Rīgā gada laikā saņem 10 000 izsaukumu par trokšņošanu
Rīgā gada laikā tiek saņemti aptuveni 10 000 izsaukumu par trokšņošanu, aģentūru LETA informēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola. Vasarā tie ir līdz pat 1500 izsaukumi mēnesī. Tā esot ne ar ko nepamatojama pārslodze gan Rīgas iedzīvotājiem, gan policistiem, uzskata politiķe.
Viņa norāda, ka kopš 2014. gada nogales Rīgas iedzīvotāji vairs nav pasargāti no nakts trokšņa piesārņojuma. Toreiz, pēc privāta izklaides industrijas uzņēmuma konstitucionālas sūdzības, Satversmes tiesa lēma, ka Rīgas domes saistošo noteikumu normas par trokšņošanas kontroli Rīgas administratīvajā teritorijā neatbilst Satversmei.
Kopš šī lēmuma stāšanās spēkā troksnis vairs nevar būt ierobežots laikā, kā to paredzēja pašvaldības noteikumi, piemēram, no plkst.23 līdz 7.
Pēdējos gados esot notikušas vairākas likuma izmaiņas, kas ļauj cīnīties par jaunu trokšņu regulējumu, taču Rīga pati to vairs nevar noregulēt, tam jānotiek valsts līmenī. Viņa norādīja, ka pašvaldības pārstāvji ir ieguldījuši lielu darbu, lai situāciju mainītu un tiktu izstrādāti attiecīgi normatīvi.
Kā ziņots, Saeimas Juridiskā komisija vēl nedēļu strādās ar komisijas priekšsēdētāja Andreja Judina (JV) priekšlikumu, lai par trokšņošanu, kas traucē cilvēku mieru, varētu sodīt juridiskās personas.
Judins otrdien komisijas sēdē skaidroja, ka cilvēkiem jeb fiziskām personām jau tagad var piemērot sodu par mazo huligānismu, bet, ja juridiska persona, piemēram, naktsklubs traucē gulēt cilvēkiem, tad pašlaik nav risinājuma, lai to sodītu. Politiķis uzsvēra, ka atbildīgo amatpersonu pienākums ir aizsargāt cilvēkus, kuriem trokšņi, piemēram, naktī traucē.
Judina priekšlikums paredzētu normu par sīko huligānismu paplašināt par normu, kas regulē sodu piemērošanu par sabiedriskā miera traucēšanu. Grozījumu plānots veikt Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā.
Atbalstu rosinājumam izteica Rīgas Pašvaldības policijas un Tieslietu ministrijas (TM) pārstāvji. TM arī piedāvājusi attiecīgās normas redakciju, kurā par sabiedriskā miera traucēšanu juridiskām personām varētu piemērot līdz 7000 eiro lielu sodu.
Rīgas Apkaimju alianses pārstāvis Māris Jansons norādīja, ka problēma ir to personu rīcība, kuriem trokšņošana ir bizness un kuri jau pasākuma organizēšanas tāmē bez maz vai ieraksta soda naudas nomaksu. Šādiem apzinātiem trokšņotājiem svarīgi ir piemērot lielākus sodus.
Komisijas vadītāja vietnieks Edmunds Teirumnieks (NA) norādīja, ka jārisina problēma arī ar motocikliem, kas ir speciāli pārveidoti lielāka trokšņa radīšanai.
Par plašāku risinājumu rašanu varētu tikt turpināts spriests atbildīgajā darba grupā.
