Vitālijs Gavrilovs: "Ir jādomā, kā piesaistīt, nevis aizbaidīt investīcijas"

„Mēs visi gribam dzīvot labāk, tādēļ ir jādomā, kā vairot ienākumus, un pirmām kārtām valstiskā līmenī. Visas valstis domā, kā pievilināt investorus, un, ja kādam ir izdevies atrast labu instrumentu, tad ir jādomā, kā to maksimāli efektīgi izmantot, nevis jāliek politiski šķēršļi,” norāda Gavrilovs.

LDDK prezidents iesaka valstij laikus sagatavoties TUA pagarināšanai tiem investoriem, kuri tās saņēma programmas sākumā un kuriem pienāks TUA termiņa beigas, jo pretējā gadījumā Latvija ne tikai var iegūt negatīvu starptautisko reputāciju, bet arī pazaudēt jau iegūtās investīcijas.

Gavrilovs ir pārliecināts, ka valdībai, lai izpildītu tās apņemšanās, kas solītas vienošanās dokumentā ar LDDK, ir jādomā, kā efektīgi darbināt investīciju piesaistes programmas, nevis likt tām jaunus šķēršļus.

Pēc viņa ieskatiem, tā kā mums nav savu resursu, mums ir jādomā, kā dot iespēju iedzīvotājiem nopelnīt, īpaši, ņemot vērā demogrāfisko situāciju, kad katram strādājošam ir jāspēj uzturēt vismaz viens pensionārs. „Ir jābūt pragmatiskiem – ir kaimiņi, ir citas valstis, kuras var dot pienesumu Latvijas ekonomikai, bet ir jādomā, kā to motivēt,” uzsver LDDK prezidents.

„Ja tu parādi, ka tev ir labākais investīciju klimats, labākā attieksme no pašvaldības un uzņēmēju vides, tad šāda vide ir pievilcīga investoriem,” atgādina Gavrilovs, ļoti pozitīvi vērtējot TUA programmas pienesumu. Pēc viņa domām, protams, būtu labi izveidot vēl kādu motivējošu instrumentu, taču, ja mēs to nespējam, tad ir svarīgi nepasliktināt situāciju.

„Kad politika sāk dominēt pār ekonomiku, tad sākas visi kari, neapmierinātība un grūti laiki, tādēļ ir svarīgi atrast līdzsvaru,” ir pārliecināts Gavrilovs. Tādēļ valstij ir svarīgi domāt, kā nodrošināt kontroli, rūpēties par ārpolitisko un iekšējo stabilitāti, izmantojot ārējo investīciju piesaistes instrumentus. Viņš atgādina, ka investē nevis trūcīgie, bet gan tie, kuri vēlas diversificēt ieguldījumus, tādēļ investīcijas līdzi nes arī jaunu pieredzi un tehnoloģijas.

Tāpat ir svarīgi saprast, ka pat miljardieri neinvestēs ekonomikā un reģionā, kas viņam ir svešs, emocionāli, kultūras atšķirību vai citu iemeslu dēļ nepieņemams. Tādēļ ir svarīgi piesaistīt investorus tieši no tām valstīm, kurām mēs esam saprotami un kurus interesē līdzdarbošanās Latvijā.

Gavrilovs atgādina, ka TUA darbības laikā Latvijas ekonomika auga un bija vērojams Iekšzemes kopprodukta pieaugums, kā arī iedzīvotāju labklājības kāpums, taču pēdējā pusgada laikā Latvijas ekonomika bremzējas un arī kritušies valsts budžeta ieņēmumi, kas, protams, nav saistīts tikai ar TUA programmas ierobežojumiem, paaugstinot nekustamā īpašuma investīciju slieksni, bet arī citiem faktoriem, tomēr šī instrumenta apzināta ierobežošana situācijā, kad ekonomika palēninās, pēc Gavrilova domām, ir tuvredzīga un pat nosodāma attiecībā pret valsts iedzīvotājiem.

LDDK prezidents uzskata, ka politiķu un diplomātu pienākums ir skaidrot TUA programmas plusus, lai sabiedrībā nebūtu pretreakcijas, kā arī būt gataviem veikt politiskos un valstiskos uzdevumus, lai investīciju piesaiste neietekmētu valsts drošību.

Kopš pērnā gada septembra, kad tika paaugstināts TUA iegūšanai nepieciešamais investīciju slieksnis nekustamajos īpašumos, TUA pieteikumu skaits samazinājies par 90%. Pēc Latvijas Nekustamo īpašumu asociācijas (LANĪDA aplēsēm, ja TUA pieteikumu skaits būtu, piemēram, 2013.gada apmērā, kad investīcijas nekustamajā īpašumā pret TUA iegūšanu kopā sasniedza 297 miljonus eiro, valsts budžets no 5% nodevas 2013.gada septiņos mēnešos būtu papildinājies vidēji par 8,75 miljoniem eiro, nemaz nerēķinot citas nodevas un nodokļus, kas tiek nomaksāti darījuma gaitā, kā arī vēlāk, īpašumu lietojot. TUA programma kopš 2010.gada līdz 2014.gada septembrim ir nodrošinājusi vismaz 30 miljonus eiro jeb 0,5% no nodokļu un nodevu ieņēmumiem valsts budžetā gadā.

TUA programma kopš tās "iedarbināšanas" 2010.gadā līdz septembra grozījumiem ir sniegusi aptuveni 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un ienesusi budžetā apmēram 30-40 miljonu eiro ieņēmumus gadā, bet tiešā veidā tautsaimniecības izaugsmē nodrošināja 0,4-0,5% no IKP gadā (pierēķinot netiešo ietekmi, TUA kopējais pienesums bijis aptuveni 350 miljoni eiro).

Analizējot un izvērtējot situāciju citās valstīs, redzams, ka pieprasījums pēc uzturēšanās atļaujām pašlaik ir pietiekami liels un Latvijas TUA programmai nākas konkurēt ar līdzīgām investīciju programmām Eiropā, piemēram, Spānijā, Maltā, Grieķijā un Bulgārijā, norāda LANĪDA.

Regīna Zommere / Foto: Edijs Pālens/LETA