Katru vasaru ūdenstilpēs bojā iet vidēji 50 cilvēki

Aizvadītajā gadā peldsezonā (laika posmā no maija līdz septembrim) ugunsdzēsēji glābēji ūdenstilpēs izglāba 63 cilvēkus, tai skaitā deviņus bērnus, bet traģiski atpūta pie ūdens noslēdzās 48 cilvēkiem.

Analizējot ūdenstilpes, kurās cilvēki peldsezonā iet bojā, secināms, ka Kurzemē biežāk nelaimes notika ezeros, Zemgalē, Rīgā un Pierīgā - upēs, bet Vidzemē un Latgalē - piemājas dīķos. Lielākā daļa no bojāgājušajiem, kurus glābēji izcēla no ūdenstilpēm, bija vīrieši.

Izvērtējot negadījumu apstākļus, secināms, ka nelaimes gadījumi vasarā notiek, peldoties un izmantojot dažādus peldlīdzekļus - SUP dēļus, katamarānus, ūdens motociklus, laivas. Biežākie nelaimes cēloņi ir alkohola reibums, apstākļu neizvērtēšana, savu spēku pārvērtēšana, kā arī elementāru drošības prasību ignorēšana - piemēram, peldvestes neizmantošana.

Tā pagājušā vasarā vairāki izsaukumi glābējiem bija uz ezeriem un jūru, kur uz SUP dēļa cilvēki bija iebraukuši ūdenstilpē, bet, strauji mainoties laikapstākļiem, vēja stiprumam, kā arī pārvērtējot savas spējas, paši vairs nevarēja izkļūt krastā. Līdzīgi palīgā saucieni bijuši arī no cilvēkiem, kas jūrā vai ezerā iepeldēja uz piepūšamā matrača.

Piemēram, svētdien glābēji saņēma informāciju, ka Limbažu novada Salacgrīvā jūras līcī atrodas kaitbordists, kas saviem spēkiem nevar nokļūt krastā. Kad glābēji gatavojās ar laivu doties ūdenī, viņi saņēma informāciju, ka, mainoties vēja virzienam, kaitbordists ir nokļuvis krastā un atrodas pie mediķiem. Izrādījās, ka nelaimē nonākušais nebija lietojis glābšanas vesti.

Izvērtējot izsaukumus uz glābšanas darbiem ūdenī, var secināt, ka lielāko daļu no tiem varēja novērst, ja vien būtu ievēroti elementāri drošības pasākumi.

VUGD aicina sākt peldēšanas sezonu tikai tad, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi vismaz +18 grādus. Peldēties ieteicams tikai oficiālās peldvietās. Tāpat nepieciešams parūpēties par bērnu drošību.