Kāds “pārsteigums”! Ģimenes ar bērniem atkal sliktākā situācijā
Lai kopumā uzlabotu ģimeņu ar bērniem labklājību, Latvijā nepieciešama viena politiski atbildīgā amatpersona, kura visus svarīgākos priekšlikumus vērtētu no ģimeņu perspektīvas. Tā intervijā portālam Jauns.lv sacīja demogrāfs Ilmārs Mežs, norādot uz kārtējo “pārsteigumu”, ka bieži vien ģimenes ar bērniem ir sliktākā pozīcijā nekā iedzīvotāji bez atvasēm.
Jautāts, kā ģimeņu vēlmi un iespējas radīt bērnus ietekmē patlaban piedzīvotā ievērojamā preču un pakalpojumu sadārdzināšanā, viņš teica: “Jā, tas ietekmē negatīvi.
Vajadzētu mainīt valdības struktūru
Šo gribu vērst kā piemēru, kamdēļ Latvijas Ministru kabinetā nepieciešamas mazliet strukturālas izmaiņas un vajadzīga viena atbildīgā politiskā persona, kaut vai tā saucamais ministrs bez portfeļa, ministrs bez ministrijas, kas atbildētu par ģimenes politiku. Labi, tur vēl varētu pielikt klāt diasporu vai vēl kaut ko.
Bet principā atbalsta ģimenes politikai līdz šim pietrūkst, jo pat labi domātie kovida un cita veida atbalsti, kas mums nesen tika valdībā ieviesti, visi bija plānoti uz vidējo strādājošo, ignorējot to, vai viņam ir bērni vai nē.
Izdaliet 800 eiro uz trim cilvēkiem!
Piemēram, kovida dīkstāves pabalsta maksimālie griesti bija 700 eiro. Tas, kurš ir vieninieks, respektīvi, bez bērniem, ar šiem 700 eiro var iztikt. Taču mēs apzināmies, ka šie paši 700 eiro ir arī tiem cilvēkiem, kam ir viens, divi vai trīs apgādībā esoši bērni. Un tad tie 700 eiro vairs nemaz neizskatās tik dāsni, ja šim cilvēkam apgādībā ir vairāki bērni.
Protams, pēc tam sabiedrība iebilda un kopējiem spēkiem tika izcīnīts vēl 50 eiro papildus atbalsts par katru bērnu. Tātad, ja cilvēkam ir divi apgādībā esoši bērni, viņš saņem 800 eiro, bet cilvēks bez bērniem – 700 eiro. It kā tika uzskatīts, ka tas ir taisnīgi, bet izdaliet šos 800 eiro uz trim cilvēkiem! Kas jums tur paliek!?
Esošā kārtība nepietiekami iestājas par ģimenēm
Es šo minu kā piemēru, kamdēļ mums Ministru kabinetā ir vajadzīga politiska persona, respektīvi, cilvēks ar balss tiesībām, kas katru teorijā labi domātu priekšlikumu izskatītu no ģimeņu perspektīvas. Diemžēl citādāk tas nenotiek.
Nedz Finanšu, nedz Labklājības ministrijas nemodulē [situāciju tieši ģimenēm ar bērniem] vai modulē pārāk vēlu, vai savus rezultātus nespēj aizstāvēt. Tāpēc piekrītu Valsts prezidentam, ka nepieciešamas strukturālas izmaiņas, ne tikai klimata ministrs, bet arī cilvēks ģimeņu lietu jautājumos.”
Vajadzētu izvērtēt katru priekšlikumu
Demogrāfs norādīja, ka būtu labi, ja būtu kāds politiski atbildīgs cilvēks, kurš valsts svarīgākajos lēmumos iestātos par ģimeņu ar bērniem labklājību. Tas varētu uzlabot šo ģimeņu situāciju.
“Katru jaunu likumdošanas priekšlikumu izvērtētu pēc tā, vai tas palīdz ģimenēm ar bērniem tik pat, cik ģimenēm bez bērniem. Tādā ziņā tas ir ļoti nepieciešams.”
Daudziem bērnu plānošana kļūst nedroša
Runājot par pēdējā laikā piedzīvoto preču un pakalpojumu sadārdzināšanos, speciālists atzina, ka šī situācija ļoti negatīvi ietekmē ģimeņu vēlmi plānot bērnus un laist viņus pasaulē. Lielākā daļa ģimeņu plāno savu bērniņu ienākšanu pasaulē, bet šajos apstākļos daudziem iedzīvotājiem bērnu plānošana paliek ļoti nedroša.
