FOTO: topošie virsnieki septiņas dienas cīnās ar nogurumu, sāpēm un badu

Daudzu ieskatā Kaujas izturības kurss ir skarbākais pārbaudījums ceļā uz virsnieka zvaigzni, un šogad kārtojušo kadetu vidū valda pārliecība – KIK pilnībā sagatavoties nav iespējams, bet to pavisam noteikti var izbaudīt kā piedzīvojumu visai dzīvei. Kopā ar NAA kadetiem arī “Sargs.lv” bija izdevība iejusties kursa atmosfērā un aizvadīt pēdējās 24 stundas šajā pārbaudījumā.

Kaujas izturības kursam šobrīd ir pietiekami sena vēsture un zināmas tradīcijas – nākamgad tam apritēs jau 10 gadi. Toreiz tas pārņemts no Norvēģijas bruņoto spēku pieredzes, un zināms, ka līdzīgi pārbaudījumi topošo virsnieku mācību procesā sagaida arī citās valstīs.

“Šo kursu izturot, kadetam – topošajam virsniekam – rodas lielāka pārliecība gan par savām, gan savu kolēģu – nākamo dienesta biedru – spējām, kā arī fiziskās un psihiskās izturības limitiem. Kopā dienot un piedaloties kaujas operācijās, ir ļoti svarīgi zināt, ka kolēģis blakus spēj izturēt tos pašus pārbaudījumus, un varbūt pat mazliet vairāk," pirms diviem gadiem sarunā ar “Sargs.lv” atklāja toreizējais NAA rektors pulkvedis Valts Āboliņš.

Lai arī katru gadu kursa plānā tiek ieviestas izmaiņas – “lai kadetiem būtu neziņa, jo tas ir viens no morāli visvairāk graujošajiem faktoriem,” skaidro kapteinis Mārtiņš Zābelis, – pamata struktūra un organizācijas principi lielākoties nemainās. Uzsvars allaž ir uz kadetu izturības un noturības testēšanu – septiņu dienu laikā miegam kopā tiek atvēlētas astoņas stundas, arī ēdināšana ir stipri ierobežota – reizi dienā, tikmēr fiziskā slodze, šķiet, nekad nebeidzas. Arī nākamajā gadā kursā noteikti būs izmaiņas, sola kapteinis.

Visu kursa laiku kadetus ceļā pavada kuratori – jau otro gadu tie ir NAA absolventi, kuri paši savulaik izturējuši Kaujas izturības kursu un vislabāk zina, kas notiek kadetu iekšējā pasaulē šī kursa laikā. Iepriekš kuratoru funkciju pildījuši NBS instruktori, tomēr pašiem kadetiem pirms diviem gadiem izdevies panākt pārmaiņas tieši šajā aspektā, stāsta viena no kuratorēm, Jūras spēku leitnante Agita Kimmele.

Tas veicinājis pozitīvāku kursa iekšējo atmosfēru, tomēr “savējo” klātbūtne nenozīmē, ka kadetiem tiek izrādīta īpaša labvēlība – kuratoru modrās acis allaž seko līdzi, lai neviens negulētu, īpaši apstāšanās un pārbraucienu brīžos, un gādā par disciplīnu kursā. Balsis tiek paceltas reti, tomēr komandas ignorēt nav pieļaujams, un dumpinieki nekavējoties izpelnās motivējošus vingrinājumus, ko atstrādā pie tuvākās izdevības.

Vairāki “Sargs.lv” aptaujātie kadeti par lielākajām grūtībām kursā uzskata tieši hronisko miega trūkumu. Gan Gaisa spēku 4. kursa kadets Sandis, gan Sauszemes spēku 4. kursa kadets Renārs norāda, ka fiziski kurss nebija tik smags, taču cīņa ar miegu noritējusi nepārtraukti. “Es negaidīju, ka būs tik lielas problēmas ar miegu, jo ikdienā maz guļu un tas netraucē. Taču kursā tas bija citādi, jo nedēļas laikā guli tikai dažas stundas. Tiklīdz drīkstēja gulēt, uzreiz iekritu dziļā miegā, un pēc pamošanās pat nejutu, kur pazuda šīs miega stundas,” atzīst Sandis.

