Nedrīkst darīt, kā līdz šim. Kariņš norāda, ka veselības un izglītības sistēmas uzlabošanai vajadzīgas divas lietas
Vairs nepietiek ar naudas ieguldīšanu izglītības un veselības aprūpes sistēmā, ja tās nereformē, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu žurnālistiem uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Pēc premjera paustā, lai uzlabotu veselības aprūpes un izglītības sistēmu, ir vajadzīgas divas lietas. Kariņš norādīja, ka objektīvi ir nepieciešami papildus līdzekļi, tomēr runa ir par to, kā tos racionāli izmantot. Viņa ieskatā, ir sasniegta tāda valsts attīstības stadija, ka vairs nedrīkst darīt, kā līdz šim.
Kariņš uzsvēra, ka aizvien vairāk nodokļu maksātāju naudas tikuši ieguldīti sistēmā, cerot sasniegt citādāku rezultātu, bet rezultāta nav. Viņa ieskatā, Latvijā ir nevienmērīga izglītības sistēma, jo ir skolas, kurās audzēkņi iegūst kvalitatīvas zināšanas, bet ir arī tādas izglītības iestādes, kuras absolvējot, jauniešiem ir grūtības iestāties universitātē vai startēt darba tirgū.
"Vairāk naudas šo nerisinās. Mums ir jāsakārto sistēma. Tas pats attiecas uz veselības aprūpes sistēmu. Neskatoties uz to, ka gadu no gada sistēmā ieguldīts arvien vairāk naudas, pacientu rindas pastāv, neapmierinātība mediķu vidū arī pastāv. Tas izgaismo, ka mums ir sistemātiski izaicinājumi," sacīja Kariņš.
Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvijā ir pasaules mēroga kvalificēti ārsti, ķirurģijā attīstās oriģinālas un jaunas metodes, kā ārstēt. Kariņš norāda, ka nav runa par ārstu vai medicīnas māsu izglītības problēma, jo ar tā ir vislabākajā kārtībā. Nepieciešama racionālāka sistēma, lai ārsti var labāk kalpot sabiedrībai un brīvi darīt savu darbu.
Savukārt, runājot par valsts budžetu, Kariņš atzīmēja, ka rīt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) dosies uz Saeimu, lai tai nodotu valdības izstrādāto budžeta likumprojektu, un iedarbinātu procedūru, lai pēc iespējas ātrāk varētu tikt pie šī gada valsts budžeta.
Viņš norādīja, ka budžetā iezīmējas trīs galvenās prioritātes, kurām ir piešķirta papildus nauda - pirmajā vietā ir aizsardzība, otrajā vietā - veselības aprūpes sistēma un trešajā vietā - izglītības un zinātnes joma. Neskatoties uz papildus finansējumu, būs nepieciešamas arīdzan plašas reformas un uzlabojumi gan izglītības, gan veselības aprūpes sistēmā.
Jau ziņots, ka valdība jau 13.janvārī apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) apkopoto un sagatavoto 2023.gada valsts budžeta piedāvājumu jaunām valdības prioritātēm un programmām.
FM informatīvajā ziņojumā teikts, ka šā gada valsts budžeta piedāvājums paredz papildu esošajām valsts programmām finansēt jaunas valdības prioritātes un programmas 710 miljonu eiro apmērā.
Sagatavotais budžeta piedāvājums valsts drošībai un ārpolitikai paredz atvēlēt 402 miljonus eiro, dzīves kvalitātes prioritātei - 162 miljonus eiro, konkurētspējai - 71 miljonu eiro, izglītībai - 45 miljonus eiro, bet enerģētikai, klimatam un videi - 31 miljonu eiro.
Papildu pasākumu īstenošanai 2023.gadā ir paredzēti līdzekļi no fiskālās telpas 215 miljonu eiro apmērā.
Vēl kā nepieciešamie finanšu resursi ir izmantoti budžeta izpildes procesā pārdalāmie finanšu līdzekļi un papildu iemaksas valsts budžetā no valsts kapitālsabiedrībām, nodrošinot finansējumu 141 miljona eiro apmērā. Tostarp no AS "Latvenergo" paredzētas papildu iemaksas 30 miljonu eiro apmērā, bet no VAS "Latvijas valsts meži" - 90 miljonu eiro apmērā. Šis finansējums ir pārdalīts budžeta ietvaros un nerada papildu deficītu vai ietekmi uz apstiprināto fiskālo telpu.
Tāpat valsts prioritātēm un citām iestādēm ārpus fiskālās telpas vienreizējām investīcijām valsts drošības dienestu un spēju stiprināšanai ir paredzēti 354 miljoni eiro.
