Arvien vairāk sūdzas par latviešu valodas neprasmi
Latvijā ir virkne amatu dažādās nozarēs un profesijās, kur darba pienākumus ir iespējams veikt, nezinot latviešu valodu, tomēr nereti valodas zināšanu trūkst arī tiem darbiniekiem, kuriem pēc likuma tām būtu jābūt. Sūdzību skaits par valsts valodas neprasmi privātajā un publiskajā sektorā nodarbinātajiem pieaug.
Valsts valodas centrs gadā saņem apmēram 400 sūdzību, un pēdējos divos gados ir pieaudzis sūdzību skaits par cilvēkiem, kuri darba vietā nerunā latviešu valodā, noskaidroja Latvijas Radio. Visvairāk sūdzas par privātajā sektorā nodarbinātajiem, vēsta portāls "Lsm.lv".
Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāja Madara Rēķe pastāstīja, ka visbiežāk sūdzas par pārdevējiem, kasieriem, arī viesmīļiem, bārmeņiem, apsargiem un taksometru vadītājiem. Sūdzības par valsts valodas nezināšanu saņemtas arī par ēdiena piegādātājiem.
Likums nosaka, kakurjeriem latviešu valoda ir jāzina pamata līmeņa pirmajā pakāpē, un no šiem pakalpojuma sniedzējiem nevajadzētu sagaidīt augstvērtīgu dialogu par sarežģītām tēmām.
"Lai gan ir šis noteikums, ka kurjeriem būtu jāzina valsts valoda, veicot savus darba pienākumus, bet realitātē, veicot pārbaudes, mēs secinām, ka tā nebūt nav," pastāstīja Rēķe. "Attiecībā uz kurjeriem, viņi ir pašnodarbinātas personas, paši sev darba devēji. Ja runājam par šīm pakalpojuma platformām – "Wolt" un "Bolt", tās ir veidotas tā, lai patiesībā visu atbildību noveltu uz pašu kurjeru, kurš, uzsākot darbu, izpilda aptaujas anketu vai, iesniedzot dokumentus, atzīmē, ka ir atbildīgs, ka viņam ir nepieciešamā valodas prasme un visa atbildība gulstas uz pašu kurjeru kā fizisku personu."
Latvijas Radio sazinājās ar vienu no ēdienu piegādātājiem, kas darbojas Latvijas tirgū. Uzņēmumā "Bolt Food" kurjera pienākumus pilda samērā liels ārvalstnieku skaits.
Rakstiskā komentārā "Bolt Food" administrācija pauda, ka kurjeri nav uzņēmuma darbinieki.
"Uzņēmumā "Bolt Food" Latvijā ir daudzveidīga partnerkurjeru kopiena – aptuveni 15-30% partnerkurjeru ir no Ukrainas, Indijas, Uzbekistānas un Pakistānas. "Bolt" attiecības ar kurjeriem nav darba devēja un ņēmēja attiecības. Kurjeri nav "Bolt" darbinieki, bet gan neatkarīgi pakalpojuma sniedzēji," pauda "Bolt Food".
Uzņēmumā paskaidroja, ka "Bolt Food" kurjeri ikdienas darbā izmanto lietotni, kas ir izstrādāta tā, lai klientam sniegtu visu nepieciešamo informāciju.
"Šāda pieeja nodrošina, ka valodas zināšanas nav šķērslis," norādīja "Bolt Food". "Esam novērojuši, ka mūsu partnerkurjeri bieži vien ir ļoti motivēti integrēties vietējā sabiedrībā un iegūt visas nepieciešamās atļaujas vai licences. Mūsu platforma kalpo kā tilts, piedāvājot elastīgu ienākumu gūšanas iespēju."
Valsts valodas centrā Latvijas Radio noskaidroja, ka privātā sektorā nodarbinātie nebūt nav vienīgie, kuri nepilda likumā noteiktās prasības par valodas zināšanām. Arī valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos latviešu valodas nezināšana ir problēma.
"Tās ir visdažādākās profesijas, sākot no skolotājiem, policistiem, muitas darbiniekiem, kā arī uzņēmumos, piemēram, autobusu vadītāji," paskaidroja Rēķe.
Tomēr privātajā sektorā ne visās profesijās un amatos nodarbinātajiem ir jāprot latviešu valoda.