Tomēr nebūs aplami teikt, ka par katra Kaujas izturības kursa dalībnieka lielāko izaicinājumu kļūst marši, kuros kadeti pilnā ekipējumā pārvietojas starp uzdevumu izpildes vietām, veicot vidēji ap 50 km dienā. Jau pirmais maršs no Nacionālās aizsardzības akadēmijas uz Ādažiem daudziem atgādināja par senajām traumām, un pēcāk visa kursa laikā, kā novēroja “Sargs.lv”, netrūka kadetu, kas vērsās pie kursa dežūrmediķiem pēc palīdzības kāju apkopšanā un glābjošās pretsāpju medikamentu devas.

Uz vajadzību parūpēties par savu kāju veselību un rūpīgi piedzīt ekipējumu kā obligātu priekšnosacījumu veiksmīgai Kaujas izturības kursa nokārtošanai uzmanību vērš seržante Līga no Komandējošā sastāva virsnieka kursa. Viņa bruņotajos spēkos dien jau 11. gadu, līdz šim strādājusi Personāldaļā, bet šogad apņēmusies piepildīt seno sapni kļūt par virsnieci. Viņa ir pārsteigta par savu fizisko izturību, jo nebija gaidījusi, ka izdosies kursu izturēt, tomēr visiem kadetiem atgādina pirms kursa pieregulēt mugursomu un divreiz padomāt par apavu izvēli. Par savu sniegumu kursā Līga izpelnījās arī nodaļas labākā karavīra balvu.

Arī šogad Kaujas izturības kursa saturiskais kodols ir kadetu “viesošanās” dažādās bruņoto spēku vienībās – Gaisa spēkos, Jūras spēkos, Speciālo uzdevumu vienībā, lai uz savas ādas izjustu šo vienību karavīru sagatavotos pārbaudījumus. Lielākoties šajās vingrinājumu stacijās kadetiem jāspēj pārvarēt nogurums, bezmiegs un dažādas fobijas – bailes no augstuma, ūdens, šaurām telpām, galu galā – jāspēj noticēt sev – gan hidrotērpā lecot ūdenī no kuģu piestātnes, gan laižoties pa virvi no trīsstāvu mājas augstuma, gan tumsā ienirstot zem ūdens izvietotā caurulē.

Ierasti par fiziski smagākajiem pārbaudījumiem gādā Speciālo uzdevumu vienība, tomēr, kā “Sargs.lv” atklāja vairāki kadeti, šogad vislielākā slodze pārsteidzošā kārtā bija Gaisa spēku stacijās Lielvārdes Gaisa spēku bāzē. Tur kadetiem dinamiskā tempā bija jāpārvieto “Stinger” un “RBS-70” pretgaisa aizsardzības sistēmas, un neizpalika arī “Mercedes Gelandewagen” džipa jeb “džedaja” stumšana pa negaidīti svelmainās maija saules pielieto skrejceļu. Veldzi sniedza vien Gaisa spēku ugunsdzēsēju vadītā stacija.

Vairāki “Sargs.lv” aptaujātie kadeti par interesantāko nosauc Speciālo uzdevumu vienības staciju, tostarp arī Sandis, kurš SUV pārbaudījumus kārtojis ar vislielāko atdevi un pēcāk saņēmis arī uzslavu. Tikmēr Renāram atmiņā palicis “skudru maršs” (maršs ierobežotā laukumā bez noteikta ilguma) Spilves lidlaukā, pēc tam sekojis īss naktsmiers un jau no rīta – aizraujošs lidojums ar “AN-2” uz Lielvārdi, kura laikā Gaisa spēku pilots ļāvis kadetiem izjust arī bezsvara stāvokli.

