Pareizticīgo pops iznīcina stārķu ligzdu, dabā ķers svešos, Karostā neapmierināti ar vēju: kriminālā province

Savukārt Liepājas Karostas iedzīvotāji sūkstas par pilsētas Komunālās pārvaldes darbinieku nesaprātību, kuri ielās savāktās saslaukas izgāž viņu māju priekšā; gružus jūras vējš dzenā pa Karostas pagalmiem un pa atvērtajiem logiem pūš iekšā dzīvokļos. Savs satraukums bija arī Kandavas veikala “Linda” pārdevējām, jo pagājušās nedēļas piektdienas pēcpusdienā bodē pa durvīm mēģināja iebraukt “Renault” spēkrats.

Toties Dabas aizsardzības pārvalde visus aicina doties dabā, lai meklētu un izķertu svešo, invazīvo floru un faunu – atbrīvot mūsu zemīti no “iebrucējiem”.

Pareizticīgo pops no Stāmerienas baznīcas jumta nogāž stārķu ligzdu

Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzējs, dramaturgs, scenārists un režisors Mg. art. Ivo Briedis “Facebook” sacēlis trauksmi par stārķa ligzdu jeb precīzāk tās iznīcināšanu uz Stāmerienas (Gulbenes novads) Svētā Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīcas jumta. No dievnama jumta “tā Kunga vārdā” draudzes mācītājs nogāza stārķu ligzdu, kurā, iespējams, atradusies ola.

Sociālajos tīklos rodami neskaitāmi baznīcu nosodoši komentāri. Lūk, tikai daži:
 
Marats Samauskis: “Stāmerienas Svētā Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca. Cik zīmīgi - domājot par dzīvību un iznīcību”.

Agne Skane: “Stāmeriena - vai jūsu sabiedrībai tas ir pieņemami, ka baznīcas jumta tīrība ir vērtīgāka par svēteļu svētību un dzīvību? Nez, ko svētdien šīs baznīcas sprediķis mācīs “Tā Kunga vārdā”...”

Arvīds Ceļmalis: “Šis atgādina kādu senu filmu, kurā ļautiņi arī cīnījās ar putnu koloniju uz Preses nama tipogrāfijas jumta. Laiki mainās, bet cilvēku stulbums un aprobežotība arī nebeidz pārsteigt. Patiešām ļoti interesētu Stāmerienas un viņu “popa” skaidrojums šajā jautājumā. Vai šis ir kārtējais gadījums, kad pietiek nožēlot grēkus un viss atkal būs labākajā kārtībā? Dabas aizsardzības pārvaldei noteikti šī lieta ir jāizmeklē un vainīgajam jāsaņem adekvāts sods”.

Viesturs Ķerus (Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs): “Šis ir klajš likuma pārkāpums, tāpēc esmu pārliecināts, ka Dabas aizsardzības pārvalde atbilstoši reaģēs”.

Andris Sudrabs: “Par šādām zvērībām jāsaņem sods. Bet par baznīcu... sadistiskā viduslaiku inkvizīcija taču arī bija baznīcas lolojums, tas laikam gēnu līmenī viņiem ieprogrammēts”.

Dace Fenton: “Ļoti nepraktisks mācītājs un īsts vandalis”. 

Dace Deģe: “Ui, slikti, ļoti skumji, nav ligzdiņas, žēl, ka tā. Vai svēts cilvēks svēteļus nevarēja civilizēti pārvietot, vietas pietiek... Kāpēc ligzdiņas tik nesmuki jānomet no jumta? Paraugs pārējiem kā rīkoties? Ir ornitologi, ir profesionāli cilvēki kuri būtu izdarījuši vispareizāk. Baznīca tik nabaga, ka naudas nav?”

Režisore, skatuves mākslas pedagoģe, performances māksliniece un aktrise Māra Ķimele sociālajos tīklos publicēja vairākas fotogrāfijas - gan pirms ligzdas nostumšanas, gan pēc tās. Pēdējā no tām redzams, kā ligzda izpostīta guļ zālē. Viņa vēsta: “Sērojošie vecāki nostāvēja uz jumta tukšās ligzdas vietā divas dienas. Baznīcas apkopēja izmisusi teica - es visu vakaru raudāju. Kādēļ viņi tā darīja!"

