība pret diendusām ir jau otro gadu.
“Mammīt, vai man būs īsā dieniņa?”
“Galu galā viņam ir radies milzīgs riebums pret dārziņu, jo tajā ir obligātās diendusas. Viņš jau no rīta vaicā: “Mammīt, vai man būs īsā dieniņa?”
Es bieži viņu ņemu no bērnudārza pirms diendusām, ja man ir tāda iespēja. Protams, tas ir diezgan agri – ap pulksten 13. Tad ir labi, jo mēs ejam uz laukumiņu vai darām kaut ko citu.”
Traucēts naktsmiers var atstāt negatīvas sekas
“Man iekšēji ir cepiens par to, ka, meklējot resursus gan latviski, gan angliski, atradu informāciju, ka bērniem no 5 gadu vecuma fizioloģiski diendusas neesot nepieciešamas, kas paskaidro arī to, kāpēc bērns diendusas gulēt vairs nevēlas.
Es ticu, ka ir bērni, kuriem vēl gribas gulēt diendusu, un tas ir labi, bet lielākajai daļai bērnu šajā vecumā tam var vairs nebūt pozitīvas ietekmes iepriekš minēto iemeslu dēļ – beigās tiek traucēts bērna nakts miegs, kas atbild par visām būtiskajām ķermeņa norisēm. Ja tas ir traucēts, tad diendusa to nespēj kompensēt.”
Runāja arī ar bērnudārza vadītāju
Rūpējoties par savu dēlu un cīnoties par viņa labsajūtu, Annija uzrunāja ne tikai bērnudārza audzinātāju, bet arī tā vadību. “Es biju uz sarunu. Viņa [bērnudārza vadītāja] pateica, ka kopumā neko tur nevar izdarīt, ka tā [diendusa] esot paredzēta noteikumos.”
Mamma tikšanā laikā lūgusi apskatīt noteikumus, bet iestādes vadītāja atbildējusi, ka tie neesot pie rokas.
Noteikumos neesot rakstīts par obligātām diendusām
Pēc vizītes Annija nolēma pati atrast Ministru kabineta noteikumus, kas regulē bērnudārzu darbību. Tajos esot rakstīts, ka bērniem ir jābūt mierīgam atpūtas laikam. “Bet tur nav nekas rakstīts par obligātām diendusām.”
Arī caurskatot bērnudārza iekšējos noteikumus, mamma neatrada tekstu par obligātām diendusām. “Tas ir loģiski. Bērnudārzā nevar uzrakstīt iekšējās kārtības noteikumus, kas ir pretrunā Ministru kabineta noteikumiem. Tas būtu neloģiski.”
Viņa arī vērsās lvportals.lv, kur ir atbildes uz dažādiem juridiskiem jautājumiem. Annija vaicāja par obligātām diendusām pirmsskolas izglītības iestādēs. Tur viņai atbildēja, ka nav juridisku dokumentu, kas noteiktu, ka bērnudārzniekiem obligāti jāguļ diendusa.
Šķiet, ka nemaz negrib kaut ko mainīt
“Es saprotu dārziņu: viņiem ir viena milzīga telpa, kur ir gan gultas, gan spēļu vieta. Ir audzinātājas, kuras [bērnu diendusas laikā] grib padzert kafiju un padarīt darbus.
Teorētiski to saprotu, bet es taču neteikšu jums, lai stāvat uz vienas kājas tikai tāpēc, ka man tā ir ērti! Vienā brīdī jūtu vienkārši negribēšanu kaut ko mainīt, eksperimentēt.”
Bērnudārza vadītāja esot mammai teikusi, ka varētu mēģināt ieviest reizi divās nedēļās tādu dienu, kad bērni varētu negulēt diendusu, bet gan paskatīties kādu filmu vai īstenot citas mierīgas nodarbes. “Bet gads ir pagājis, nekas nav mainījies, nav šādu dieniņu.”
Iesaka vērsties Rīgas domē
Annija vērsās arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā, kur pēc sarunas ar speciālistu radās iespaids, ka viņa nav vienīgais vecāks, kura bērnam ir grūtības ar obligāto diendusu un kas par šo jautājumu vērsies inspekcijā.
Speciālisti rekomendēja: ja ar dārziņu par šo jautājumu nevar vienoties, tad ieteicams vērsties Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā, lai tā pārstāvji censtos rast citādākas atpūtas iespēju bērniem, kuriem diendusa vairs nav vajadzīga vai atstāj negatīvu iespaidu.
Ja neviens sešgadnieks negrib gulēt, varbūt ir jāmeklē citas iespējas?
“Man liekas nereāli, ka viņi izdarīs kaut ko citādāk, jo tīri fiziski trūkst darbaspēka, līdz ar to viņi nevar aizvest bērnu uz kādu x vietu un piesaistīt cilvēku, lai viņš pieskata bērnu.
Bērnudārza argumentācija ir tāda: ja vienam bērnam [diendusas laikā] ļaus sēdēt pie galda un šķirstīt grāmatu, tad neviens negribēs gulēt. Bet, ja neviens bērns negrib gulēt šajā vecumā, varbūt ir vērts aizdomāties, kāpēc tas vajadzīgs?!”
Prieks, ja atļautu gulēt tikai stundiņu
Annija ļoti priecātos, ja vecākajiem bērnudārzniekiem dotu iespēju izvēlēties, vai gulēt diendusu. “Es pilnīgi piekrītu, ka ir jābūt iespējai atpūsties, piemēram, pagulēšanai gultiņā.”
Taču viņai liekas nepieņemami, ka tik lieliem bērniem diendusā liek gulēt 2 stundas. “2 stundas ir nenormāli daudz! Būtu labāk, ja 1.stundu viņi varētu pagulēt gultā (ar acīm ciet vai vaļā), bet 2.stundu varētu pašķirstīt vai pakrāsot grāmatiņu.”
Aicina uz foršu kompromisu
“Tas jau būtu daudz! Būtu foršs kompromiss, ja kaut kādā veidā samazinātu [diendusas] laiku.” Reizēm mamma dodas pakaļ dēlam uz dārziņu ap pulksten 14, un tad puika ir mierīgi sēdējis vai gulējis gultiņā un gaidījis vecāku.
“Tādā gadījumā viņš nez kāpēc var pasēdēt, bet citi bērni, kuriem vajag gulēt, guļ,” viņa dalījās pieredzē.
Varbūt varam ņemt piemēru no citām valstīm?
Annija dzirdējusi, ka dažādās ārvalstīs vecākajiem bērnudārzniekiem ir iespēja izvēlēties gulēt diendusu vai mierīgi paspēlēties, kamēr citi guļ.
“Man liekas, ka vissvarīgākais ir uzsvērt to, ka ne jau konkrētais bērns un viņa mammīte negrib gulēt diendusu, bet gan to, ka tam ir reāls bioloģisks pamatojums. Nav tā, ka mēs esam vienkārši izlepuši, gribam izlēkt ārā no sistēmas vai esam kreisie.
Nē, lielākiem bērniem šādā veidā fizioloģiski tiešām tiek traucēts nakts miegs!” viņa pamatoja un aicināja bērnudārzus rast visām pusēm pieņemamu kompromisu jautājumā par vecāko bērnudārznieku diendusu.
