Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo Lieldienu brīvdienās. FOTO. VIDEO
Pirmdien Rīgā ar iespaidīgu šovu uzstāsies britu superzvaigzne Robijs Viljamss.
Kultūra
2015. gada 2. aprīlis, 10:04

Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo Lieldienu brīvdienās. FOTO. VIDEO

Jauns.lv

Šonedēļ mums brīvdienas, pateicoties Lieldienām, ir divreiz garākas un tādēļ arī brīvā laika pavadīšanas iespējas ir varen plašas. Pirmkārt jau visā Latvijā – gan lielās pilsētās, gan attālos pagastos ir daudz iespēju nosvinēt Lielo dienu: šūpoties, iet rotaļās, iepirkties svētku tirdziņos, būt koncertos un dažādos pasākumos.

Piemēram, postfolkloras grupa „Iļģi” pirmo reizi sagatavojusi arī īpašu pavasara saulgriežu programmu. Daudz aizraujošu pārsteigumu arī citiem mūzikas cienītājiem – pirmdien Rīgā viesojas superzvaigzne Robijs Viljamss, Klusajā sestdienā „Melnajā piektdienā” skanēs tumšais metāls no Somijas krievu gaumē – „Kypck”, bet operā Latvijas izcilie operdziedātāji izdziedās „Turandotu”. Savukārt Dailes teātris uz „Mikrofona” jubilejas koncertiem gaida nacionāli nostalģisku šovu cienītājus.

Daudz jaunumu arī izstāžu zālēs – gan galvaspilsētā, gan provincē: Gaismas pilī vēl tikai šajās brīvdienās apskatāma kārtējā laikmetīgās mākslas izstāde no cikla „Patība”, kurā tāpat kā Ventspils „Jūras vārtos” skatāmi arī „mākslas huligāna” Artūra Bērziņa darbi. Jaunjelgavas kultūras namā fotogrāfijās skatāms leģendārais skandināvu kinopāris – Līva Ulmane un Ingmars Bergmans, bet Liepājā visā krāšņumā uzplaucis Pērkones tautastērps.

1. Britu šovbiznesa superzvaigzne Robijs Viljamss „Arēnā Rīga”

„Arēnā Rīga” pirmdien, 6. aprīlī pulksten 19.30 ar iespaidīgu šovu uzstāsies superzvaigzne, viens no šovbiznesa lieliskākajiem izklaidētājiem, britu mūziķis Robijs Viljamss. Dziedātāja jaunās turnejas „Let Me Entertain You” koncerti aptvers viņa karjeras labākās dziesmas un tas nozīmē, ka Rīgas koncerta apmeklētājus sagaida Robija Viljamsa skaļāko hitu izlase, sākot no klasiskā „Let Me Entertain You” līdz pat satriecošajam „Angels”. Mūziķis jauno turneju izziņojis ar vārdiem: „Elle ir prom, un debesis ir klāt!”

Ne bez pamata Robijs Viljamss tiek dēvēts par vienu no planētas labākajiem izklaidētājiem. Katra mūziķa turneja iezīmē pārmaiņas, mūziķim parādoties jaunā ampluā, un garantēti sagādā klātesošajiem satriecošu muzikālu piedzīvojumu. Britu laikraksts „The Guardian” par Robija koncertiem raksta: „Ja kāds uz skatuves spēj sagādāt vēl vairāk jautrības par Robiju, mēs gribētu to redzēt. Bet pagaidām - viņš ir Karalis!”.

Biļešu cenas: 69 – 99 eiro („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.arenariga.com.

Robija Viljamsa koncerttūre „Let Me Entertain You”

2. „Iļģi” aicina uz Lieldienu koncertiem Cēsīs, Rīgā un Rēzeknē

Kā daudzinājums dabas atmodai un gaismas uzvarai pār tumsu, Lieldienu laikā izskanēs postfolkloras grupas „Iļģi” īpaši veidota pavasara dziesmu programma „Trīs rītiņi saule lēca”.

