Daugavpils būs brīva no azartspēlēm

Pilsētas pašvaldība jau 2019. gadā paudusi stingru nostāju, teritoriālajā plānojumā paredzot, ka šāds bizness atļauts tikai trīs un četru zvaigžņu viesnīcās.

Kaujas un trokšņo

Spēlmaņi regulāri pārkāpj sabiedrisko kārtību, tādēļ pašvaldība par licences anulēšanas iespējām jau 2019. gadā brīdināja tās spēļu zāles, kas nespēj nodrošināt apkārtnē sabiedrisko kārtību un drošību. Vairumā gadījumu izceļas kautiņi, kaimiņmāju iedzīvotāju mieru traucē skaļa mūzika un iereibušie, vēsta Latvijas Radio.

Neraugoties uz pašvaldības prasību, situācija nav uzlabojusies. Pašlaik Daugavpilī darbojas desmit spēļu zāles, lielākā daļa pilsētas centrā. Jaunie pašvaldības noteikumi paredz, ka šāda uzņēmējdarbība nav atļauta 100 metru no sabiedriskām ēkām vai iestādēm un parkiem vai skvēriem, tātad kritērijiem, kas ļauj apturēt to darbību.

“Azartspēles nav ne tā labākā uzņēmējdarbības forma, ne arī tas saudzē mūsu iedzīvotājus, jo problemātika šāda veida uzņēmējdarbībai ir milzīga, tiek jauktas ģimenes un visas no tā izrietošās bēdas domei vēsturiski nav pieņemamas,” teic Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš.

Piecu gadu pārejas laiks

Iedzīvotāji līdz 27. martam var iesniegt savu viedokli par vietām un teritorijām Daugavpilī, kurās nav atļauts organizēt azartspēles. Lielākā daļa atbalsta pašvaldību.

Daugavpils domē norāda, ka azartspēļu zāles no labākajām vietām izstūma gan kafejnīcas, gan vietējos tirgotājus un aktīvās atpūtas vietas bērniem un jauniešiem, jo varēja atļauties maksāt lielo īres cenu.

Lēmumu par azartspēļu zāļu slēgšanu dome plāno pieņemt līdz jūnijam. “Atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam šāda lēmuma spēkā stāšanās termiņš tiek noteikts pieci gadi. (..) Satversmes tiesa uzskata, ka, izmainot tiesisko kārtību, ir jādod saprātīgais laiks – uzņēmējiem plānot jaunu uzņēmējdarbības formu, darbiniekiem – plānot jaunas darba vietas un, iespējams, pārkvalificēties, telpu īpašniekiem meklēt jaunus īrniekus,” skaidro mērs.

Vairs nav politiskā atbalsta

Iepriekšējās valdības laikā pašvaldību centieniem slēgt azartspēlēm savu teritoriju ceļā stājās toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (Latvijas attīstībai).

2021. gada decembrī viņš apturēja Ķekavas novada domes noteikumus par azartspēļu organizēšanu, kas neatvēlēja šim biznesam nevienu vietu. Par atbildi pašvaldība vērsās Satversmes tiesā. Plešs apturēja arī Rīgas teritorijas plānojumu, un aizdomas bija, ka īstais iemesls ir azartspēļu lobēšana. Galvaspilsētas dome atsaukusi iesniegumu Satversmes tiesai, jo jaunais ministrs Māris Sprindžuks priekšgājēja lēmumu atcēla.