Stingra kritika un pat citāts krievu valodā. Saeimā karstas diskusijas par Kariņa otrās valdības apstiprināšanu

Savukārt koalīcijas pārstāvji šodien debatēs par topošās Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības apstiprināšanu pozitīvi novērtēja iespēju veikt nepieciešamos pārkārtojumus un uzlabojumus vairākās jomās.

Parlamentārietis Kaspars Briškens (P) norādīja, ka valdības deklarācijā nav izvirzītas prioritātes. Opozīcijā esošās partijas "Progresīvie" ieskatā kā galvenās prioritātes būtu izvirzāmas jauns ekonomikas attīstības modelis, drošība, atbalsts krīzē, investīcijas cilvēkos un sociālās nevienlīdzības mazināšana, kā arī tiesiskums un laba pārvaldība.

Deputāts Vilis Krištopans (LPV) norādīja, ka par šo valdību partija "Latvija pirmajā vietā" nebalsos, jo tai ir atšķirīga nostāja un programma. Deklarācijā nav minētas ieceres par tautas vēlētu prezidentu, jauktu vēlēšanu sistēmu vai referenduma sliekšņa mazināšanu. Politiķis pauda cerību, ka "Apvienotais saraksts" (AS) "ienesīs svaigas vēsmas stagnācijas pilnajā Ministru kabineta sēžu zālē".

Koalīcijas politiķis, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns pauda, ka jaunā valdība sāks darbu vienā no šī gadsimta grūtākajiem posmiem. Gan sabiedrības gaidas, gan arī valdības atbildība būšot ļoti augsta. Politiķiem būs jārada ir drošības sajūta par drošu armiju uz robežām, par droši pārlaistu krīzes ziemu, par neatkarīgu un pašu resursos balstītu enerģētiku, par savaldītu inflāciju un pieejamu medicīnu, par tālredzīgu izglītības un zinātnes politiku, par reģionu attīstību un arī konkurētspējīgu ekonomiku, sacīja Saeimas spīkers.

Topošo valdību veidojošās Nacionālās apvienības (NA) frakcijas vadītājs Raivis Dzintars atzīmēja, ka varas pozīcijas var ātri mainīties, bet "pēcgarša" pēc cilvēciskas necieņas, augstprātības vai neturētiem solījumiem saglabājas ilgi. Viņš aicināja valdību sadzirdēt arī opozīciju.

"Stabilitātei!" līderis Aleksejs Rosļikovs sacīja, ka viņa partija nebalsos par piedāvāto valdības sastāvu, jo neuzskata Kariņu par piemērotu amatam.

Rosļikovs novēlēja ministriem būt par līderiem katram savā jomā, kā arī ieteica AS nomainīt Didža Šmita kandidatūru ministra amatam, sakot, ka partijai vēlāk būšot kauns par viņa darbu.

Koalīcijas deputāts, AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars uzsvēra, ka AS atbalsta jauno valdību un ir deleģējusi savus ministrus, lai nodrošinātu valsts drošību un sociālekonomisko attīstību. Mērķis ir vērst lietu kārtību uz labo pusi, reizē labi apzinoties, ka "gaidāmo izaicinājumu apjoms var izrādīties daudz lielāks, kā mēs to esam paredzējuši, rakstot šīs valdības deklarāciju", pauda Tavars.

AS politikā nāca, "lai uzsāktu pakaļdzīšanos" ekonomiskajos un labklājības rādītājos priekšā esošajiem kaimiņiem - Lietuvai un Igaunijai. Tavars arī norādīja, ka "Jaunajai vienotībai" šī valdība ir iespēja pierādīt, ka vēlētāji nekļūdījās savā izvēlē.

Vienlaikus es vēlos uzsvērt, ka šī sadarbības apņēmība spēkā būs tik ilgi, cik šī valdība patiesi koleģiāli strādās visas Latvijas interesēs," akcentēja AS frakcijas vadītājs.

Deputāte Daiga Mieriņa (ZZS) pauda, ka veiksmīga valdības darbība atkarīga no izcila valdības vadītāja, profesionālas komandas un skaidri un saprotami noteiktiem mērķi. Politiķe piebilda, ka nekomentēs Kariņa atbilstību šiem standartiem.

Mieriņai radies iespaids, ka Kariņš topošās valdības deklarāciju neesot lasījis, jo katru nodaļu rakstījis cits autors. Deklarācijā nav kopēja redzējuma par vienota veseluma attīstību, kā arī redzamas pretrunas starp darāmajiem darbiem. Politiķe kā pretrunu piemēru minēja apņemšanos stiprināt saites ar diasporu no vienas puses, bet vienlaikus esot plāns viņiem liegt medicīnas pakalpojumus.

Valdība nesniedz atbildi, ko darīt cilvēkiem, kuriem valsts nekompensē zāles, pauda Mieriņa. Politiķe arī norādīja, ka nav atradusi, ka deklarācijā būtu nosauktas valdības prioritātes, un uzsvēra, ka šajā dokumentā veselību vajadzēja nosaukt kā prioritāti. Reizē Mieriņa vēlēja izdošanos valdībai un izpildīt deklarācijā minētos uzdevumus.

Deputāts Andrejs Vilks (ZZS) pauda, ka jābūt ciešai, saistītai pēctecībai starp iepriekšējo politikas menedžmentu un jaunās valdības darbību. Politiķis pauda, ka, ja deklarācija ir tikai formāls lozungs, vīzija un ieceru kopums, tad vērtējumam par deklarācijā ietvertajiem punktiem nav nozīmes.

ZZS deputāts pauda, ka deklarācijā praktiski netiek ietverti sasniedzamie rezultāti un tajā trūkst konkrētības. Politiķis atsaucās uz aptauju, kas liecinot, ka 46% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka labklājības jomā situācija ir pasliktinājusies. Nabadzības riskam 2018.gadā bija pakļauti 22,9% Latvijas iedzīvotāju, savukārt 2020.gadā nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits jau sasniedza 23,4%, uz negatīvo tendenci norādīja Vilks. Uzstāšanās noslēgumā arī viņš valdībai vēlēja izdošanos.

Saeimas sēdē šodien paredzēts balsot par Kariņa otrās topošās valdības apstiprināšanu.