Grupa „Iļģi”, kurai ir ilga un klausītāju atzinību iemantojusi tradīcija rīkot Ziemassvētku un Jāņu koncertus, nu izveidojusi arī īpašu pavasara saulgriežu programmu un šajās brīvdienās visus gaida uz svētku koncertiem:

* piektdien, 3.aprīlī, pulksten 19.00 Cēsīs - Vidzemes koncertzālē „Cēsis”;

* svētdien, 5.aprīlī, pulksten 12.00 Rīgā - koncertzālē „Rīga” (Zinātņu akadēmijas augstceltnē) un

* pirmdien, 6. aprīlī, pulksten 17.00 Rēzeknē - Latgales vēstniecībā „Gors”.

Koncertos senās latviešu saulgriežu dziesmas izskanēs īpašajā, „iļģiskajā” interpretācijā. Pavasara saulgrieži jeb saulstāvji, kas dainās tiek dēvēti arī par Lieldienām vai Lielo dienu, ir laiks, kad dabā noveļas tumsas slogs un atgriežas saule. Dienas kļūst garākas par naktīm, saule spīd spožāk un sākas jauns auglības cikls. Asns ir gatavs dīgt. Putni atgriežas. „Iļģu” koncertprogrammā dzirdēsiet dziesmas un balsis, kas veltīti pavasara atmodai un saulei.

„Iļģu” vadītāja Ilga Reizniece stāsta: „Ilgu laiku mūs no speciālas koncertprogrammas, veltītas Lielajai dienai jeb pavasara saulgriežiem, atturēja vairāki iemesli. Būtiskākais – to dziesmu jau nav tik daudz kā dažs varbūt iedomājas. Taču sajūta, ka gribas šo brīnišķo brīdi dabā un gadskārtā, kad Gaisma gūst uzvaru pār Tumsu, izdziedāt un izspēlēt, liek sevi manīt jau ilgāku laiku. Turklāt – „Iļģiem” aprīlī ir dzimšanas diena. Jāsvin! Mūsu mūzikas draugi – mīļi gaidīti koncertos!”

Biļešu cenas: Cēsīs 7 - 12 eiro; Rīgā 5 – 10 eiro; Rēzeknē 12 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.ilgi.lv .

 „Iļģi”: „Tumsa, tumsa, kas par tumsu”

3. Lielākie Lieldienu pasākumi Rīgā

Lielo dienu ar plašu pasākumu klāstu atzīmēs visā Latvijā – gan lepnākajās pilsētu kultūras pilīs, gan pagastu saietu namos. Kasjauns.lv piedāvā apmeklēt lielākos Lieldienu pasākumus Rīgā:

* Sestdien, 4. aprīlī, no pulksten 10.00 līdz 16.00 Kalnciema ielas kvartāla pagalmā norisināsies Lielais Lieldienu tirgus un pavasara saulgriežu svinības, kurās ar dejām, dziesmām un rotaļām tiks ieskandināts pavasaris. Ar šo pasākumu tiks atklāta arī Kalnciema kvartāla tirdziņu pavasara sezona. Pasākumā uzstāsies tautas deju kolektīvs „Druva” un folkloras kopa „Zemturi”, ar kuriem kopā tiks vestas rotaļas, dziedātas Lieldienu dziesmas, godināti saules grieži, ripinātas olas un veikti daudzi citi rituāli, kas saistās ar Lieldienu ticējumu un svinību ieražām, Sīkāk internetā: www.kalnciemaiela.lv.

* Sestdien, 4. aprīlī, pulksten 14.00 kultūras un atpūtas centrā „Imanta” notiks starptautisks Lieldienu pasākums „Raibo olu vācelīte”, kurā piedalīsies akordeonists Radovans Popovs (Serbija), balkānu deju grupa „Solo”, folkloras kopa „Rija”, deju kolektīvi „Imanta” un „Imantieši” (Latvija). Pasākumā apmeklētājiem būs iespēja iepazīt latviešu, horvātu un serbu Lieldienu svinēšanas tradīcijas mūzikā, dejā un rotaļās. Radošajās darbnīcās horvātu tautas mākslinieka vadībā ikviens varēs iepazīt neparastos horvātu olu krāsošanas paņēmienus, un pamēģināt neparasti apgleznot arī savu olu. Sīkāk internetā: www.kultura.riga.lv.

