Prezidenta ievēlēšanai varētu būt jārīko vairākas kārtas, apgalvo Rozenvalds

Līdzšinējo sastingumu politologa ieskatā sašūpoja uzņēmēja Ulda Pīlēna izvirzīšana Valsts prezidenta amatam. Rozenvalda ieskatā, tas esot labi, jo liek pārdomāt, vai Latvijai labumu nesis esošais Valsts prezidents Egils Levits, kas pilnīgi identificēja sevi ar valdošo koalīciju. Rozenvalds domā, ka Levitam tomēr vajadzēja vairāk uzraudzīt Saeimas darbu un atgriezt atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai "vienu vai otru likumu", bet viņš nav šo iespēju izmantojis. "Stāvošie ūdeņi ir saviļņojušies," sacīja politologs.

Nacionālā apvienība (NA) jau divas reizes ir virzījusi Levitu, un, pat ja Levits nav attaisnojis visas uz viņu liktās cerības, kas tā arī esot, domā Rozenvalds, NA diez vai bijusi cita iespēja, kā virzīt Levitu Valsts preizdenta amatam. Ja NA atteiktos no šī kandidāta, viņiem vajadzētu ļoti plaši skaidrot, kādēļ viņi to dara. Tāpat Levits savā politikā bijis vistuvākais NA, un viņa virzīšana prezidenta amatam ir pēctecības, uzticamības jautājums, vērtēja Rozenvalds.

Tai pašā laikā ir ļoti grūti iedomāties, ka Levits varētu savākt 51 balsi Saeimā, uzskata politologs.

Savukārt "Jaunajai vienotībai" pēc premjera Krišjāņa Kariņa (JV) paziņojuma, ka koalīcijai vajadzētu vienoties par vienu prezidenta kandidātu, manevra iespējas nav visai plašas. Rozenvalds akcentēja, ka drīzāk varētu apspriest jautājumu, vai Pīlēns varētu savākt 51 deputāta balsi, kas arī šai situācijā esot neskaidrs. Prezidenta vēlēšanās varētu būt vairākas kārtas, prognozē Rozenvalds, piebilstot, ka tas gan nebūtu nekas slikts, jo nav teikts, ka prezidents jāievēlē pirmajā kārtā.

Rozenvalds atgādināja, ka Valsts prezidenta amatam līdz šim minēti arī citi kandidāti, piemēram, Baiba Braže, kura jau ir atteikusies no piedāvājuma kandidēt, arī Valdis Dombrovskis, bet diez vai šiem nosauktajiem kandidātiem būs kāda tālāka virzība. Sabiedrība varētu būt visai piesardzīga, atceroties, ar kādiem skaļiem vārdiem pirms četriem gadiem tika virzīts prezidenta amatam Levits. Tomēr cilvēku, kas varētu būt labi kandidāti, Latvijā netrūkst, uzskata politologs. Arī eksprezidentei Vairai Vīķei-Freibergai nebija lielas pieredzes politikā, pirms viņas izvirzīšanas par prezidenta kandidāti.

Kā ziņots, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien pēc koalīcijas partiju sanāksmes pauda, ka ir vēlams, lai valdošā koalīcija vienotos par vienu Valsts prezidenta amata kandidātu.

Tikmēr NA nolēmusi pašreizējo Valsts prezidentu Egilu Levitu izvirzīt atkārtotai ievēlēšanai šajā amatā. Līdz ar to līdz šim Valsts prezidenta amatam izvirzīti divi kandidāti - Levits un Pīlēns.