Brīvo darbvietu skaits 2022. gadā palielinājās par 5,8 %

Privātajā sektorā bija 15,6 tūkstoši brīvo darbvietu, bet sabiedriskajā – 10,3 tūkstoši. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājās par 0,3 tūkstošiem jeb 2,0 %, savukārt sabiedriskajā sektorā palielinājās par 1,7 tūkstošiem jeb 20,3 %.

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,8 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 3,5 %, bet privātajā  – 2,5 %.

Vidēji valstī aizņemto darbvietu skaits 2022. gadā, salīdzinājumā ar 2021. gadu, samazinājās par 4,9 tūkst. jeb 0,6 %, privātajā sektorā – par 2,1 tūkst. jeb 0,3 % un sabiedriskajā sektorā – par 2,8 tūkst. jeb 1,0 %.

2022. gadā no visām darbvietām visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 4,2 %, speciālistu pamatgrupā – 4,1 %, kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku pamatgrupā – 3,2 %, kā arī 3,2 % vienkāršo profesiju pamatgrupā.

Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars 2022. gadā bija valsts pārvaldē – 7,5 %, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – 4,1 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – 3,4 %, izmitināšanas, ēdināšanas un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarēs – 3,3 %, kā arī apstrādes rūpniecības, būvniecības un transporta un uzglabāšanas nozarēs – 3,2 %.

Reģionos 2022. gadā visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgā – 3,6 % jeb 17,8 tūkst., savukārt viszemākais Kurzemē un Vidzemē – 1,5 % (attiecīgi 1,1 un 0,9 tūkstoši), Pierīgā – 2,6 % jeb 3,7 tūkst., Zemgalē – 1,8 % jeb 1,2 tūkst., Latgalē – 1,7 % jeb 1,1 tūkst.

No trijām Baltijas valstīm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars 2022. gadā bija Latvijā – 2,8 %. Igaunijā tas bija 2,0 %, bet Lietuvā – 1,9 %.

2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu brīvo darbvietu skaits visstraujāk palielinājās Igaunijā – par 19,4 %, Lietuvā – par 6,0 %, Latvijā – par 5,8 %.