* Svētdien un pirmdien, 5. un 6. aprīlī, no pulksten 10.00 līdz 16.00 Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Lieldienu svinības būs savijušās senlatviešu, kristīgās un mūsdienu tradīcijās. Usmas baznīcā notiks dievkalpojums, Gadatirgus laukumā būs lielā šūpošanās un olu krāsošana, bet Priedes krogā gardēžus priecēs tradicionāli Lieldienu ēdieni. Dziesmas un rotaļas notiks folkloras kopu vadībā, bet pa vidu visam apmeklētājus priecēs Amatnieku tirdziņš. Sīkāk internetā: www.brivdabasmuzejs.lv .

* Izšūpoties jautrajās Lieldienu šūpoles svētdien, 5. aprīlī, no pulksten 10.00 līdz 19.00 varēs pašā Rīgas sirdī – laukumā pie Brīvības pieminekļa. Šūpošanās bez dalības maksas un vecuma ierobežojumiem. Sīkāk internetā: www.kultura.riga.lv .

* Savukārt kultūras un atpūtas parkā Mežaparkā svētdien, 5. aprīlī, no pulksten 12.00 līdz 16.00 notiks Raibie pavasara svētki. Tajos varēs iepazīt dažādu tautu Lieldienu tradīcijas, būs mazākumtautību kolektīvu priekšnesumi, kā arī uzstāsies Vītolu ģimene, folkloras kopas „Pērlis” un „Rikši”, notiks Lieldienu olu koka rotāšana, Lieldienu kostīmu un cepuru konkurss un parāde, izjādes ar zirgiem, šūpošanās un olu kaujas. Sīkāk internetā: www.kultura.riga.lv .

* Pirmdien, 6. aprīlī, no pulksten 10.00 līdz 16.00 brīvdabas pasākums „Lieldienas Iļģuciemā” notiks pie kultūras centra „Iļģuciems”. Programmā: amatu demonstrējumi Amatu namā, svētku koncerts kultūras centra „Iļģuciems” pagalmā, kā arī Latvijas lauku labumu un amatniecības preču tirdziņš. Sīkāk internetā: www.kultura.riga.lv .

4. Dailes teātris atzīmē „Mikrofona” aptaujas koncertu jubileju

Dailes teātrī ceturtdien, 2. aprīlī, pulksten 19.00 un sestdien, 4. aprīlī, pulksten 13.00 un 18.00 pēc skatītāju lūgums jaunā versijā izskanēs pagājušajā gadu mijā iestudētais Vecgada koncerts – „Jubilejas snoforkiM’.

Teātris šo koncertizrādi reklamē vārdiem: „Mēs zinām, kas ir Vidusjūras virtuve. Mēs zinām, kas ir kaukāziešu temperaments. Un arī to, kas ir angļu humors.

Mēs zinām, ka latvieši ir dziedātāju tauta. Bet kas ir tā īstā nošu kombinācija, kas mūs aizkustina un uzrunā? Kas liek mums smieties, raudāt, cīnīties vai celties kājās? Dailes teātra aktieri ļaujas atraktīvam detektīvam, kurā caur visiem zināmajām un iemīļotajām „Mikrofona” aptaujas dziesmām tiek meklēts mūsdienu latvietības kods.

Koncerts „Vecgada snoforkiM” 2014. gada nogalē iemantoja ārkārtīgi plašu skatītāju atsaucību un sajūsmu. Atzīmējot populārā radio raidījuma „Mikrofons” 50. jubileju, pavasarī atkal skan „Jubilejas snoforkiM”.”

Izrādē piedalās Olga Dreģe, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Ieva Segliņa, Aija Dzērve, Inita Dzelme, Lauris Dzelzītis, Gints Grāvelis, Intars Rešetins, Aldis Siliņš, Gints Andžāns, Juris Strenga un Juris Frinbergs. Spēlē grupa „Coolmans Report” (Rihards Kolmanis (ģitāra), Elvis Artūrs Lintiņš (taustiņinstrumenti), Sintija Grigorjeva (basģitāra), Pēteris Žīle (sitaminstrumenti)).

