Rinkēvičs: Krievijai jāizved savi militārie spēki no Ukrainas, Gruzijas un Moldovas

Kā informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), turpmākos sešus mēnešus Eiropas Padomes Ministru komitejas darbu vadīs Latvija. Ārlietu ministrs vērsa uzmanību, ka kopš 1995.gada, kad Latvija kļuva par EP dalībvalsti, šī būs otrā reize, kad Latvija vadīs organizācijas darbu. Viņš norādīja, ka EP tika dibināta, lai aizsargātu demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu Eiropā.

"Gandrīz 75 gadus tas ir ļoti veicinājis uz noteikumiem balstītu kārtību. Taču uz starptautiskajiem noteikumiem balstīto kārtību būtiski apšaubīja Krievijas agresija pret Ukrainu. Demokrātija un cilvēktiesības ir brīvības un miera pamats Eiropā. Tos nekad nedrīkst uzskatīt par pašsaprotamiem. Tādēļ es atzinīgi vērtēju dalībvalstu stingro apņemšanos aizsargāt organizācijas standartus un vērtības," uzsvēra ministrs.

Rinkēvičs pauda nostāju, ka Latvijas prezidentūras darbā vadīsies pēc EP dalībvalstu vadītāju 4.samitā pieņemtajiem lēmumiem, uzsākot to praktisko ieviešanu, kā arī cieši sadarbosies ar citām dalībvalstīm, lai stiprinātu EP.

Latvijas ārlietu ministrs atzīmēja, ka dalībvalstis ir atkārtoti apliecinājušas nelokāmu atbalstu Ukrainas suverenitātei, neatkarībai un teritoriālajai integritātei. EP jāturpina atbalsts Ukrainai un tās iedzīvotājiem tik ilgi, cik nepieciešams.

"Mēs visstingrākā veidā nosodām Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Šādu uzvedību nevar normalizēt. Krievijai ir jāpilda starptautiskās saistības. (..) Mums ir jānodrošina visaptveroša atbildība. Tas nozīmē Krievijas kā valsts atbildību par starptautisko tiesību pārkāpumiem," pauda Rinkēvičs.

Pēc ministra paustā, tas nozīmē individuālu atbildību par vissmagākajiem starptautiska mēroga noziegumiem. Viņš arī akcentēja, ka Latvija prezidentūras laikā plāno šos jautājumus saglabāt kā vienu no dienaskārtības prioritātēm. Krievijai ir jāmaksā par zaudējumiem, ko nodarījis karš pret Ukrainu.

"Es atzinīgi vērtēju pirmo praktisko soli ceļā uz turpmāko starptautisko kompensācijas mehānismu - zaudējumu reģistra izveidi. Latvija ir tās dibinātāju vidū. Kā prezidentūra mēs veicināsim tās darbības uzsākšanu," uzsvēra ministrs.

Ministrs informēja, ka Latvija saglabās savu nostāju izveidot "ad hoc" starptautisku tribunālu ANO paspārnē. Latvija nosoda ukraiņu civiliedzīvotāju deportāciju uz Krieviju vai tās īslaicīgi okupētajām Ukrainas teritorijām. Īpaši satraucoša ir ukraiņu bērnu piespiedu pārvietošana un nelikumīga adopcija.

Ārlietu ministrs aicināja EP dalībvalstis sniegt atbalstu rīcības plānam par noturību, atveseļošanu un Ukrainas atjaunošanu, informējot, ka Latvija tam ir sniegusi finansiālu ieguldījumu. Organizācijai ir jāturpina arī atbalstīt Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības centienus veidot brīvu un demokrātisku Baltkrieviju, uzskata politiķis.

Rinkēvičs iepazīstināja ar Latvijas prezidentūras EP Ministru komitejā prioritātēm, kas ir demokrātijas un tiesiskuma stiprināšana Eiropā, tostarp Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildes veicināšana, vārda brīvības, žurnālistu drošības un EP digitālās programmas veicināšana un EP reformu virzība.

"Pašreizējā ģeopolitiskā situācija sniedz iespēju Eiropas Padomes kā organizācijas pārmaiņām. Latvijas prezidentūra ir apņēmusies palielināt Ministru komitejas darba caurskatāmību, atpazīstamību un efektivitāti. Politikas diskusiju procesos jāiesaista pilsoniskā sabiedrība un jaunatne. Situācija, kad Krievijas pilsoņi turpina strādāt Eiropas Padomes struktūrās, ir nepieņemama. Mēs turpināsim uzturēt šo jautājumu Ministru komitejā," nobeigumā sacīja Rinkēvičs.