Vai krievu valodas skolotāji ir gatavi pārkvalificēties?
Iespējams, jau pēc četriem gadiem skolās vairs nevarēs apgūt krievu valodu kā otru svešvalodu, bērniem ļaujot izvēlēties kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Pašlaik gandrīz puse mācību iestāžu valstī krievu valodu piedāvā apgūt kā vienīgo variantu. Iespējams, uz to mudina bērnu vecāki, taču liela loma ir arī tam, cik pieejami ir atbilstīgas kvalifikācijas un valodu pedagogi.
Kā vēsta Latvijas Televīzijas "Dienas ziņas", Strenču pamatskolā mācības notiek latviešu valodā, taču skola īsteno arī mazākumtautību izglītības programmu.
Skolas direktore Dace Gaigala atzīst, ka līdz šim vecāki nereti vēlējušies, lai bērni kā otro svešvalodu apgūst tieši krievu valodu, jo tajā runā ģimenē. "Mazākumtautību valoda ir sociāla un kultūras lieta ģimenē, un Latvijas skolās jau sen bija jāpieņem šis lēmums."
Strenču pamatskolā jau šobrīd pietiktu kvalificētu speciālistu, lai atteiktos no krievu valodas, tās vietā piedāvājot apgūt vācu vai franču valodu.
Skolotāja, kura pašlaik bērniem māca angļu valodu, labprāt pasniegtu arī franču valodu. Taču pedagoģe uzsver – par ieguldīto darbu vēlas saņemt arī adekvātu atalgojumu.
"Šobrīd es to varētu darīt, bet es būtu priecīga, ja man būtu lielāks atalgojums, un vēl viena lieta, ka valoda nav vainīga, kā cilvēki, piemēram, veido politiku, jo mums tomēr ir liela krieviski runājošo kopiena," norādīja Strenču pamatskolas angļu valodas skolotāja Barbara Dauvarte.
Tikmēr Trikātas pamatskolā, kurā pašlaik mācās 94 bērni, krievu valodas stundas ir vien nepilna slodze skolotājai Solvitai Strautiņai, tāpēc viņa māca arī citus mācību priekšmetus. Pedagoģe atzīst, ka ir gatava pārkvalificēties.
"Es jau krievu valodu biju pārkvalificējusies. Līdz ar to - jā [būtu ar mieru atkal pārkvalificēties]! Kas tā būtu par valodu? Droši vien, ka vācu," sprieda Trikātas pamatskolas krievu valodas skolotāja Strautiņa.
Bet Trikātas pamatskolas direktore Inguna Kondratjeva uzsvēra: ja pedagogam jāapgūst jauna valoda, būtisks jautājums, kurš par mācībām maksās.
"Ja tā būs cita svešvaloda, tas nozīmē, ka pedagogam vajadzēs profesionāli pilnveidoties, un tad jautājums, kurš mācības apmaksās, jo līdz šim ļoti bieži skolotājs pats sedz mācību maksu," atzīmēja Kondratjeva.
Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāja Liene Voroņenko skaidroja, ka skolām doti trīs gadus, lai pedagogi pārkvalificētos, gan arī piesaistītu pavisam jaunus svešvalodu skolotājus, kuri tikai tagad uzsāk studijas.
Voroņenko norādīja, ka krievu valodas mācībspēku skaits samazināsies, bet krievu valodu aizvien varēs apgūt kā interešu izglītību.
"Notiks tas, ka daļa no šiem skolotājiem dosies interešu izglītībā, lai kāpinātu to bērnu skaitu, kas varbūt mācās šo valodu vēl papildus. Un mēs nedrīkstam aizmirst, ka mums ir izglītības sektora daļa, kas nodarbojas ar privāto izglītību," atzīmēja VISC vadītāja.
Izglītības un zinātnes ministrijas plāns paredz no krievu valodas kā otrās svešvalodas atteikties, sākot no 2026./27. mācību gada.