Biļešu cenas: 5 – 17 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.dailesteatris.lv.

Dailes teātra „Mikrofona” jubilejas koncerts

5. „Turandotas” koncertuzvedums Operā

Latvijas Nacionālajā operā sestdien, 4. aprīlī, pulksten 19.00 izskanēs koncertuzvedums „Turandota”. Tas nebūs pazīstamās Džakomo Pučīni operas klasisks uzvedums, bet gan koncerts, kurā slaveni latviešu operdziedātāji izpildīs ārijas no „Turandotas”. Lomās: Kalafs - Aleksandrs Antoņenko, Liu - Marina Rebeka, Turandota - Sandra Janušaite, Timurs- Krišjānis Norvelis. Diriģents: Gintars Rinkevičs

Austrumu galma grezno atmosfēru Džakomo Pučīni pēdējās operas „Turandota” koncertuzvedumā atdzīvinās dziedātāji, kas Latvijas vārdu nesuši tālu pasaulē.

„Turandota” ir itāļu komponista Džakomo Pučīni (1858 - 1924) opera trīs cēlienos, ko pēc komponista nāves pabeidzis viņa skolnieks Franko Alfāno. Operas libretu sarakstījuši Džuzepe Adami un Renato Simoni. Darbu pie operas komponists uzsāka 1921. gadā, bet to pārtrauca viņa nāve. Operas stāsta darbība notiek Pekinā. Princis Kalafs iemīlas nežēlīgajā ķīniešu princesē Turandotā. Lai apprecētu princesi, preciniekam jāatmin trīs mīklas, bet kaut viena kļūda nozīmē nāvi. Kalafs iztur pārbaudījumu, tomēr Turandota joprojām vilcinās precēties. Kalafs piedāvā risinājumu — viņš ir ar mieru mirt, ja Turandotai izdotos uzminēt viņa īsto vārdu.

Šo „Turandotas” koncertuzvedumu Opera iecerējusi kā simbolisku 18. Rīgas Operas festivāla, kas notiks no 5. līdz 18. jūnijam, ieskaņu. Biļešu cenas: 15 – 150 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.opera.lv .

6. Tumšais somu metāls krievu gaumē klubā „Melnā piektdiena”

Klubā „Melnā piektdiena” (Brīvības gatvē 193c, Rīgā) sestdien, 4. aprīlī, pulksten 20.00 Rīgā pirmo reizi spēlēs pretrunīgi vērtētā grupa no Somijas – „Kypck”. „Kypck” radusies Somijā, 2007. gadā, par ko jāpateicas producentam Hiili Hiilesmaa – kurš radīja gan grupu, gan spēlēja tajā bungas pirmajos divos albumos. Pasaulē plašāk šis vīrs zināms no sadarbības ar grupām - „HIM” , „Sentenced” , „Apocalyptica” un „Moonspel”

Grupas „Kypck” unikālo, iespējams, pat nestandarta, skanējumu izveidojuši kādreizējie grupas „Sentenced” ģitāristi - Lopakka un S. Kukkohovi, jau sākotnēji, meklējot muzikālo stilistiku, kurā apvienotu tumšu, skumju, reizē smagnēju mūziku, kurā būtu elementi no doom metal, bet saglabājot savu unikālo skanējumu un modernizētāku raksturu. Grupas debijas albums „Cherno” iznāk 2008. gadā, gūstot starptautiskus panākumus un diskusijas, tieši valodas, skanējuma un novitātes ziņā.

Grupas imidžs un mūzika joprojām ir diskusiju objekts – grupa no Somijas, kas dzied krievu valodā, basģitārists, kura ģitārai ir tikai viena stīga, ģitārists, kura instruments ir Kalašņikova automāta formā, arī teksti, kas galvenokārt ir par vēstures tumšajiem, traģiskajiem brīžiem. Un melnais humors – grupa pati sevi pozicionē, kā „Ātrs krievu doom Metal no Somijas”.

