Bezatbildīga saimnieka suņi minizoodārzā saplosa strausu ģimeni

“Mums bija divas meitenes un puika, noņēma visus,” saka zoodārza īpašnieks Varis Ķelpe. Žogs ir 1,8 metru augsts, un tam pāri plēsēji nav varējuši tikt, taču izrakās pa apakšu. “Dobuļos” ir pašiem savs suns, bet jau gados vecs, “pensionārs”, kurš naktīs guļ iekšā mājās, tāpēc nelūgtie viesi varēja darboties netraucēti.

Kad ap četriem no rīta mājinieki sadzirdējuši troksni un izgājuši ārā, bija jau par vēlu. Saimnieki, var teikt, pieķēra uzbrucējus nozieguma vietā. “Tie klaiņotāji, bet gan mājas suņi, ar kakla siksnām,” stāsta Ķelpe. “Nemaz nebaidījās no cilvēkiem, viens uz otru skatījāmies virsū, nesteidzās un mierīgi aizgāja prom. Sieva vēl paspēja atnest mobilo telefonu, lai varu nofotografēt.”

Paveicās vēl, ka neaiztika aitas. Suņi mēģinājuši uzbrukt arī emu, taču šie Austrālijas strausveidīgie spēj aizstāvēties ar kāju spērieniem, kamēr Dienvidamerikas nandu sev par nelaimi tā nedara.

Ķelpe šos suņus jau agrāk ir redzējis daudzas reizes, un viņu sētā tie ienākuši arī agrāk, bet tad aizdzīti prom. Saimnieks ir apbraukājis apkārtnes mājas, tomēr pagaidām plēsējus nav izdevies atrast. Iespējams, īpašnieks apzinās, kas noticis, un tur tos noslēptus no svešām acīm. “Tādi suņi ir jālikvidē,” uzsver Ķelpe, kurš sola savus meklējumus turpināt. Suņi noteikti ir no tuvējās apkārtnes. Policijā gan Ķelpe nav vērsies, neesot nozīmes.

Kādreiz par klejojošu tika uzskatīts jebkurš suns, kurš atradās mežā tālāk par 200 metriem no tuvākās mājas, un mednieki šādu dzīvnieku drīkstēja nošaut, un tas bija pamatots ar meža dzīvnieku aizsardzību. Tagad tas vairs nav atļauts. Šobrīd viss atkarīgs no konkrētas pašvaldības teritorijā spēkā esošiem noteikumiem. Ir pašvaldības, kurās medniekiem ir tiesības iesaistīties šādu suņu likvidēšanā.