Portāls apollo.lv sazinājies ar Stāmerienas pareizticīgās baznīcas kontaktpersonu Gunāru, kurš taisnojās: “Ligzda šogad tika uzbūvēta, bet tajā olas neatradās. Ligzda nebija regulāri apdzīvota. Ligzda atradās uz notekcaurules, un mācītājs to noņēma nost. Zari bira iekšā notekcaurulē, līdz ar to tā nefunkcionēja, lietus ūdens līst pāri, jo nav kur aiztecēt”.

Viņš norādīja, ka uz slīpā baznīcas jumta nevar novietot ligzdu, tāpēc tā tika aizvākta.

Kandavā “Renault” taranē dāvanu veikalu

Piektdien, 12. maijā, Kandavas centrā Sabiles ielā kāds 22 gadus vecs “Renault Laguna” vadītājs vārda tiešā nozīmē iebraucis veikalā “Linda”, kur tirgo arī dažādas dizaina preces un dāvanu komplektus, raksta sadursme.lv. Interneta komentētāji ironizē, ka šoferītis steidzies uz kādu jubileju un gribējis “pa ātro” nopirkt ciemakukuli vai dāvanu.

Valsts policija informē, ka autovadītājs iebraucis ēkas durvīs un tās izgāzis. Pēc sākotnējās informācijas, negadījums noticis, jo transportlīdzeklim radušās tehniskas problēmas.

Ventspils autobusos mākslas darbi rodas mokās

Ventspils pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmums “Ventspils reiss” savā “Facebook” kontā publicē bildes ar huligānisko pasažieru “varoņdarbiem” atstātajiem ķēpājumiem uz autobusu salonu sienām un krēsliem. Vandaļi citiem braucējiem liek skatīties ne tikai uz absurdiem smērējumiem, bet arī vērot ASV dolāra un galvaskausa simbolus, “priecāties” par atzīšanos mīlestībā, kāds pat atstājis savu autogrāfu – Aleksis Zvaigazniņš un tamlīdzīgi.

Savukārt “Ventspils reiss” savā “Facebook” lapā bargi norāda pie kāda publicētā kārtējā ķēpājuma bildes: “Izskatās, ka šomēnes mūsu pilsētā norit akcija “Mākslas darbi rodas mokās, vai, kā mākslu mīl mans prāts”. Lūk, šodien tapušais gleznu parādes kārtējais darbs. Jācer, ka autors atpazīst savu darbu, par kuru atlīdzībā var saņemt nevis balvu, bet gan administratīvo sodu!”

Savukārt kādā citā ierakstā “Ventspils reiss” sev uzsit pa plecu: “Interesanti, kādi izskatītos pilsētas autobusi, ja mēs tos nesakoptu un neatjaunotu pēc šādu pasažieru - mākslinieku atstātajiem autogrāfiem?”.

Liepājnieki sūdzas par saslauku čupām

Vēju pilsētas iedzīvotāji sašutuši par to, ka vējš viņiem dzīvi padarījis nepanesamu – tas pa pilsētu dzenā saslauku čupas. Karostas iedzīvotāja Irina Liepājas laikrakstam “Kurzemes Vārds” sūkstas:

“Kā tā – dzīvojamā masīvā ved un ber gružu kaudzes?! Vējš no jūras visu putina uz māju, pa sētām. Jūs iedomāties nevarat, kādi mums ir logi un palodzes!” Viņa ar dēlu dzīvo Atmodas bulvārī, kur iepretī mājām klajā laukā pēc Liepājas Komunālās pārvaldes rīkojuma ber ielās savāktās saslaukas.

Kāpēc cilvēkiem tas viss būtu jāelpo, neizpratnē ir Irina, tāpat domājot arī viņas kaimiņi. Viņasprāt, labāk būtu vest saslaukas tuvāk jūrai, kur izbūvēto automašīnu stāvlaukumu pašlaik tāpat neizmantojot, jo tas sapūsts pilns ar smiltīm un automobiļi tur iestieg. To, ka pretī dzīvojamām mājām izber saslauku kaudzes, Irina redzot pirmo reizi. No tām māju virzienā vējš dzenot maisiņus, lapas, visu, kas nu pa ielām savākts.

