Virsprokurors: pēc sievietes slepkavības iestādēm nevajadzētu nodarboties ar pārmetumiem

Virsprokurors piekrīt tam, ka noziegums pamatoti satriecis juristu aprindas un sabiedrību. Vienlaikus virsprokurors aicinātu iesaistītās puses pieiet jautājumam mazliet mierīgi un ar vēsu prātu, tāpēc viņš atturētos "mest akmeni" policijas, tiesas vai prokuratūras lauciņā. Ņemot vērā minēto, Bičušs aicinātu sagaidīt Valsts policijas sāktās dienesta pārbaudes rezultātus un secinājumus.

Virsprokurors arī norādīja, ka policija rīkojusies ļoti savlaicīgi, sākot kriminālprocesus, tomēr, ņemot vērā, ka vīrietim nebija noteiktas dzīvesvietas, policistiem bija grūti izpildīt piespiedu atvešanu uz tiesu, tāpēc attiecīgi tiesa nevarēja adekvāti pieņemt nolēmumu tiesās esošajās lietās.

Vienlaikus virsprokurors piekrita, ka ir pēdējais laiks izpētīt, kur bijusi sistēmiska kļūda un ko iestādes palaidušas garām tajā, kas novedis pie šādas traģēdijas. Viņaprāt, valstī būtu jāizveido efektīvāka sistēma tam, lai pēc nozieguma izdarīšanas apsūdzētajiem pēc iespējas ātrāk tiktu piemērots sods.

Viņaprāt, meklētā Leona Rusiņa gadījumā izdarītie nodarījumi nebija juridiski sarežģīti. "Neizskatot 2021.gadā nodotu lietu līdz 2023.gadam, nekas efektīvs tajā neizgaismojas. Jāskatās, kādas ir nepilnības tam, ka nevaram aizsargāt cietušo," piebilda virsprokurors.

Bičušs arī uzskata par pamatotu diskutēt par bargāku likumā paredzētu sankciju ieviešanu, lai nākotnē nepieļautu šādu traģēdiju atkārtošanos. "Lai šādus cilvēkus, kuri netaisās laboties, varētu izolēt no sabiedrības un nodrošināt cietušo drošību," norādīja virsprokurors.

Vaicāts, kāpēc prokuratūra kā uzraugošā iestāde jau pie pirmajiem pret Rusiņu sāktajiem kriminālprocesiem nerosināja nozīmēt psihiatrisko ekspertīzi, kas pie veselības problēmu konstatēšanas ļautu piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekli, Bičušs norādīja, ka sākotnēji nav radušās aizdomas par nepieciešamību pārbaudīt veselības stāvokli.

Vīrieša neadekvātās darbības paplašinājušās tieši pēc nelielā cietumsoda izciešanas, turklāt vēlāk persona bēguļojusi un pārējie kriminālprocesi nevarēja iegūt virzību.

Vienlaikus arī prokuratūra izvērtēšot aktivitāti pirmstiesas izmeklēšanā pret Rusiņu sāktajos kriminālprocess. "Atsevišķa ģenerālprokurora rīkojums par dienesta pārbaudi līdz šodienai nav bijis, bet attiecībā uz nepabeigtiem kriminālprocesiem būs mums sava pārbaude un secinājumi. Tagad pats nepareizākais ir mest akmeņus vienam uz otru, bet pieiet loģiski šai lietai," norādīja virsprokurors.

Valsts policijas sniegtā informācija par kriminālprocesiem pret Rusiņu liecina, ka 2021.gada septembrī sākts kriminālprocess par to, ka Rusiņš pārkāpis tiesas nolēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību un tas apvienots ar vēl vienu kriminālprocesu par šo nodarījumu.

2021.gada novembrī Rusiņš atzīts par aizdomās turēto un kriminālprocess tiek nosūtīts kriminālvajāšanas uzsākšanai uz prokuratūru. Decembrī krimināllieta nosūtīta uz Zemgales rajona tiesu. 2023.gada februārī Zemgales rajona tiesa izsludina meklēšanā Rusiņu un aptur krimināllietu.

2022.gada jūnijā sākts kriminālprocess par to, ka Rusiņš pārkāpis tiesas nolēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Šajā kriminālprocesā apvienoti vairāki kriminālprocesi ar astoņām epizodēm. 2022.gada aprīlī Rusiņš tiek aizturēts, bet šajā pašā mēnesī atzīts par aizdomās turēto, atbrīvots no īslaicīgās aizturēšanas vietas un viņam piemērots drošības līdzeklis - pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē.

Šī paša gada jūlijā viņam tiek piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums .Tajā pašā mēnesī kriminālprocess tiek nosūtīts kriminālvajāšanas sākšanai uz Austrumzemgales prokuratūru.

Augustā prokuratūrā tiek grozīts drošības līdzeklis apcietinājums uz drošības līdzekli - uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā, savukārt septembrī krimināllieta tiek nosūtīta uz Zemgales rajona tiesu.

2022.gada augustā sākts vēl viens kriminālprocess par to, ka Rusiņš pārkāpis tiesas nolēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Augustā Rusiņš tiek aizturēts, atzīts par aizdomās turēto un piemērots drošības līdzeklis apcietinājums.

Šajā pašā mēnesī kriminālprocess nosūtīts kriminālvajāšanas sākšanai Austrumzemgales prokuratūrai un krimināllieta nosūtīta Zemgales rajona tiesai. Jau augustā Zemgales rajona tiesā notiesāts ar 25 dienu cietumsodu un septembrī atbrīvots no Rīgas Centrālcietuma sakarā ar piemērota soda izciešanu.

"Vēršam uzmanību, ka pirms šīs krimināllietas policija jau divas lietas bija nodevusi kriminālvajāšanas sākšanai, no kurām viena jau bija tiesā pirms tam, bet otra nonāca tiesā, kad Rusiņš vēl bija apcietinājumā. Nav policijas kompetencē komentēt, kādēļ persona netika tiesāta par procesiem, kas jau bija tiesai, un bija zināms, kur atrodas persona," norādīja policijā.

Bez tam policijā patlaban izmeklēšanas stadijā ir četri aktīvi kriminālprocesi, kuros ir apvienoti vairāki procesi.

Jau ziņots, ka 16.aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nodurta 1983.gadā dzimsi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir uzdevis sākt dienesta pārbaudi saistībā ar sievietes slepkavību Jēkabpils novadā, lai "pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli".

Policija veicot detalizētu konkrētās situācijas izvērtējumu, pārskatot esošā tiesiskā regulējuma efektivitāti un iespējamās tiesiskā regulējuma nepilnības, vērtējot gan šo, gan līdzīga rakstura gadījumus - vai regulējums ir pietiekošs un ko darīt ar šādām personām, kuras neievēro tām piemērotās sankcijas, piemēram, lēmumu par netuvošanos kādai personai.

Tāpat tiekot vērtēta citu iesaistīto institūciju loma - iesaiste, darbības un atbildība. Līdz ar visas situācijas objektīvu izvērtējumu tiks rosināti priekšlikumi nepieciešamajiem likuma grozījumiem, pauž policijā.

Ruks paziņojis, ka policijas darbs konkrētajā gadījumā "bija apjomīgs", jo kopš 2021.gada pret sievietes dzīvesbiedru sākti 19 kriminālprocesi par tiesas nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu, huligānismu, vajāšanu un draudiem.