Nešaubīgi par kadetu sabiedrotajiem šajā pavasarī jāuzskata laikapstākļi, kas maija izskaņā bija vasarīgi silti, vēl nesasniedzot nu jau Latvijai pierastās svelmes līmeni. Siltais laiks noteikti palīdzēja ar ūdeni saistītajos pārbaudījumos, piemēram, šķērsojot ezeru peldus ar improvizētajiem plostiem, un gādāja par optimistisku noskaņojumu visā kursa laikā.

Tomēr, kā novēroja “Sargs.lv”, tad Aizsardzības pret masveida iznīcināšanas līdzekļiem stacijā, kur visi uzdevumi bija jāpilda gāzmaskā un speciālajā aizsargtērpā, siltā saule un bezvējš piepeši kļuva par lielākajiem ienaidniekiem. Līstot sviedriem un cīnoties ar bezspēku un miegu, kadetu starpā sākās pirmās domstarpības, kuras nogludināt centās kuratori, atgādinot par sadarbības un savstarpējas cieņas nozīmi kursā. Beigās visi uzdevumi, protams, tika sekmīgi izpildīti, pārvarot arī asaru gāzes iedarbību.

Katram piedzīvojumam kādā brīdī pienāk beigas – tikai NAA kadeti par šīm beigām, protams, netiek informēti, lai arī priekšpēdējās kursa dienas rītā gaisā virmo noslēguma noskaņas. Tā kadetiem iesākas ar jau pieminēto ezera šķērsošanu kopā ar ekipējumu – diena solās būt silta, tomēr rīts vēl ir drēgns. Kamēr kadeti gatavo improvizētos plostus, saule ceļas arvien augstāk, un ūdenī visi iebrien samērā mundri. Ezera šķērsošana noslēdzas teju idilliskās noskaņās ar sildīšanos pie ugunskuriem.

Tam seko vairākas stundas ilgs maršs līdz Sužiem, kur kadetus mežā atkal sagaida vairākas stacijas ar atjautības uzdevumiem. To izpildīšanai šoreiz visvairāk vajadzīgs vēss prāts un apdomība, nevis fizisks spēks, taču nogurums, protams, dara savu. Pamazām pietuvojas vakars, seko vakariņas un tradicionālā KIK karoga izgatavošana nodaļu sastāvā. Kad karogi ir sekmīgi prezentēti un kājas atkal apkoptas, ap pulksten desmitiem vakarā notiek izvirzīšanās noslēguma maršā atpakaļ uz akadēmiju.

Jautājiet ikvienam, kurš to pieredzējis, un visi jums pateiks, ka nakts maršs uz negulēšanas un pārguruma fona ir visnotaļ psihedēliska pieredze, kad bieži nojūk robežas starp realitāti un pārkarsušo smadzeņu radītajām “multenēm”. Lai pastiprinātu dezorientācijas efektu, visiem liek ieslēgt sarkanos lukturīšus.

Attālums, kas jāpieveic, nav liels, tomēr kuratori arvien izdomā dažādas “atrakcijas”, lai ceļu padarītu interesantāku. Ar sarkanajiem lukturīšiem izgaismotā kolonna meža vidū tumsā asociējas ar ainu no zinātniskās fantastikas filmas, nevis militārajām mācībām.

Līdz ar pirmajiem saules stariem esam nonākuši pie vecā dzelzceļa tilta pāri Juglas upei. Līdz akadēmijai palikuši vien daži kilometri, tomēr noslēgums paredzēts tikai pēc vairākām stundām. Taču par to, kas paredzēts noslēgumā, ilgi nav jāprāto – otrpus tilta kadetus sagaida instruktori no NAA, kuri trīs stundu laikā ar dažādu vingrinājumu palīdzību parūpējas, lai neviens no kadetiem svinīgajā kursa noslēguma ceremonijā NAA parkā neizskatītos pārāk tīrs un labi pavadījis laiku.

