Iestudēta izrāde par latviešu kolaboracionista Viktora Arāja tiesas sēdi
foto: https://www.facebook.com/KVADRIFRONS
Viktora Arāja vārds sen kļuvis par holokausta simbolu Latvijā.
Kultūra

Iestudēta izrāde par latviešu kolaboracionista Viktora Arāja tiesas sēdi

Jauns.lv / LETA

Otrdien, 21.martā, plkst.19 Merķeļa ielā 4 pirmizrādi piedzīvos teātra trupas "Kvadrifons" iestudējums "Nebiju. Nezinu. Neatceros.", kas balstīta latviešu kolaboracionista Viktora Arāja tiesas sēžu dokumentācijā, informē teātra trupas "Kvadrifons" pārstāve Inese Tone.

Iestudēta izrāde par latviešu kolaboracionista Vik...

Tiesas sēžu dokumentāciju veidojis trimdas žurnālists Kārlis Štamers, un tā 2020.gadā publicēta vēstures doktora Ulda Neiburga zinātniskajā redakcijā.

Pēc gadu desmitiem ilgas slapstīšanās Arājs arestēts un stājies vācu tiesas priekšā. Viņa vārds sen kļuvis par holokausta simbolu Latvijā, daudzi viņa komandas vīri sodīti ar nāvi, nokļuvuši Sibīrijā vai cietumā, par citiem interesējas rietumu valstu izmeklētāji, pauž izrādes veidotāji. Gadiem ilgā tiesas sēde liek uzdot jautājumus par nozieguma un soda samērojamību un par pārbaudījumiem, ko tiesai un arī visai sabiedrībai uzliek liela mēroga noziedznieku tiesāšana. It īpaši tādu noziedznieku, kas gadiem ilgi dzīvo ar neierobežotas varas un nesodāmības apziņu.

Darbs pie izrādes teksta atklāja šī tiesas procesa sarežģītos politiskos un vēsturiskos kontekstus, piebilst dramaturgs Kārlis Vērdiņš. Tas uzrādīja atšķirīgās pieejas holokausta noziegumu izpētē un noziedznieku sodīšanā abās dzelzs priekškara pusēs, kā arī "brīvās pasaules" tiesas paradoksālo dabu, kurā apvienota gan vajadzība pēc ētiski izsvērtiem, taisnīgumu atjaunojošiem spriedumiem, gan arī apsūdzētā interešu un vajadzību respektēšana, kas brīžiem draud pārvērst šo procesu bezgalīgā absurdā, kurā taisnīguma atjaunošana kļūst neiespējama.

Izrādes režisore ir Paula Pļavniece, dramaturgs - Kārlis Vērdiņš. Lomās Anta Aizupe, Āris Matesovičs, Matīss Budovskis, Sandija Dovgāne, Ance Strazda, Reinis Boters. Kustību režisors - Rūdolfs Gediņš, komponists - Kārlis Tone, scenogrāfs - Andris Kaļiņins, gaismu māksliniece - Nikola Suhareva.

Viktora Arāja tiesas prāva Hamburgas zemes tiesā ilgusi vairāk nekā divus gadus - no 1977.gada 7.jūlija līdz 1979.gada 21.decembrim.

Kā liecina publiski pieejamie avoti, Arāja prāva Hamburgas zemes tiesā ilga 198 tiesas dienas, kurās nopratināja 25 latviešu, ebreju un vācu lieciniekus, bet pavisam uzklausīja 62 cilvēkus, kuru liecības bija iegūtas Vācijā, Izraēlā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrālijā un Latvijā. Arājam piesprieda mūža ieslodzījumu par līdzdalību 13 000 ebreju noslepkavošanā zemisku iemeslu dēļ Rumbulas akcijas otrajā dienā, 1941.gada 8.decembrī. Pēc apelācijas sūdzības noraidīšanas spriedums stājās spēkā 1981.gada 22.septembrī. Piespriesto sodu Arājs izcieta Kaseles cietumā, kur mira no sirdstriekas 1988.gada 21.janvārī.