Viedokļi

Uzņēmējs Pēteris Šmidre par krievu valodu: "Lielākā Latvijas pilsoņu daļa nesajūt, kas viņiem draud"

Jauns.lv

Uzņēmējs Pēteris Šmidre teic, ka daudz bīstamāka nekā krievu valodas lietošana mums ir tā situācija, ka lielākā daļa Latvijas pilsoņu tīri fiziski nesajūt to, kas mums draud. Pēdējās Saeimas vēlēšanas atklāja to, ka ir negaidīti liela daļa Latvijas pilsoņu, kuri nenosoda Krievijas izraisīto karu Ukrainā.

Uzņēmējs Pēteris Šmidre par krievu valodu: "Lielāk...

Krievu valodas lietošana Latvijas publiskajā telpā ievērojami samazinās, līdzīgi kā tas notiek visā Eiropā. Neskatoties uz to, radikāli noskaņotas organizācijas uzstāj uz pilnīgu attiekšanos no krievu valodas izmantošanas ne tikai aicinot, bet pat pieprasot uzņēmējus nelietot krievu valodu apkalpošanā, interneta mājas lapās vai mārketingā materiālos. Līdz ar to Lielais jautājums: “Vai Latvijai pilnībā jāatsakās no krievu valodas lietošanas publiskā telpā?” To Jauns.lv jautāja viedokļu līderim – uzņēmējam Pēterim Šmidrem.

foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
"Šo jautājumu risināt administratīvā veidā ir vissliktāk," saka Pēteris Šmidre.
"Šo jautājumu risināt administratīvā veidā ir vissliktāk," saka Pēteris Šmidre.

Runājot par krievu valodas lomu mūsu sabiedrībā Pēteris Šmidre saka: “Šo jautājumu risināt administratīvā veidā ir vissliktāk. Šajā gadījumā vajadzētu apelēt pie cilvēku pašapziņas un iekšējā patriotisma. Viss atkarīgs no konkrētās situācijas – kur un ar ko tu esi, ar ko runā un tā tālāk. Citādi var radīt pretī lieku un nevajadzīgu naidu. Tā ir ļoti smalka lieta. Protams, pamatā tam ir karš un draudi, kas nāk no tās puses.

Vēlēšanu laikā nopietni parādījās fakti un apliecinājumi tam, ka negaidīti ļoti liela daļa Latvijas pilsoņu nenosoda karu. Nesaku - atbalsta, bet kara situācija ir kara situācija, un nenosodīt to arī ir atbalsts. Tā ir ne tikai valodas problēma, jo starp viņiem (kara nenosodītājiem – red.) ir arī daudz cilvēku, kuri ļoti labi zina latviešu valodu, un arī daudz latviešu, kuri pēc būtības kara uzbrukuma laikā, teiksim kā ir, būtu kolaboracionistu rindās. Tā ir tāda sarkanā līnija, robeža. Bet viņi piedalās vēlēšanās un liela daļa no viņiem balso tā, ka mēs nezinām, kāda valdība atnāks pie varas un kādu kursu tā pieņems”.