Biļešu cenas: 12 – 15 eiro („Ticketshop” tīklā). Sīkāk internetā: www.melnapiektdiena.lv.

Kypck: „1917”

7. Izstāžu ceļvedis: mākslas huligāns Ventspilī, leģendārais skandināvu kinopāris Jaunjelgavā un klusās dabas Jēkaba ielā

* Vecrīgas galerijā „Jēkabs” (Jēkaba iela 26/28) līdz 11. aprīlim apskatāma Intas Dobrājas jaunāko gleznu izstāde. Māksliniece iepriecina ar saviem mīļākajiem mākslas žanriem - izstādē vērojami ziedi, klusās dabas un figurālas kompozīcijas.

Intai Dobrājai raksturīga tuvība reālistiskai glezniecībai, smalki izkopta meistarība, tēmu un satura vienkāršība, harmonija. Viņa ir reāliste un balsta savu daiļradi uz latviešu klasiskajai mākslai tik tipisko tonāli telpisko glezniecību. Sīkāk internetā: www.paintings.lv .

* Vēl tikai šajā nedēļas nogalē mūsu Gaismas pilī – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā – var aplūkot izstāžu cikla „Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” kārtējo izstādi. Tā veltīta Bruno Vasiļevska gleznām no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma un Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijas, Artura Bērziņa mākslas darbiem no topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma un Mūkusalas mākslas salona kolekcijas, kā arī Kriša Salmaņa video darbam. Sīkāk internetā: www.lnb.lv .

Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture Nacionālajā bibliotēkā

* Savukārt Jaunjelgavas kultūras namā līdz 7. aprīlim skatāma Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā sadarbībā ar Rīgas Starptautisko kino festivālu, Norvēģijas Filmu institūtu un Norvēģijas Karalistes vēstniecību Latvijā veidotā fotoizstāde, kas veltīta pasaulslavenajam Skandināvijas kino pārim - Līvai Ulmanei un Ingmaram Bergmanam.

Pagājušā gada decembrī izstāde pirmo reizi bija apskatāma Rīgā. Tagad tā uzsākusi savu ceļojumu pa Latviju. Sīkāk internetā: www.norden.lv .

* Liepājas muzejā Kurzemes tautastērpu informācijas centrā (Kūrmājas prospektā 16/18) līdz 23. aprīlim skatāma izstāde, kas veltīta Pērkones tautastērpam. Tajā var apskatīt gan vēsturiskos darinājumus no Liepājas muzeja krājuma, gan mūsdienās tapušo Pērkones tautastērpu un tā elementus.

Pērkones tautastērps ir īpašs ar sīksvītrotajiem brunčiem un greznajām villainēm. Pārsteidzoši bagāts ar savu dažādību un veidiem, kas krāšņi atklājas izšūto villaiņu variantos. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv .

* Bet Ventspils teātra namā „Jūras vārti” līdz 22. aprīlim skatāma pretrunīgi vērtētā mākslinieka Artūra Bērziņa personālizstāde. Jauno mākslinieku vieni dēvē par estētu, bet citi par huligānu. Artūrs Bērziņš ir gleznotājs, režisors, vizuālās komunikācijas mākslinieks un mūziķis. Viņa daiļradi raksturo tvīkstoša dažādu gammu erotika, sakāpināta tēlainība, sapnim līdzīgi sižeti un dekoratīvisms, ko ar saturu noslogo uz simbolisma sliekšņa stāvošas vizuālas metaforas un kontrasti, postmodernisms ar tam piemītošo stilistiskās tīrības savandīšanu, citēšanu un ironiju un paspilgtina gotiskajai mākslai piemītošais skaudri romantiskais ēnojums. Sīkāk internetā: www.jurasvarti.lv .

Izstāde „16+”

Elmārs Barkāns/Foto: EPA/LETA, Ieva Čīka/LETA, Lita Krone/LETA, Vida Press, publicitātes foto