Tomēr, kā zināms, jo sūrāks darbs, jo saldāki augļi – kad visi kursu izturējušie kadeti dziesmas pavadībā iesoļo akadēmijas teritorijā, viņu emocijas ir grūti izteikt ar vārdiem. Ugunskurā tiek iemestas kursa sākumā izveidotās baiļu ripas (uz tām uzrakstītas individuālās fobijas) un saņemtas īpašās KIK nozīmītes, kas tradicionāli tiek stiprinātas pie zābaka. Tikai dienu vēlāk, pēc atkopšanās un izgulēšanās, kadeti par savu pieredzi kursa laikā runā mierīgi un nosvērti.

“Uz Kaujas izturības kursu visus šos gadus skatījos skeptiski, jo uzskatīju to par kursu, kurā vienkārši sabojāt veselību. Taču pēc kursa mans iespaids ir pilnībā mainījies – tas bija ļoti interesanti,” neslēpj Sandis. Viņš uzskata, ka KIK nevar sagatavoties fiziski, vajadzīga pareizā attieksme un motivācija, saglabājot vēsu prātu un ļaujoties visam notiekošajam, un tad šo kursu ir spējīgs izturēt jebkurš. “Tā ir ļoti vērtīga pieredze, ko vēlāk nodot arī sava vada karavīriem,” viņš piebilst.

Kapteinis Mārtiņš Zābelis kadetu sniegumu Kaujas izturības kursa laikā vērtē ļoti atzinīgi, un visiem kadetiem kurss tika ieskaitīts kā nokārtots, arī tiem, kas veselības iemeslu dēļ paši nesasniedza finišu. Atgādinām, ka KIK nokārtošana ir obligāts nosacījums NAA augstākā līmeņa studiju beigšanai un virsnieka dienesta pakāpes iegūšanai.

“Pēdējās dienas maršs, protams, ir jāiztur, bet mēs arī saprotam slodzi, ar ko viņi saskaras kursa laikā, un pārrunājot ar vadību, tika lemts, ka arī kadetiem, kas nespēja finišēt, kurss tiek ieskaitīts,” skaidro kapteinis Mārtiņš Zābelis. “Manuprāt, nebūtu godīgi, ja cilvēks ir izturējis visu smagāko un grūtāko, un pašās beigās nenokārto tikai fiziskā noguruma dēļ, jo katram izturības slieksnis ir atšķirīgs.”

Uzreiz pēc kursa beigām trīs dienas kadeti pavada akadēmijā, kur apmeklē dažādas nodarbības, tostarp pārrunas ar psihologiem, seko ķermeņa masas indeksa noteikšana, dažādi stiepšanās vingrinājumi, konkrētas ēdienreizes. “Mēs sekojam līdzi tam, lai kadeti uzņemtu nepieciešamo pārtiku un kārtīgi izgulētos,” piebilst kapteinis.

Pēc minētajām trim dienām kadetiem ir iespēja doties mājās. Tiem, kuriem ir veselības problēmas, paredzēts arī medicīnas centra apmeklējums. Šāds atkopšanās periods pēc kursa noslēguma ieviests arī drošības nolūkos, piemēram, lai izvairītos no situācijas, kad kadeti pārguruši sēstos pie auto stūres vai tamlīdzīgi.

Kaujas izturības kurss ir izturēts, tomēr mācības NAA kadetiem ar to nebūt nav noslēgušās. Tuvākās nedēļas viņiem ieplānotas saudzīgākā mācību režīmā, un tad jūnija beigās būs pienākusi kārta arī tradicionālajai vasaras lauka nometnei, kur kadetus ceļā uz zvaigznēm gaidīs atkal jauni izaicinājumi.

Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija ir vienīgā augstskola Latvijā, kas piedāvā iegūt augstāko militāro izglītību. Studijas Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā ir unikālas un dinamiskas, akadēmiskā izglītība mijas ar militārās teorijas apguvi un praktisko iemaņu pilnveidi.

Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija piedāvā apgūt trīs akreditētas bakalaura studiju programmas militārajā vadībā dienestam Sauszemes, Jūras un Gaisa spēkos. Šajās studiju programmās konkursa kārtībā uzņem Latvijas Republikas pilsoņus vecumā līdz 30 gadiem.