Pirmajā depozīta sistēmas darbības gadā gūta 4,1 miljona eiro peļņa

Gada pārskata vadības ziņojumā pausts, ka ieņēmumus kompānija sāka gūt 2022.gada februārī, kad Latvijā sāka darboties depozīta sistēma. Galvenie DIO ieņēmumu avoti ir depozīta sistēmas dalības maksa, ieņēmumi no neatgrieztās depozīta maksas un ieņēmumi no pārdotā pārstrādājamā materiāla.

Pēc vadības ziņojumā teiktā, pērn gūtā peļņa pilnībā tiks izmantota depozīta sistēmas darbības turpmākai attīstībai un darbības nodrošināšanai.

Vienlaikus vadības ziņojumā minēts, ka lielākās izmaksu pozīcijas DIO ir apsaimniekošanas maksa, kas tiek maksāta tirgotājiem par depozīta iepakojuma pieņemšanu, pieņemšanas automātu nomas maksa un atgrieztā depozīta iepakojuma loģistikas pakalpojumu izmaksas.

Tāpat vadības ziņojumā teikts, ka DIO plāno piedalīties depozīta sistēmas operatora konkursā arī nākamajam akreditācijas periodam.

DIO valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis skaidroja, ka depozīta sistēmas pirmajā gadā DIO lielākie ieņēmumi bija tieši no depozīta maksas par sistēmā neatgriezto iepakojumu, un tādēļ arī ražotāju un importētāju dalības maksas sistēmas darbības pirmajā gadā bija salīdzinoši nelielas.

"Neskatoties uz to, DIO ir ieinteresēts savākt atpakaļ pēc iespējas lielāku depozīta iepakojumu skaitu," sacīja Stūrītis, piebilstot, ka kompānijai ir saistoši Eiropas Savienības (ES) un Latvijas valsts noteiktie pārstrādes mērķi.

Vienlaikus arī DIO dibinātāji, kas pārstāv dzērienu ražošanas un importēšanas nozari, ir tieši ieinteresēti pēc iespējas augstākos atgriešanas rādītājos, jo zemi rādītāji nozīmētu gan produktu depozīta iepakojumā sadārdzināšanos patērētājiem, gan piesārņotu vidi, pauda Stūrītis.

Ņemot vērā citu valstu pieredzi un pirmo 15 mēnešu rezultātus, Stūrītis paredz, ka Latvijas sabiedrība kļūs arvien atbildīgāka un jau no 2023. gada tieši ražotāju un iepakotāju dalības maksas būs būtiskākais DIO ieņēmumu avots.

DIO valdes priekšsēdētājs izcēla, ka depozīta sistēma darbojas pēc bezpeļņas principa un neviena iesaistītā puse nevar izņemt peļņu. 2022. gadā gūtā peļņa tiks atkārtoti ieguldīta depozīta sistēmas attīstībā un darbības nodrošināšanā, piemēram, nodrošinot aprīkojuma un iekārtu iegādi DIO šķirošanas centram.

Tāpat Stūrītis pauda, ka pērn gūtā peļņa tiks investēta taromātu tīkla paplašināšanā, tostarp šogad vasarā iedzīvotājiem būs pieejami par 22% vairāk taromātu nekā 2022. gada vasaras sezonā. Plānots papildus uzstādīt 202 depozīta iepakojuma savākšanas punktus, 12 vietās papildināt esošo taromātu kapacitāti un divās vietās šovasar tiks uzstādīti jauni lielapjoma taromāti

Vienlaikus Stūrītis norādīja, ka daļa pērn gūtās peļņas sedz arī depozīta sistēmas ieviešanas izmaksas 2021. gadā, kad operatoram nebija ieņēmumu, bet bija tikai izdevumi.

Tāpat atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas metodikai 2022. gada peļņa ir ņemta vērā, veidojot operatora 2023. gada budžetu un aprēķinot dalības maksas, kas stājās spēkā no 2023. gada 1. aprīļa. Stūrītis norādīja, ka atbilstoši šim principam 2023. gadā operators var strādāt ar mazākiem ieņēmumiem, jo daļu izmaksu sedz iepriekšējā gada peļņa.

"Jāpiebilst, ka lielāko izmaksu pozīciju veido apsaimniekošanas maksa, kas tiek maksāta tirgotājiem par depozīta iepakojumu pieņemšanu," minēja DIO valdes priekšsēdētājs. Pēc Stūrīša aplēsēm, 2023. gadā tirgotājiem tiks samaksāti vairāk nekā 9,7 miljoni eiro.

Jau vēstīts, ka 2022. gada 1. februārī Latvijā darbību sāka depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem. Valsts vides dienests konkursā dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu uz septiņiem gadiem nolēma uzticēt DIO.

Līdz šā gada 1. janvārim depozīta sistēmā varēja nodot stikla, PET un metāla bezalkoholisko, visu veidu alus un citu alkoholisko (zem 6%) dzērienu iepakojumus. Savukārt kopš 2023. gada depozīta sistēmā var nodot arī sīrupa un alkoholisko kokteiļu, kas veidoti uz spirta bāzes (ar alkohola saturu līdz 15%), stikla, plastmasas (PET) un skārdeņu iepakojumus, kā arī visu veidu alkoholiskos dzērienus PET pudelēs vai skārdenēs, kas ir marķēti ar Latvijas depozīta zīmi.

Kompānija DIO reģistrēta 2020.gadā, un tās pamatkapitāls ir 124 500 eiro. Kompānijas īpašnieki ir SIA "Alus un dzērienu iepakojuma savienība" (18,07%), SIA "Coca-Cola HBC Latvia" (18,07%), SIA "Cido grupa" (12,05%), AS "Cēsu alus" (12,05%), AS "PET Baltija" (12,05%), AS "Aldaris" (12,05%), Latvijas Mazumtirgotāju biedrība (9,64%) un Latvijas Alus darītāju savienība (6,02%).