Lielais jautājums: vai Latvijai pilnībā jāatsakās no krievu valodas lietošanas publiskā telpā?

To Jauns.lv jautāja viedokļu līderiem – ārstam kardiologam Andrejam Ērglim, rakstniekam Jurģim Liepniekam un uzņēmējam Pēterim Šmidrem. Andrejs Ērglis uzsver, ka krievu valoda nav Eiropas Savienības valoda, un būtu tikai normāli, ja “otrās valodas” statuss mūsu zemē tiktu valodai, ko lieto ES. Lielākoties tā ir angļu valoda, bet arī franču, itāļu, vācu…

Jurģis Liepnieks uzsver, ka pasaule šobrīd ir totāli mainījusies un Krievijas izraisītais karš nu visu nolicis “pa plauktiņiem”, kādēļ mūsu iecietībai pret krievu valodas lietošanu vairs nav nekāda pamata. Savukārt Pēteris Šmidre teic, ka lielāks drauds par krievu valodu mums ir tas, ka liela daļa cilvēku, kuri labi zina latviešu valodu, tostarp arī latvieši, nenosoda Krievijas izraisīto karu Ukrainā.

Andrejs Ērglis: "Neviens jau neliedz krieviem runāt mātes valodā"

Runājot par aicinājumiem mūsu publisko telpu atbrīvot no pārāk lielās krievu valodas ietekmes, ārsts Andrejs Ērglis teic: “Neviens jau neliedz krieviem runāt savā mātes valodā, kad viņi ir viens ar otru kopā”. Tomēr mums kā Eiropas Savienības valstij nebūtu šai valodai jāpiešķir “otrās valodas” statuss – tādam jābūt kādai no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.

“Mēs esam Eiropas Savienībā, un, ja mēs esam ES, tad nu tai otrai valodai pēc būtības jābūt tai, kura tiek lietota Eiropas Savienībā, un krievu valoda simtprocentīgi nav ES valoda. Tā kā šai ziņā neredzu ne mazāko problēmu,” saka Andrejs Ērglis.

Mūsu latvietību nosaka latviešu kultūra un valoda un tādēļ, pēc Andreja Ērgļa ieskata, publiskajā telpā nav ne mazākās vajadzības speciāli lietot krievu valodu, tas pieļaujams kaut kādās pieklājības robežās un palīdzot, piemēram, vecāka gadagājuma ļaudīm.

Medicīnas lauciņā tas ir mazliet savādāk, nekā pārējā publiskajā telpā. Mediķi mēģina darīt visu, lai pacientiem nodrošinātu maksimāli komfortablāku situāciju. Un tas attiecas ne tikai uz krievu valodas lietošanu.

Starp ārsta pacientiem bijuši arī cilvēki no Spānijas, Itālijas un Francijas, kuri angļu valodu nezināja, un tad ir radusies nepieciešamība pēc tulka. Kamēr mums vēl ir ārsti un medmāsas, kuras zina krievu valodu, šī valoda medicīnas telpā tiek lietota, bet “mums ir izaugusi paaudze, kuras viena daļa krievu valodu vairs nezina, bet tā zinās itāļu, franču vai vācu valodu”. “Viens ir skaidrs, ka normāli otra saziņas valoda ES lielākoties ir angļu valoda,” savas pārdomas rezumē Andrejs Ērglis. Krievu valodas lietošana ir “brīvas izvēles jautājums”.

Jurģis Liepnieks: "Mūsu iecietībai nav nekāda pamata"

“Pasaule fundamentāli ir mainījusies. Nekas vairs nav tā kā agrāk. Nekādas iepriekšējās norunas vairs nav spēkā. Karš neļauj kaut kā sēdēt uz diviem krēsliem, kaut kā būt pa vidam. Tu esi vienā vai otrā pusē. Neredzu, ka var būt kaut kā savādāk,” saka rakstnieks Jurģis Liepnieks, runājot par iecietību pret krievu valodas lietošanu Latvijas publiskajā telpā.

“Nedrīkst latvietim Latvijā prasīt zināt krievu valodu! Mēs nedrīkstam diskriminēt par to, ka tu esi gejs vai ar citu ādas krāsu, bet drīkstam pēc tā, ka tu nezini krievu valodu!!! Tas nav pieņemami, tas nav normāli! Latvijai ir tiesības uzlikt uzņēmējam dažādus ierobežojumus. Un šis (jautājums par krievu valodas lietošanas iegrožošanu – red,) ir ar vērtībām, ideoloģiju un politiku saistīts ierobežojums,” saka rakstnieks.

Latvijas valsts pastāvēšanai nav nekāda cita jēga kā latviešu tautas, kultūras un valodas saglabāšana, uzsver rakstnieks. Ja šī primārā jēga būtu labklājības, peļņas, labākas veselības un tā tālāk nodrošināšana, tad jau mēs, piemēram, varētu pievienoties Igaunijai vai Zviedrijai, vienalga kam.

Un tagad šis Latvijas valsts mērķis un jēga ir īpaši aktuāla laikā, kad Krievija īsteno totālu agresiju, imperiālistisku karu, genocīdu tepat blakus mums, un tādēļ iecietībai pret to, arī krievu valodu, mums nav nekāda pamata.

Prasīt latviešu valodas zināšanas krievu cilvēkiem, kuri grib dzīvot Latvijā, ir tikai pašsaprotami: “Jums bija 30 gadus laika! Labi, mēs, latvieši, nebijām tik prasīgi un kategoriski. Bet tagad ir sanācis tā, ka vairāk nav iespēju laipot!”

Pēteris Šmidre: "Lielākā Latvijas pilsoņu daļa nesajūt, kas viņiem draud"

Uzņēmējs Pēteris Šmidre teic, ka daudz bīstamāka nekā krievu valodas lietošana mums ir tā situācija, ka lielākā daļa Latvijas pilsoņu tīri fiziski nesajūt to, kas mums draud. Pēdējās Saeimas vēlēšanas atklāja to, ka ir negaidīti liela daļa Latvijas pilsoņu, kuri nenosoda Krievijas izraisīto karu Ukrainā.

Runājot par krievu valodas lomu mūsu sabiedrībā Pēteris Šmidre saka: “Šo jautājumu risināt administratīvā veidā ir vissliktāk. Šajā gadījumā vajadzētu apelēt pie cilvēku pašapziņas un iekšējā patriotisma. Viss atkarīgs no konkrētās situācijas – kur un ar ko tu esi, ar ko runā un tā tālāk. Citādi var radīt pretī lieku un nevajadzīgu naidu. Tā ir ļoti smalka lieta. Protams, pamatā tam ir karš un draudi, kas nāk no tās puses.

Vēlēšanu laikā nopietni parādījās fakti un apliecinājumi tam, ka negaidīti ļoti liela daļa Latvijas pilsoņu nenosoda karu. Nesaku - atbalsta, bet kara situācija ir kara situācija, un nenosodīt to arī ir atbalsts. Tā ir ne tikai valodas problēma, jo starp viņiem (kara nenosodītājiem – red.) ir arī daudz cilvēku, kuri ļoti labi zina latviešu valodu, un arī daudz latviešu, kuri pēc būtības kara uzbrukuma laikā, teiksim kā ir, būtu kolaboracionistu rindās. Tā ir tāda sarkanā līnija, robeža. Bet viņi piedalās vēlēšanās un liela daļa no viņiem balso tā, ka mēs nezinām, kāda valdība atnāks pie varas un kādu kursu tā pieņems”.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.