Valsts vides dienests sievietei norādījis, ka tā izbērt gružus nedrīkst, tas pats atbildēts pašvaldības Vides daļā. Savukārt Komunālajā pārvaldē skaidro, ka šī vieta ir saslauku pagaidu atbērtne uz pašvaldībai piederoša zemesgabala. Šeit tiek uzkrātas saslaukas galvenokārt no Karostas un Jaunliepājas, līdz tās tiek aizvestas uz atkritumu poligonu, saka pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls. Citos pilsētas rajonos savāktās saslaukas uzkrāj pārvaldes noliktavas sētā Ezermalas ielā.

Arī pagājušajā gadā atbērtne bijusi turpat, bet tad sūdzību nebija. “Tagad ilgstoši ir sauss un vējains laiks, no kaudzēm var celties putekļi. Gaidām lietu! Aicinu uz izpratni, jo ielas ir jākopj,” pauda Aigars Štāls.

Citās domās ir Valsts vides dienests (VVD): pēc atkritumu klasifikatora ielu tīrīšanas saslaukas atbilst noteiktai atkritumu klasei. ”Ņemot vērā to, ielu saslaukas ir jāapsaimnieko kā atkritumi, tos nav pieļaujams uzglabāt kaudzē uz augsnes vai kā citādi ārpus atkritumiem paredzēta konteinera. Dienests veicis saziņu ar Liepājas Komunālo pārvaldi ar mērķi pēc iespējas ātrāk novērst radušos situāciju,” saka VVD pārstāve Aija Jalinska.

Pēc saņemtajām sūdzībām Aigars Štāls nu sola gružus aizvākt: “Mēs noteikti aizvedīsim”.

Aicina ķert svešos Latvijas dabā

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šopiektdien – 19. maijā ar filmas “Invazīvo sugu detektīvi” Rēzeknes koncertzālē “Gors” uzsāks kampaņu “Ķeram svešos Latvijas dabā!”, kuras laikā ikvienam būs iespēja apgūt invazīvo sugu ierobežošanas metodes.

Pārvaldes interneta vietnē www.invazivs.lv apkopota informācija par invazīvajām (svešzemju “iebrucēju”) sugām Latvijā, lai, ieraugot tās dabā, ikviens varētu tās atpazīt un ziņot dabas ekspertiem un zinātniekiem, ļaujot agrīni atklāt un apzināt “svešo” izplatību un plānot to ierobežošanas pasākumus.

Invazīvās sugas:

“Mūsdienīga dabas aizsardzība balstās zinātnē un sadarbībā – ikviena praktiskā iesaistē. Katru iesniegto ziņojumu pārbauda zinātnieki un dabas eksperti, kuri ikdienā strādā pārvaldē, Daugavpils Universitātē un Latvijas Hidroekoloģijas institūtā. Bīstamās invazīvās augu un dzīvnieku sugas apdraud Latvijas dabas daudzveidību, aicinām tās iepazīt un, ieraugot dabā, ziņot par tām Invazīvo sugu pārvaldniekā,” aicina DAP.

Ierobežo invazīvās sugas:

Invazīvo sugu saraksts ir plašs un svešzemju kaitēkļu ķērājiem būs darba pilnas rokas. Lūk, tikai daži nevēlamie “elementi”: adatainais dzeloņgurķis, austrumu dižpērkone, bastarda tūsklape, Japānas dižsūrene, krokainā roze, blīvā skābene, bumbuļu topinambūrs, Sahalīnas dižsūrene un, protams, Sosnovska latvānis. Ir arī dzīvas radības, kuras nevēlamies redzēt savā zemē: dubļu krabis, daudzveidīgā sēdgliemene, Spānijas kailgliemezis, Amerikas jenots, Ķīnas cimdiņkrabis, sarkanausu bruņurupucis, baltais vīngliemezis…