Jāņem vērā ne tikai nestabilā un nedrošā ģeopolitiskā situācija un tas, ka mums blakus ir agresīva valsts, bet arī cenu dārdzība. “Es nebrīnīšos, ka arī jauni priekšlikumi, kas ienāks, domājot par cilvēku aizsardzību no šī cenu pieauguma, labāk uzrunās tieši cilvēkus, kas ir bez bērniem, nekā cilvēkus, kas ir ar bērniem.”
Par ģimenēm svarīgiem jautājumiem lemj vairākas ministrijas
Tāpēc demogrāfs iestājas par to, lai Latvijā būtu politiski atbildīgā persona, kas spētu aizstāvēt ģimeņu labklājību. Patlaban ar šiem jautājumiem nodarbojas Labklājības ministrijas pārstāvji, bet saistībā ar ministrijas daudzajām prioritātēm līdz šim atbildīgie cilvēki nav spējuši vienlīdz labi modulēt un aizstāvēt arī ģimeņu lietu jautājumus, viņš teica.
Jāņem vērā, ka ģimenēm svarīgus jautājumus pieņem ne tikai Labklājības ministrija. Piemēram, izskanējis, ka dārgāka kļūst arī veselības aprūpe, par ko atbild Veselības ministrija.
To lai risina cita ministrija un bez finansējuma
“Vēl trakāk! Kad Finanšu ministrija izvirza jaunus nodokļu priekšlikumus, viņi pat reizēm ir skaidrojuši, ka viņu atbildība nav interesēties tieši par ģimenēm ar bērniem, kā viņu priekšlikums ietekmē (pozitīvi vai negatīvi) tās. To lai risina Labklājības ministrija! Iekavās palika nepateikts, ka tas jādara ar līdzekļiem, kurus Finanšu ministrija tai visdrīzāk nepiešķirs, lai varētu risinājumu pēc būtības veikt.”
Diemžēl mēdzot būt tā, ka priekšlikumu iesniedzēji atbildību par ģimenēm ar bērniem noveļ uz citu ministriju, zinot, ka otrai ministrijai nebūs līdzekļu, lai šo jautājumu risinātu.
Kāds “pārsteigums”! Atkal labākā situācijā cilvēki bez bērniem
Vienlaikus tiek uzskatīta par pareizu neapliekamā minimuma audzēšana. “Pats par sevi teorijā tas ir ļoti labi: katram strādājošam ar nelielu algu paliek zināma daļa līdzekļu vairāk maciņā.
Bet, ja to paskatās salīdzinājumā ar strādājošo bez bērniem un strādājošo ar vienu vai diviem apgādībā esošiem bērniem, kāds “pārsteigums”! Izrādās, ka pilnā apjomā neapliekamais minimums attiecas tieši uz strādājošiem bez bērniem. Bet strādājošiem ar bērniem ir cita veida atbalsts, kas jau arī ir par apgādībā esošiem bērniem. Respektīvi, pie nelielām algām viņi vairs papildus atbalstu nedabū no šī labi domātā priekšlikuma.
Ne vienīgais piemērs
Tādus piemērus mēs varam daudzus saukt, kur tagadējā Latvijas Ministru kabineta uzbūvē iztrūkst ģimeņu politikas lobija, ja tā varētu teikt. Ir pierādījies, ka to nespēj nosegt.” Situāciju varētu uzlabot, ja valstī noteiktu vienu politiski atbildīgo cilvēku, kurš iestātos par ģimeņu ar bērniem labklājību.
Mežs atturējās komentēt, cik reāli būtu ieviest šādu posteni esošajā politiskajā situācijā. Taču par valdības strukturālajām izmaiņām vairākkārt runājis arī Valsts prezidents.
Ķiķināšana, kāpēc vajadzīga šāda ministrija
Turklāt šādas ministrijas pastāvēšana nav nekas svešs arī citās valstīs. Tās esot arī vairākās Eiropas Savienības valstīs.
“Dažreiz es esmu manījis smīniņus, kam tad tāda ministrija. Bet, piemēram, [Eiropas Komisijas prezidente] Urzula fon der Leiena savā laikā bija tieši šādas ministrijas ministre Vācijā. Nevienam tas nelikās dīvaini vai smieklīgi. Mums reizēm politikā vairāk nolaižas līdz ķiķināšanas līmenim: “Ko nu šī ministrija darīs?””
