Pieaugusi plaisa starp sieviešu un vīriešu stundas vidējo atalgojumu
2022. gadā sieviešu stundas vidējā bruto darba samaksa bija par 17,1 % mazāka nekā vīriešu liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizorisko datu aprēķins. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, plaisa starp sieviešu un vīriešu stundas vidējo atalgojumu pieauga par 2,5 procentpunktiem.
Saskaņā ar Eiropas Savienības metodoloģiju rādītājs tiek aprēķināts no darba samaksas struktūras apsekojuma, kas notiek reizi četros gados (pēdējais – par 2018. gadu). Par gadiem, kad apsekojums netiek veikts, provizoriskais rādītājs tiek aprēķināts, izmantojot datus par 1. ceturksni no statistikas pārskata par darbu.
Darba samaksas atšķirību starp dzimumiem ietekmē dažādi sociālie un ekonomiskie faktori – vīriešu un sieviešu profesija un amata pienākumi, iegūtā izglītība, vecums, darba pieredze, nostrādāto stundu skaits, kā arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences darba tirgū un tā strukturālās izmaiņas. Rādītājs tiek aprēķināts, neizslēdzot minēto faktoru ietekmi, kas varētu skaidrot atšķirību iemeslus.
2022. gadā vislielākā darba samaksas atšķirība bija mākslas, kultūras un atpūtas pakalpojumu nozarē, kur vīriešu darba samaksa stundā bija vidēji par 37,2 % lielāka nekā sieviešu, un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, kur atšķirība bija 34,0 % par labu vīriešiem.
Vairāk par 20 % (robežās no 28,9 % līdz 20,2 %) darba samaksas atšķirība bija vēl septiņās nozarēs: finanšu un apdrošināšanas darbībās; profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos; ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē; vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, automobiļu un motociklu remontā; apstrādes rūpniecībā; administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā, kā arī citos pakalpojumos.
Vēl sešās nozarēs darba samaksas atšķirība par labu vīriešiem bija robežās no 7,2 % līdz 19,5 %.
Turpretī valsts pārvaldē, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē atšķirība bija minimāla – tikai 0,6 % un 1,7 %. Savukārt elektroenerģijas, gāzes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē sievietes saņēma par 6,1 % vairāk.
Privātajā sektorā sieviešu un vīriešu stundas atalgojuma atšķirība bija par 2,8 procentpunktiem lielāka (18,1 %) nekā sabiedriskajā (15,3 %). Sievietes, kas strādāja pilnu darba laiku, nopelnīja par 20,0 % mazāk nekā vīrieši, bet atalgojuma atšķirība starp nepilnu laiku strādājošajiem bija mazāka (12,4 %).
2022. gadā vismazākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu stundā bija starp senioriem vecumā no 65 gadiem (11,0 %) un vecuma grupā līdz 25 gadiem (11,1 %), bet vislielākā – vecuma grupā 35–44 gadi, kur sieviešu atalgojums bija par 24,8 % zemāks nekā vīriešu, kā arī 25–34 gadus vecu darbinieku vidū (20,9 %).
2021. gadā Eiropas Savienībā sievietes pelnīja par 12,7 % mazāk nekā vīrieši
2021. gadā vidējā sieviešu un vīriešu darba samaksas stundā atšķirība Eiropas Savienībā bija 12,4 %. Lielākā plaisa starp sieviešu un vīriešu atalgojumu bija Igaunijā (20,5 %) un Austrijā (18,8 %).
Plašāka informācija par stundas un mēneša darba samaksas atšķirībām pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās stundas darba samaksas atšķirības rādītājs un mēneša bruto darba samaksas atšķirības.
Metodoloģiskā informācija
Sieviešu un vīriešu stundas darba samaksas atšķirības rādītājs ir viens no Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības mērķu indikatoriem (angl. Gender Pay Gap), kas tiek aprēķināts saskaņā ar ES statistikas biroja Eurostat metodoloģiju un tiek izmantots starptautiskiem salīdzinājumiem. To izmanto, lai uzraudzītu progresu dzimumu līdztiesības jomā.
CSP publicē arī sieviešu un vīriešu mēneša vidējās darba samaksas atšķirības rādītāju, kuru izmanto dzimumu darba samaksas ikgadējiem salīdzinājumiem Latvijā un kas pēc aprēķināšanas metodoloģijas un respondentu mērķa populācijas atšķiras no stundas darba samaksas atšķirības rādītāja.
