Rinkēvičs: ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā, Latvija koncentrējas uz NATO Madrides samita lēmumu izpildi

Ārlietu ministrs šodien iepazīstināja komisijas deputātus ar ikgadējā ziņojuma par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā projektu, kas pēcāk tiks iesniegts arīdzan valdībā.

Rinkēvičs norādīja, ka nākamgad Viļņā ir paredzēts nākamais NATO samits, tomēr Madrides samita lēmumu izpilde ir paredzēta ļoti konkrētā veidā - spēku palielināšana Latvijā no pašreizējās bataljona kaujas grupas līdz brigādei.

Ministrs atzīmēja, ka patlaban Kanādas valdība diskutē par finanšu apjomu un nepieciešamajiem ieguldījumiem, lai pildītu NATO Madrides samitā doto solījumu. Rinkēvičs uzsvēra, ka līdz NATO samitam Viļņā Latvijā vēl nebūs brigādes lieluma vienību, turklāt arī Latvijai vēl ir daudz mājasdarbu Aizsardzības ministrijas (AM) līmenī, lai Sēlijā izveidotu jaunu poligonu.

"Mūsu galvenais uzdevums kopā ar kolēģiem AM ir panākt, lai šie lēmumi nepaliktu uz papīra, bet, lai tie tiktu pildīti," deputātiem norādīja ārlietu ministrs.

Ziņojuma projektā atzīmēts ir arī atbalsts un palīdzība Ukrainai. Rinkēvičs sacīja, ka Latvija ir darījusi maksimālo, ko tā var izdarīt, vai tā būtu valdības līmeņa palīdzība, vai arī tas atbalsts, kādu snieguši iedzīvotāji ne pārāk vienkāršajos ekonomiskajos apstākļos.

Pēc ārlietu ministra paustā, viena no lielākajām prioritātēm ir palīdzēt Ukrainai pārziemot, palīdzēt tās energoinfrastruktūrai ar ģeneratoriem, transformatoriem. Rinkēvičs teica, ka arī nākamgad šī palīdzība un atbalsts būs būtiski, vai tas būtu Eiropas Savienības lēmums par papildus finansējuma piešķiršanu 18 miljardu eiro apmērā. Viņš pauda cerību, ka Saeima atbalstīs Ārlietu ministrijas priekšlikumu novirzīt vairāk nekā 5 miljonus eiro Ukrainas rekonstrukcijai.

Tāpat, pēc ministra paustā, būtisks jautājums būs papildus sankcijas pret Krieviju. Tāpat viena no prioritātēm būs arī stipra Eiropa. Rinkēvičs atzīmēja, ka īpašs uzsvars būs uz reģionālo sadarbību Ziemeļbaltijas valstu līmenī. Ministrs pauda cerību, ka nākamgad Zviedrija un Somija formāli kļūs par NATO dalībvalstīm, kas pilnībā mainīs dinamiku reģionā. Ministrs izcēla arī sadarbību ar Poliju kā drošības un ekonomikas partneri reģionā.

Ziņojumā iekļauts arī jautājumu loks kas attiecas uz diplomātiskā dienesta stiprināšanu. Ministrs norādīja, ka nākamgad netiek plānota jaunu vēstniecību atvēršana. Visticamāk, kā atzīmēja Rinkēvičs, tas varētu tikt skatīts 2024. un 2025.gada kontekstā, savukārt, ja raugās uz reģioniem, tad runa ir par Latīņameriku un Āfriku.

Rinkēvičs deputātiem sacīja, ka nākamais gads iezīmēs Latvijas prezidentūru Ziemeļbaltijas valstu sadarbības formātā, Latvijas prezidentūru Eiropas Padomē no nākamā gada maija līdz novembrim. Tāpat oficiāli tiks uzsākta Latvijas ANO Drošības padomes kampaņa, jo Latvija vēlas kļūt par ANO Drošības padomes nepastāvīgo dalībvalsti 2026. un 2027.gadā.

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā, Saeimas kārtības rullis noteic, ka ārlietu ministram ne vēlāk kā 16.janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā.

Šajā ziņojumā jāietver arī informācija par darbību Eiropas Savienības jautājumos. Ja nav priekšlikumu vai prasību par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, ārlietu debates tiek rīkotas Latvijas starptautiskās atzīšanas dienai - 26.janvārim - tuvākajā Saeimas sēdē. Pirmās ārpolitikas debates notika 2011.gadā.